Jautājot iedzīvotājiem, kā viņi vērtē konkrēta ministra līdzšinējo darbu, diemžēl negatīvo vērtējumu ir vairāk nekā pozitīvo. Turklāt daļu ministru tauta atpazīst visai vāji.
Arvien vairāk cilvēku būtu gatavi atteikties no politiskām brīvībām, lai panāktu ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Latvijā ik gadu atkritumos nonāk aptuveni trešdaļa saražotās pārtikas, un vairāk nekā pusi atkritumos izmet mājsaimniecības, diskusijā par sociāli atbildīgu paradumu veidošanu pārtikas apritē norādīja pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
22% aptaujāto iedzīvotāju ir saskārušies ar tiesu izpildītājiem dažādos statusos. Gandrīz trešdaļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (32%) citiem ir aizdevuši nozīmīgu naudas summu, kuru atrunātajā laikā nav saņēmuši atpakaļ, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes veiktā iedzīvotāju aptauja.
Latvijā gada laikā audzis to cilvēku īpatsvars, kas augstāk novērtē darbu Rietumvalstu kompāniju filiālēs pretstatā pašmāju, vietējiem uzņēmumiem, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Krievvalodīgie, cilvēki ar vidējiem ienākumiem un rīdzinieki biežāk uzskata, ka dzīve Rīgā ir labāka nekā citviet, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Latvijas iedzīvotāji, vērtējot valsts un privātā sektora spēju ieviest inovācijas, atzinuši, ka trīs no TOP pieciem veiksmīgākajiem inovatīvajiem pakalpojumiem ir īstenoti tieši finanšu sektorā, liecina bankas "Citadele" un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais pētījums.
27,9% rīdzinieku par dzīvošanai pievilcīgāko apkaimi uzskata Mežaparku, bet par nepiemērotāko - Bolderāju, liecina pētījumu centra "SKDS" veiktā aptauja.
Lielākā daļa iedzīvotāju (59%) dod priekšroku ātram, kvalitatīvam, lai arī dārgākam piedziņas procesam, ar kuru tiek panākta tiesas spriedumu izpilde, liecina pētījumu centra SKDS sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi maijā veiktā iedzīvotāju aptauja. Tāpat pārliecinoši lielākā iedzīvotāju daļa (85%) uzskata, ka parāda piedziņas izmaksas ir jāsedz personai, kura labprātīgi nav pildījusi saistības.
Tiesību zinātņu pētniecības institūta organizētā konference Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā 26. janvārī bija patiesi vērtīgs un saturīgs pasākums. Ceru, ka ne pēdējais, kurš cenšas vērtēt un veidot attiecības starp dažādām varām un sabiedrību. Man šī konference, līdzīgi juristu vasaras saietiem Bīriņos, uz kuriem tieku aicināts, bija kārtējā veselīgā mācību stunda. Es ļoti cienu un respektēju to juristu pulku, ar kuru šādos saietos tiekos, ar kuru man dota iespēja atklāti sarunāties.
SKDS 2017. gada decembrī, pēc Neatkarīgās pasūtījuma, veica reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par uzticību politiskajām partijām, politiķiem un valsts institūcijām. Attiecībā uz uzticību dažādām Latvijas institūcijām gada laikā ievērojamas pārmaiņas nav novērojamas, tomēr var secināt, ka ilgākā laika posmā ir iespējams radikāli uzlabot iedzīvotāju attieksmi, ja noteikta institūcija konsekventi un gadu no gada uzlabo savu darbu.
Premjerministrs Māris Kučinskis, vērtējot savas valdības ministru sniegumu, atsakās kādu no viņiem publiski uzslavēt vai pelt. Taču valsts iedzīvotāji ar šādu politkorektumu nesirgst. Viņiem ir gatavs vērtējums katra ministra sniegumam, turklāt iedzīvotāju vērtējumā M. Kučinskim ir vēl daudz darāmā, lai kļūtu par augstāk vērtēto valdības locekli, bet viņa ministriem – lai sabiedrība viņus vispār pazītu.
Latvijas iedzīvotāji valsts varas institūcijām vienmēr uzticējušies nelabprāt, taču aizvadītajā gadā valdībai, Saeimai un partijām izdevies šo situāciju kaut nedaudz uzlabot. Ar to gan nevar lepoties Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kura vadītajai prezidentūrai otro gadu pēc kārtas sarucis uzticību paudošo iedzīvotāju īpatsvars.
Latvijas iedzīvotāju cīņasspars sadudzis. Savu valsti arvien lielākā skaitā vērtējam kā pelnījušu mīlestību un aizsardzību, tomēr arvien mazākā skaitā esam gatavi paši to aizstāvēt. Turklāt daudzi cilvēki militāru nepatikšanu gadījumā bēgtu projām. Tā liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS ikgadējā aptauja, kas tapusi pērnā gada nogalē pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma.
Saistībā ar SKDS un Neatkarīgās veiktajā aptaujā konstatēto iedzīvotāju uzticības kritumu medijiem mani vairāk uztrauc iedzīvotāji. Nevis mediji. Protams, protams, cilvēku uzticība ir tas sociālais kapitāls, kurš ļauj medijiem dēvēties par ceturto varu. Bet, ja šī ceturtā vara tiecas kļūt pašpietiekama, proti, ja tā savas darbības kopumā tiecas būt visai izsmeļoša pilsoniskās sabiedrības aizvietotāja, rodas jautājums – kur tad palikusi pati pilsoniskā sabiedrība?
Neatkarīgās pasūtītais SKDS pētījums ir parādījis, ka visvairāk sabiedrība neuzticas partijām, Saeimai un valdībai. Tas nav labi – paši taču ievēlam sev priekšstāvjus, bet tiem neuzticamies.
Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošā Māra Kučinska valdībai pēc mēneša apritēs gads, kura laikā viņš sabiedrībai nav spējis pierādīt, ka ir vispiemērotākais šim amatam. Tiesa, partijai tas nav liels trieciens, jo par vispiemērotāko valdības vadītāja krēslam Latvijas iedzīvotāji uzskata ZZS sadarbības partneres Latvijai un Ventspilij līderi Aivaru Lembergu.