SKDS

27,9% rīdzinieku par dzīvošanai pievilcīgāko apkaimi uzskata Mežaparku, bet par nepiemērotāko - Bolderāju, liecina pētījumu centra "SKDS" veiktā aptauja.

Lielākā daļa iedzīvotāju (59%) dod priekšroku ātram, kvalitatīvam, lai arī dārgākam piedziņas procesam, ar kuru tiek panākta tiesas spriedumu izpilde, liecina pētījumu centra SKDS sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi maijā veiktā iedzīvotāju aptauja. Tāpat pārliecinoši lielākā iedzīvotāju daļa (85%) uzskata, ka parāda piedziņas izmaksas ir jāsedz personai, kura labprātīgi nav pildījusi saistības.

Tiesību zinātņu pētniecības institūta organizētā konference Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā 26. janvārī bija patiesi vērtīgs un saturīgs pasākums. Ceru, ka ne pēdējais, kurš cenšas vērtēt un veidot attiecības starp dažādām varām un sabiedrību. Man šī konference, līdzīgi juristu vasaras saietiem Bīriņos, uz kuriem tieku aicināts, bija kārtējā veselīgā mācību stunda. Es ļoti cienu un respektēju to juristu pulku, ar kuru šādos saietos tiekos, ar kuru man dota iespēja atklāti sarunāties.

SKDS 2017. gada decembrī, pēc Neatkarīgās pasūtījuma, veica reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par uzticību politiskajām partijām, politiķiem un valsts institūcijām. Attiecībā uz uzticību dažādām Latvijas institūcijām gada laikā ievērojamas pārmaiņas nav novērojamas, tomēr var secināt, ka ilgākā laika posmā ir iespējams radikāli uzlabot iedzīvotāju attieksmi, ja noteikta institūcija konsekventi un gadu no gada uzlabo savu darbu.

Premjerministrs Māris Kučinskis, vērtējot savas valdības ministru sniegumu, atsakās kādu no viņiem publiski uzslavēt vai pelt. Taču valsts iedzīvotāji ar šādu politkorektumu nesirgst. Viņiem ir gatavs vērtējums katra ministra sniegumam, turklāt iedzīvotāju vērtējumā M. Kučinskim ir vēl daudz darāmā, lai kļūtu par augstāk vērtēto valdības locekli, bet viņa ministriem – lai sabiedrība viņus vispār pazītu.

Latvijas iedzīvotāji valsts varas institūcijām vienmēr uzticējušies nelabprāt, taču aizvadītajā gadā valdībai, Saeimai un partijām izdevies šo situāciju kaut nedaudz uzlabot. Ar to gan nevar lepoties Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kura vadītajai prezidentūrai otro gadu pēc kārtas sarucis uzticību paudošo iedzīvotāju īpatsvars.

Latvijas iedzīvotāju cīņasspars sadudzis. Savu valsti arvien lielākā skaitā vērtējam kā pelnījušu mīlestību un aizsardzību, tomēr arvien mazākā skaitā esam gatavi paši to aizstāvēt. Turklāt daudzi cilvēki militāru nepatikšanu gadījumā bēgtu projām. Tā liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS ikgadējā aptauja, kas tapusi pērnā gada nogalē pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma.

Saistībā ar SKDS un Neatkarīgās veiktajā aptaujā konstatēto iedzīvotāju uzticības kritumu medijiem mani vairāk uztrauc iedzīvotāji. Nevis mediji. Protams, protams, cilvēku uzticība ir tas sociālais kapitāls, kurš ļauj medijiem dēvēties par ceturto varu. Bet, ja šī ceturtā vara tiecas kļūt pašpietiekama, proti, ja tā savas darbības kopumā tiecas būt visai izsmeļoša pilsoniskās sabiedrības aizvietotāja, rodas jautājums – kur tad palikusi pati pilsoniskā sabiedrība?

Neatkarīgās pasūtītais SKDS pētījums ir parādījis, ka visvairāk sabiedrība neuzticas partijām, Saeimai un valdībai. Tas nav labi – paši taču ievēlam sev priekšstāvjus, bet tiem neuzticamies.

Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošā Māra Kučinska valdībai pēc mēneša apritēs gads, kura laikā viņš sabiedrībai nav spējis pierādīt, ka ir vispiemērotākais šim amatam. Tiesa, partijai tas nav liels trieciens, jo par vispiemērotāko valdības vadītāja krēslam Latvijas iedzīvotāji uzskata ZZS sadarbības partneres Latvijai un Ventspilij līderi Aivaru Lembergu.

Tā neapmierinātā murmināšana un arī skaļāka rūkšana, kas zumēja no malu malām, nebija tikai subjektīvas izjūtas par augošu cilvēku neapmierinātību. To apstiprina arī statistika, tostarp 2016. gada decembrī pēc Neatkarīgās Rīta Avīzes pasūtījuma veiktā SKDS aptauja par iedzīvotāju un pilsoņu uzticēšanos dažādām institūcijām.

Iespējams, Latvijas realitātē demokrātija izpaužas kā demokrātijas parodija. Bet, pirms šajā sakarā vainot tikai varu, tomēr būtu jāpadomā, vai tiešām esam pilsoņi, kuri no sirds grib patiesu demokrātiju. Jā, varas stulbuma ir diezgan. Un tomēr – pagaidām es neredzu būtiskus (!) ārējus, varas liktus šķēršļus mūsu kļūšanai par pilsonisku sabiedrību. Vismaz par sabiedrību, kura jūtas kaut cik atbildīga par pašas deleģētiem varas institūtiem un gādā par pienācīgu to kontroli. Bet, ja mums negribas tālab censties, tad – nav ko vainot spoguli, ja purns šķībs.

Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa par reiderismu atklāšanā SKDS direktors Arnis Kaktiņš prezentēja pētījumu, kas atklāja, ka policijas darbu vairāk pozitīvi vērtē krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji (34%) nekā latviski runājošā iedzīvotāju daļa (28%). Savukārt, tieši lielākā latviski runājošā iedzīvotāju daļa (38%) uzskata, ka valstī ir izplatīts reiderisms, kamēr tā domā 27% krievvalodīgie.

Vairums Latvijas iedzīvotāju (84%) uzskata, ka valsts amatpersonu uzpirkšana ir izplatītākā parādība uzņēmumu savstarpējo attiecību kārtošanā jeb reiderisma gadījumos, savukārt policijas darbam uzticas vien 30%, bet prokuratūras un tiesu darbam vēl mazāk – attiecīgi 19% un 18%, liecina “SKDS” veiktā aptauja.

Tikai 18 procenti no banku klientiem, sākot izmantot kādu jaunu finanšu pakalpojumu, rūpīgi izvērtē arī citu kredītiestāžu piedāvājumus, liecina SKDS janvārī veiktais pētījums. Gandrīz puse jeb 47% atzina, ka parasti citus piedāvājumus vispār neizskata un lielākoties izmanto tās bankas pakalpojumus, kurā jau ir atvērts konts.

SKDS pētījuma Uzticēšanās institūcijām, politiķu darbības vērtējums un uzskati sabiedriski politiskos jautājumos rezultāti vairākās pozīcijās sasaucas ar Rīgas Stradiņa universitātes veikto pētījumu Krīzes pārvarēšana Latvijā: ekonomiskie, sociālie un komunikatīvie aspekti.

Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS jūnijā veiktajā aptaujā līdera pozīcijas joprojām saglabā "Saskaņa", par kuru balsotu 21,3% aptaujāto pilsoņu, bet, pakāpeniski palielinot popularitāti, tabulas otrajā vietā ir nostiprinājusies Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kuru atbalsta 16,5% aptaujāto, raksta "Diena".

Analizējot sabiedrības uzticēšanos valsts un sabiedriskajām institūcijām, kompānijas SKDS pētījums uzrāda – pērn vislielāko iedzīvotāju atbalstu baudījušas izglītības iestādes un baznīca, turpretī Saeimai un politikai sabiedrība konsekventi nevēlas uzticēties. Tā secināts socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS pēc Neatkarīgās lūguma veiktajā pētījumā.

Tikai 19 procenti Latvijas iedzīvotāju atzinīgi novērtē valdības izvēlēto ekonomiskās krīzes pārvarēšanas ceļu. 53 procenti uzskata, ka krīzes pārvarēšanas ceļš ir bijis nepareizs un valstij ļoti postošs.

Visiem garīgi veseliem cilvēkiem piemīt bailes. Tās ir viens no mūsu psiholoģiskajiem aizsargmehānismiem, kas ļauj mums izsargāties no dažādiem dzīvības un veselības apdraudējumiem.