Aptauja: Lai uzlabotu ekonomisko stāvokli, cilvēki būtu gatavi atteikties no politiskām brīvībām

© Kaspars Krafts/F64

Arvien vairāk cilvēku būtu gatavi atteikties no politiskām brīvībām, lai panāktu ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Pērn decembrī iedzīvotājiem tika vaicāts, vai, viņuprāt, ir pieļaujama neliela politisko brīvību ierobežošana, lai panāktu iedzīvotāju ekonomiskā stāvokļa uzlabošanu.

Jaunākie dati liecina, ka kopumā minētajam apgalvojumam piekrīt katrs trešais Latvijas iedzīvotājs jeb 33%, kas ir par deviņiem procentpunktiem vairāk nekā pirms gada.

Neskatoties uz straujo šādu viedokli pārstāvošu iedzīvotāju īpatsvara kāpumu, pērnā gada nogalē fiksētais rezultāts ir viens no zemākajiem novērojumu vēsturē. Zemāks rādītājs fiksēts vien 2018.gadā, kad šādu viedokli pauda 24% iedzīvotāju.

Lielākais to iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata par pieļaujamu ekonomisku ieguvumu dēļ ierobežot politiskās brīvības, fiksēts 2003. un 2010.gadā, kad šādi domāja 45% iedzīvotāju.

Tomēr puse iedzīvotāju jeb 50% minēto ideju kopumā neatbalsta. Šādu viedokli paudušu iedzīvotāju īpatsvars pērn sarucis par sešiem procentpunktiem.

Vēl 18% aptaujāto nespēja sniegt konkrētu viedokli šajā jautājumā.

Latvijā

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.