Arvien vairāk cilvēku būtu gatavi atteikties no politiskām brīvībām, lai panāktu ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Pērn decembrī iedzīvotājiem tika vaicāts, vai, viņuprāt, ir pieļaujama neliela politisko brīvību ierobežošana, lai panāktu iedzīvotāju ekonomiskā stāvokļa uzlabošanu.
Jaunākie dati liecina, ka kopumā minētajam apgalvojumam piekrīt katrs trešais Latvijas iedzīvotājs jeb 33%, kas ir par deviņiem procentpunktiem vairāk nekā pirms gada.
Neskatoties uz straujo šādu viedokli pārstāvošu iedzīvotāju īpatsvara kāpumu, pērnā gada nogalē fiksētais rezultāts ir viens no zemākajiem novērojumu vēsturē. Zemāks rādītājs fiksēts vien 2018.gadā, kad šādu viedokli pauda 24% iedzīvotāju.
Lielākais to iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata par pieļaujamu ekonomisku ieguvumu dēļ ierobežot politiskās brīvības, fiksēts 2003. un 2010.gadā, kad šādi domāja 45% iedzīvotāju.
Tomēr puse iedzīvotāju jeb 50% minēto ideju kopumā neatbalsta. Šādu viedokli paudušu iedzīvotāju īpatsvars pērn sarucis par sešiem procentpunktiem.
Vēl 18% aptaujāto nespēja sniegt konkrētu viedokli šajā jautājumā.