Jautājot iedzīvotājiem, kā viņi vērtē konkrēta ministra līdzšinējo darbu, diemžēl negatīvo vērtējumu ir vairāk nekā pozitīvo. Turklāt daļu ministru tauta atpazīst visai vāji.
Premjeru Krišjāni Kariņu un bijušo veselības ministri Ilzi Viņķeli - politiķus, kuri aizvadītā gada laikā ziņu portālos un televīzijā parādījās ik dienas un bieži pat vairākas reizes dienā - atpazīst teju katrs Latvijas iedzīvotājs. Artura Krišjāņa Kariņa vārdu nebija dzirdējuši vien 2,6 procenti aptaujāto, Ilzes Viņķeles - 3,8 procenti no aptaujātajiem. Līdz ar to teju katram bija viedoklis par šiem diviem politiķiem - daļai pozitīvs, bet vēl lielākai daļai - negatīvs. Tai pašā laikā gandrīz katrs otrais aptaujātais neziņā raustīja plecus, izdzirdot ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga vārdu. Par viņu neko nebija dzirdējuši 47,9 procenti aptaujāto, liecina SKDS pētījums, kas veikts pēc Neatkarīgās pasūtījuma.
Aptaujājot iedzīvotājus par to, kā viņi vērtē katra konkrētā politiķa darbu, daļai respondentu atsevišķu ministru vārdi bija sveši. Tikai premjeru un sešus ministrus no 13 ministriem atpazīst vismaz 2/3 iedzīvotāju. Pārējos ministrus atpazīst daudz vājāk. Aptaujā netika iekļauts Artūrs Toms Plešs, jo aptaujas jautājumi tika sagatavoti, pirms viņš stājās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā demisionējušā Jura Pūces vietā. Visticamāk, arī A. T. Plešs nepieder pie populārākajiem ministriem, jo viņa darbība līdz šim ir bijusi visai nemanāma.
Starp pašreizējā Ministru kabineta locekļiem pērnā gada decembrī, kad tika veikta šī aptauja, vislabāk zināmais iedzīvotājiem bija K. Kariņš un toreizējā veselības ministre I. Viņķele.
Tas gan nav nekāds pārsteigums, jo Covid-19 pandēmijas dēļ tieši veselības nozarei ir pievērsta vislielākā uzmanība. Jauno veselības ministru Danielu Pavļutu, kas aptaujas veikšanas brīdī bija 13. Saeimas deputāts, “Attīstībai/Par!” frakcijas vadītājs, atpazina aptuveni 2/3 no aptaujātajiem. D. Pavļuts savulaik bija bijis arī ekonomikas ministrs.
Visneatpazīstamākais ministrs decembrī bija ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Viņš amatā stājās pirmā Covid-19 viļņa karstumā - 2020. gada 2. aprīli. Viņa atbildībā ir uzņēmējdarbība, tajā skaitā tirdzniecība un tūrisms - nozares, kas krīzē cietušas visvairāk. Un tomēr J. Vitenbergu atpazīst vien 52 procenti aptaujāto. Krīzes laika ministram tas ir visai vāji. Zemā atpazīstamībā, iespējams, ir vainojams tas, ka viņš ir rets viesis valdības preses konferencēs un par viņu retāk nekā par I. Viņķeli un K. Kariņu raksta ziņu portālos.
Arī kultūras ministrs Nauris Puntulis, kas ministra amatā stājās 2019. gada vidū, joprojām lielām ļaužu masām ir mazpazīstams, pat neskatoties uz viņa mūziķa karjeru. Viņu atpazīst tikai 62 procenti no aptaujātajiem, lai gan tieši viņa pārziņā ir krīzes tik ļoti skartā kultūras nozare. Viņa vārds ir izskanējis saistībā ar Nacionālās akustiskās koncertzāles projektu un nodokļu maksāšanas kārtības maiņu autoratlīdzības saņēmējiem. Taču visvairāk iedzīvotāji bija sašutuši par kultūras ministra atbalstīto ieceri aplikt ar datu nesēju nodevu visus jaunos viedtelefonus.
Tai pašā laikā izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku un labklājības ministri Ramonu Petraviču, kas ministra amatā ir tikai sešus mēnešus ilgāk nekā N. Puntulis, atpazīst attiecīgi 87 un 79 procenti aptaujāto. I. Šuplinskas vārds daudziem asociējas ar attālinātām mācībām, savukārt Ramona Petraviča ziņās biežāk nokļūst tērpu, frizūru un nagu dēļ, nevis stāstot par iedzīvotāju labklājības uzlabošanos.
Aptaujājot iedzīvotājus, SKDS viņiem jautāja, kā viņi vērtē katra ministra darbību. Atbildēs figurēja gan pozitīvs, gan negatīvs novērtējums. Nebija neviena ministra, kurš tiktu tikai slavēts vai tikai kritizēts. Līdz ar to katrs politiķis saņēma savu daļu uzslavu un savu artavu nopēlumu. Tiesa, pozitīvā un negatīvā vērtējuma īpatsvars katram ministram diezgan būtiski atšķīrās. Daļa aptaujāto godīgi arī atzinās, ka viņiem nav viedokļa par konkrēto politiķi, vai arī viņi vispār par tādu neko nav dzirdējuši.
Ja no pozitīvā vērtējuma īpatsvara atņem negatīvā vērtējuma īpatsvaru, tad izrādās, ka šī valdība (vismaz līdz decembrim) tautas acīs ir strādājusi ar mīnusa zīmi, jo visiem ministriem, pat premjeram, pozitīvā vērtējuma ir bijis mazāk nekā negatīvā.
Pēc SKDS aptaujas datiem, viszemākais reitings no ministriem ir izglītības un zinātnes ministrei I. Šuplinskai (-47,8) un bijušajai veselības ministrei Ilze Viņķelei (-46,4). Vismazākais mīnuss jeb šajā gadījumā visaugstākais reitings ir iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam (-0,3), jo viņa slavētāju ir bijis aptuveni tikpat daudz kā kritizētāju.
Lai gan Ilzi Viņķeli un Ilgu Šuplinsku kritizē daudzi (attiecīgi 65% un 59% ir neapmierināti ar viņu līdzšinējo darbību), abām šīm ministrēm ir savs atbalstītāju loks. Ilzes Viņķeles darbu ļoti pozitīvi vērtē 1,6 procents aptaujāto, drīzāk pozitīvi - 17,2 procenti. Savukārt Ilgas Šuplinskas darbībai ļoti pozitīvu novērtējumu devuši 0,6 procenti aptaujāto, drīzāk pozitīvu - 10,8 procenti. Tiesa, tas nav augstākais pozitīvais vērtējums.
No Ministru kabineta locekļiem decembrī tāds ir bijis premjeram Krišjānim Kariņam - ar viņa darbošanos ir bijuši apmierināti 33,2 procenti, tajā skaitā 4,2 procenti pat ļoti apmierināti. Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aptuveni 30 procentu iedzīvotāju acīs līdz šim ir darbojušies sekmīgi. Ne ārlietu, ne aizsardzības jomā pēdējā laikā nav bijuši nekādi satricinājumi, turklāt abi šie kungi nav iesācēji politikā.
Visskopāk darbības vērtējumu “Ļoti pozitīvi” saņēmuši zemkopības ministrs Kaspars Gerhards un Jānis Vitenbergs. Viņu darbību šādi novērtēja tikai 0,3% no aptaujātajiem. Taču arī darbības vērtējums “Ļoti negatīvi” šiem politiķiem ticis maz, piemēram, J. Vitenberga darbu kā ļoti negatīvu raksturoja tikai 5,5% aptaujāto. J. Vitenberga gadījumā skopais vērtējums, iespējams, ir saistīts ar to, ka lielākajai daļai aptaujāto nebija viedoklis par J. Vitenberga paveikto vai viņi vispār nepazina šo ministru. Tikai 33 procenti no aptaujātajiem spēja novērtēt J. Vitenberga darbu pozitīvi vai negatīvi.
