Premjerministrs Māris Kučinskis, vērtējot savas valdības ministru sniegumu, atsakās kādu no viņiem publiski uzslavēt vai pelt. Taču valsts iedzīvotāji ar šādu politkorektumu nesirgst. Viņiem ir gatavs vērtējums katra ministra sniegumam, turklāt iedzīvotāju vērtējumā M. Kučinskim ir vēl daudz darāmā, lai kļūtu par augstāk vērtēto valdības locekli, bet viņa ministriem – lai sabiedrība viņus vispār pazītu.
Tā saskaņā ar Neatkarīgās pasūtītās un SKDS aizvadītajā decembrī realizētās sociālās aptaujas rezultātiem Ministru prezidenta darbs atzīts tikai par trešo labāko. Pozitīvu atzinumu par viņu devuši 37,4% iedzīvotāju. Šis rādītājs gada laikā gan audzis par 3,6 procentpunktiem, bet ar to nav pieticis, lai noturētos otrajā topa vietā, kuru premjers ieņēma pērn.
Interesanti, ka pieci procenti respondentu atzinušies, ka nav dzirdējuši par premjerministru M. Kučinski vispār. Tiesa, pateicoties pastāvīgai ekspozīcijai medijos, premjeram starp ministriem ir vislabākā atpazīstamība.
Visaugstāk vērtēts sabiedrībā ir aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa darbs - 51,6% aptaujāto uzskata, ka viņš ar saviem pienākumiem tiek galā godam, un tikai 14,3% ir pretējās domās. Sabiedrībā augstāk vērtētais ministrs R. Bergmanis ir jau kopš stāšanās ministra amatā 2015. gadā. Eksperti uzskata, ka viņam palīdz gan kādreizējie sasniegumi sportā, gan fakts, ka kopš Krimas aneksijas sabiedrības uzmanības centrā ik dienu ir aizsardzības un drošības jautājumi.
Īpašu sabiedrības labvēlību izpelnījusies finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Ja 2016. gada nogalē viņas darbība bija piektā augstāk vērtētā, tad šīs aptaujas, izstumjot premjeru uz trešo pozīciju, rezultāti viņu ierindo godpilnajā otrajā vietā. Par finanšu ministri joprojām nav dzirdējuši 17% respondentu, bet to skaits, kas viņas darbu vērtē negatīvi, sarucis par desmit procentpunktiem.
Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde ierindojusies topa ceturtajā vietā. Viņas darbu pozitīvi vērtē 31% respondentu, taču, neraugoties uz augošo publicitāti, kuru garantē gatavošanās vērienīgajiem valsts simtgades svētkiem un Dziesmu un deju svētkiem, 23,5% respondentu joprojām atzīst, ka par viņu neko nav dzirdējuši.
Par spīti izaicinājumiem bagātajai nozarei, kurā aizsāktās reformas sabiedrība vērtē ļoti atšķirīgi, aptaujas rezultāti rāda, ka uzlabojies veselības ministres Andas Čakšas reitings. Ja pirms gada viņas darbs tika vērtēts kā astotais labākais, šogad sabiedrības acīs viņa pakāpusies līdz sestajai vietai. Šogad pozitīvi viņas darbu vērtē 28,6% aptaujāto, un tas ir par 8,5 procentpunktiem labāks rādītājs. Par pieciem procentpunktiem samazinājies arī to iedzīvotāju skaits, kas par viņu neko nav dzirdējuši, taču negatīvais vērtējums joprojām saglabājies uz 33% atzīmes.
Ar stabilu vērtējumu var lepoties ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Gan šogad, gan pērn viņš atzīts par septīto labāk strādājošo ministru. Aizvadītajā gadā pieaudzis gan viņa darba pozitīvais vērtējums, gan sarucis negatīvais.
Visticamāk, Rīdzenes sarunas iedragājušas zemkopības ministra Jāņa Dūklava darba vērtējumu. Ja pērn sabiedrība viņu uzskatīja par sesto labāk strādājošo ministru, tad šogad viņš noslīdējis līdz astotajai vietai. Viņa darbu par labu atzīstošo skaits sarucis par pieciem procentpunktiem, bet kritiķu par sešiem procentpunktiem pieaudzis.
Pateicoties vērienīgajai izglītības sistēmas reformai un veiklajai valodai, ar otro augstāko atpazīstamību var lepoties izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Par viņu nav dzirdējuši tikai 8,4% sabiedrības, taču viņa darba kritiķu ir krietni vairāk - 51,8%. Tas gan ir labāks rezultāts nekā pirms gada, taču ar to nepietiek, lai izrautos no šā topa desmitās vietas, kurā ministrs atradās arī pirms gada.