No prezidenta vēlēšanām reitingos ieguvusi ZZS

Premjeres Laimdotas Straujumas pārstāvētā "Vienotība" (V) aptaujā ieņēmusi trešo vietu ar 11,5% atbalstu, apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) bijusi ceturtā populārākā partija, kuru atbalstījuši 8,7% pilsoņu, bet tālāk sekojusi Latvijas Reģionu apvienība (LRA) ar 5% un partija "No sirds Latvijai" (NSL) ar 3% aptaujāto atbalstu.

Valsts prezidenta vēlēšanas ir atstājušas iespaidu uz vēlētāju attieksmi pret politiskajiem spēkiem - no tām ieguvēja varētu būt ZZS ar savu kandidātu un jauno Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, bet ne VL-TB/LNNK, kura cerēja palielināt popularitāti, izvirzot amatam konstitucionālo tiesību juristu Egilu Levitu, pieļauj SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Valsts prezidenta vēlēšanas bija gana publiskas, un daži kandidāti bija sākuši izpausties jau vairākus mēnešus pirms tām, ar to vispirms domāts LRA līderis Mārtiņš Bondars. Kaktiņš uzskata, ka tieši viņa aktīvā darbība palīdzējusi saglabāt LRA līdzšinējo popularitāti iepretim otrai jaunpienācējai Saeimā NSL, kura vairs nav redzama publiskajā telpā un zaudē atbalstītājus. Uz vaicāto, vai LRA publicitāti nenodrošina arī Artuss Kaimiņš ar savām aktivitātēm, sociologs atbildēja, ka viņa darbība drīzāk ir vērsta uz apvienības popularitātes graušanu.

Pirms Valsts prezidenta vēlēšanām bija iespaids, ka līdz ar Levita izvirzīšanu VL-TB/LNNK cer palielināt arī savu popularitāti, bet tā tas neesot noticis. Tas, ka ZZS pakāpeniski palielinot atbalstu un tuvojas savam vēsturiskajam rekordam starpvēlēšanu periodā, ja pat nav jau to sasniegusi, varētu būt Vējoņa faktora ietekmē, uzskata Kaktiņš. "Vienotības" reitingu sociologs vērtē kā stabilu, un šajā ziņā tas pat pārsteidzot - viņaprāt, "Vienotības" popularitātei būtu jākrīt, par to liecinot sabiedrības reakcija uz "Vienotības" līderes Solvitas Āboltiņas aktivitātēm, arī uzticība valdībai samazinoties, partijai par labu nenāk arī iekšējās nesaskaņas.

SKDS pētījumā 18,8% pilsoņu atbildējuši, ka nezina, par ko balsotu, vēl 12,5% vēlēšanās nepiedalītos. Uz vaicāto, vai Latvijā vēl būtu izredzes kādam jaunam politiskajam spēkam, kurš varētu cerēt uz neizlēmušo daļu, Kaktiņš atbildēja, ka tādas iespējas teorētiski ir, bet jautājums esot, vai politiķiem vēl ir resurss kaut kā jauna radīšanai.

Pērn 12.Saeimas vēlēšanās sevi pieteica pieci jauni politiskie spēki, kuru priekšgalā bija sabiedrībā pazīstami līderi. No tiem divi - LRA un NSL - iekļuva Saeimā, taču ne kā vēlēšanu uzvarētāji, bet ar mazāko deputātu skaitu. Savukārt pārējās trīs jaunās partijas nespēja pārvarēt iekļūšanai parlamentā nepieciešamo barjeru un nesasniedza pat 2%, kas dotu iespēju pretendēt uz nelielu valsts finansējumu. Arī SKDS aptaujā 1,1% atbalstītāju vēl ir saglabājusi tikai Jura Pūces vadītā partija "Latvijas attīstībai", bet Aināra Šlesera izauklētā "Vienoti Latvijai" un Jāņa Bordāna vadītā Jaunā konservatīvā partija vairs nesasniedz pat 1% robežu.