Mirdzoša āda, veselīgi mati un stipri nagi nenoliedzami ir ikvienas sievietes skaistākā rota, taču to veselību ietekmē ne vien mūsu izvēlētā ēdienkarte, bet arī ikdienas ieradumi un dažādi ārējie faktori. Kas jāņem vērā, lai pienācīgi parūpētos par ādas, matu un nagu veselību gan vasaras sezonā, gan visa gada garumā, stāsta farmaceite Ivanda Krastiņa.
Mūsdienās internetā ir iespējams izlasīt un uzzināt dažādus skaistumkopšanas trikus. Tomēr ne visi ieteiktie padomi var sniegt labu sejas ādai un ķermenim. Noskaidro no kādiem skaistumkopšanas produktiem un trikiem vajadzētu atteikties!
Ikvienam no mums taču gadās, ka pavisam negaidīti uz deguna vai kādā citā redzamā vietā uz sejas parādās nevēlami izsitumi. Iespējams, kādā karstākā vasaras dienā esam apdedzinājuši degungalu vai arī uz sejas parādījušies sarkani pleķi. Tās ir tikai dažas no daudzajām ādas nepilnībām, kas var likt justies neveikli un traucēt ikdienas gaitās. Ko der likt aiz auss, kādi produkti var palīdzēt risināt dažādas ķibeles un pasargāt no neveikliem mirkļiem, iesaka stiliste Laura Valuta.
Visi individuālo pakalpojumu sniedzēji, kuru darbība līdz šim bija ierobežota, no šodienas varēs atsākt darbu, ja būs vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19, paredz pagājušajā nedēļā Ministru kabinetā noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"
Arī tiesībsargs Juris Jansons, pievienojoties Konkurences padomes (KP) iepriekš paustajiem apsvērumiem, norāda uz skaistumkopšanas jomā noteikto ar Covid-19 saistīto ierobežojumu netaisnīgumu un aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) to novērst.
Zemās deklarētās algas dēļ skaistumkopšanas nozarē vidējais dīkstāves atbalsta apmērs ir 501 eiro, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme.
Desmit skaistumkopšanas pakalpojumu darbības dienās policija sākusi 13 administratīvā pārkāpuma procesus, trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē paziņoja Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Bole.
Pēc Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas (LSSA) prezidentes Sabīnes Ulbertes iniciatīvas platformā “Mana Balss” uzsākta iedzīvotāju parakstu vākšana par dīkstāves pabalstu pielāgošanu reālajiem ienākumiem.
Pēc divu mēnešu dīkstāves pirmdien, 1. martā, darbu varēs atsākt frizieri, manikīri un pedikīri, kā arī podologi, kas ir gandarīti par iespēju atgriezties darbā un pēc kuru pakalpojumiem veidojas arī rindas, vēstīja TV3 Ziņas.
Ekonomikas ministrija (EM) otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniegusi priekšlikumu, kas atļautu atsevišķiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem klātienē strādāt no nākamās nedēļas, 22.februāra.
Šodien, 15.februārī, valdībā gaidāma diskusija par iespējām, kā jaunos un drošos apstākļos skaistumkopšanas speciālisti varētu atsākt savu darbību, pirmdien pēc Sadarbības sanāksmes sēdes žurnālistiem stāstīja premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).
Skaistumkopšanas pakalpojumu nozarei joprojām aizliedzot strādāt, tajā strādājošajiem dīkstāves pabalsts būtu jāpaceļ līdz 1200 eiro, pirmdien žurnālistiem uzsvēra Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas (LSSA) prezidente Sabīne Ulberte.
Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA) un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA), neredzot vairs iespējas pārrunu ceļā panākt vienlīdzīgu attieksmi, nolēmušas vērsties Satversmes tiesā. Šobrīd kopā ar juristiem jau uzsākta nepieciešamo dokumentu gatavošana.
Atjaunojot skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumus, būtu jāvadās pēc riska līmeņa, prioritāri atjaunojot tos pakalpojumos, kuros ir zemāks risks jeb tiešais kontakts, piemēram, pirts, baseina un SPA pakalpojumi, šodien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā sacīja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Jana Feldmane.
Skaistumkopšanas nozarē jāļauj strādāt visiem pēc vienlīdzīgiem noteikumiem, norādīja Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone.