Arī tiesībsargs Juris Jansons, pievienojoties Konkurences padomes (KP) iepriekš paustajiem apsvērumiem, norāda uz skaistumkopšanas jomā noteikto ar Covid-19 saistīto ierobežojumu netaisnīgumu un aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) to novērst.
Zemās deklarētās algas dēļ skaistumkopšanas nozarē vidējais dīkstāves atbalsta apmērs ir 501 eiro, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme.
Desmit skaistumkopšanas pakalpojumu darbības dienās policija sākusi 13 administratīvā pārkāpuma procesus, trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē paziņoja Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Bole.
Pēc Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas (LSSA) prezidentes Sabīnes Ulbertes iniciatīvas platformā “Mana Balss” uzsākta iedzīvotāju parakstu vākšana par dīkstāves pabalstu pielāgošanu reālajiem ienākumiem.
Pēc divu mēnešu dīkstāves pirmdien, 1. martā, darbu varēs atsākt frizieri, manikīri un pedikīri, kā arī podologi, kas ir gandarīti par iespēju atgriezties darbā un pēc kuru pakalpojumiem veidojas arī rindas, vēstīja TV3 Ziņas.
Ekonomikas ministrija (EM) otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniegusi priekšlikumu, kas atļautu atsevišķiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem klātienē strādāt no nākamās nedēļas, 22.februāra.
Šodien, 15.februārī, valdībā gaidāma diskusija par iespējām, kā jaunos un drošos apstākļos skaistumkopšanas speciālisti varētu atsākt savu darbību, pirmdien pēc Sadarbības sanāksmes sēdes žurnālistiem stāstīja premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).
Skaistumkopšanas pakalpojumu nozarei joprojām aizliedzot strādāt, tajā strādājošajiem dīkstāves pabalsts būtu jāpaceļ līdz 1200 eiro, pirmdien žurnālistiem uzsvēra Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas (LSSA) prezidente Sabīne Ulberte.
Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA) un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA), neredzot vairs iespējas pārrunu ceļā panākt vienlīdzīgu attieksmi, nolēmušas vērsties Satversmes tiesā. Šobrīd kopā ar juristiem jau uzsākta nepieciešamo dokumentu gatavošana.
Atjaunojot skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumus, būtu jāvadās pēc riska līmeņa, prioritāri atjaunojot tos pakalpojumos, kuros ir zemāks risks jeb tiešais kontakts, piemēram, pirts, baseina un SPA pakalpojumi, šodien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā sacīja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Jana Feldmane.
Skaistumkopšanas nozarē jāļauj strādāt visiem pēc vienlīdzīgiem noteikumiem, norādīja Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone.
Skaistumkopšanas nozarē nodarbinātie līdz brīdim, kad tiks atcelts tiesību aktos noteiktais aizliegums sniegt pakalpojumus, var vērsties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un saņemt dīkstāves atbalstu. Šim atbalstam var pieteikties darba devējs vai arī darbinieks pats, informē VID.
Dīkstāves pabalstiem paplašinātajā skaistumkopšanas nozares kategorijā līdz ceturtdienas rītam ir saņemti 4378 iesniegumi, ceturtdien seminārā sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktora vietniece Ina Reinšmite.
Skaistumkopšanas nozare ir neizpratnē, kādēļ būtu jāizstrādā jauni kritēriji ierobežojumiem Covid-19 dēļ, ņemot vērā, ka tādi tika izstrādāti un iesniegti atbildīgajām iestādēm jau pagājušajā gadā, pauda Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas un Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas pārstāves.
Domājot par ādas kopšanu, šis process visbiežāk asociējas ar sejas ādu, un tas ir saprotami, jo tieši seja ir redzama apkārtējiem jebkurā gadalaikā un arī šī brīža attālinātajos apstākļos. Taču tikpat svarīga kā ikdienas sejas kopšanas rituāls vai regulāra un pareiza zobu tīrīšana ir arī ķermeņa kopšana.