Ekonomikas ministrija (EM) otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniegusi priekšlikumu, kas atļautu atsevišķiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem klātienē strādāt no nākamās nedēļas, 22.februāra.
Šodien, 15.februārī, valdībā gaidāma diskusija par iespējām, kā jaunos un drošos apstākļos skaistumkopšanas speciālisti varētu atsākt savu darbību, pirmdien pēc Sadarbības sanāksmes sēdes žurnālistiem stāstīja premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).
Skaistumkopšanas pakalpojumu nozarei joprojām aizliedzot strādāt, tajā strādājošajiem dīkstāves pabalsts būtu jāpaceļ līdz 1200 eiro, pirmdien žurnālistiem uzsvēra Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas (LSSA) prezidente Sabīne Ulberte.
Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA) un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA), neredzot vairs iespējas pārrunu ceļā panākt vienlīdzīgu attieksmi, nolēmušas vērsties Satversmes tiesā. Šobrīd kopā ar juristiem jau uzsākta nepieciešamo dokumentu gatavošana.
Atjaunojot skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumus, būtu jāvadās pēc riska līmeņa, prioritāri atjaunojot tos pakalpojumos, kuros ir zemāks risks jeb tiešais kontakts, piemēram, pirts, baseina un SPA pakalpojumi, šodien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā sacīja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Jana Feldmane.
Skaistumkopšanas nozarē jāļauj strādāt visiem pēc vienlīdzīgiem noteikumiem, norādīja Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone.
Skaistumkopšanas nozarē nodarbinātie līdz brīdim, kad tiks atcelts tiesību aktos noteiktais aizliegums sniegt pakalpojumus, var vērsties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un saņemt dīkstāves atbalstu. Šim atbalstam var pieteikties darba devējs vai arī darbinieks pats, informē VID.
Dīkstāves pabalstiem paplašinātajā skaistumkopšanas nozares kategorijā līdz ceturtdienas rītam ir saņemti 4378 iesniegumi, ceturtdien seminārā sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktora vietniece Ina Reinšmite.
Skaistumkopšanas nozare ir neizpratnē, kādēļ būtu jāizstrādā jauni kritēriji ierobežojumiem Covid-19 dēļ, ņemot vērā, ka tādi tika izstrādāti un iesniegti atbildīgajām iestādēm jau pagājušajā gadā, pauda Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas un Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas pārstāves.
Domājot par ādas kopšanu, šis process visbiežāk asociējas ar sejas ādu, un tas ir saprotami, jo tieši seja ir redzama apkārtējiem jebkurā gadalaikā un arī šī brīža attālinātajos apstākļos. Taču tikpat svarīga kā ikdienas sejas kopšanas rituāls vai regulāra un pareiza zobu tīrīšana ir arī ķermeņa kopšana.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piektdien ar rezolūciju uzdevis Veselības ministrijai (VM) sadarbībā ar skaistumkopšanas nozari izstrādāt kritērijus epidemioloģiski drošai darbībai ilgtermiņā.
Lai arī ar Covid-19 saistītos ierobežojumus valdība tagad sola pārskatīt 7.februārī, ņemot vērā saslimstības kritērijus, nav izslēgts, ka arī tad pie agrākās dzīves neatgriezīsimies. LTV raidījums “de facto” ziņo, ka skaistumkopšanas nozarē, kurā ir pilnīga dīkstāve, strādājošie izjūt arvien lielāku spiedienu no klientiem pakalpojumu sniegt. Tam pretī – līdz šim nepilnīgais valsts atbalsts un neziņa, kad oficiāli varēs atsākt strādāt. Nozarē neslēpj – daļa darbojas ēnā.
Ikdienā mēs esam pieraduši lietot daudz un dažādus skaistumkopšanas produktus. Bieži vien to apraksti vēsta, ka tiks veiktas brīnumu lietas, tomēr dermatalogi uzsver, ka šādi brīnumi nenotiek. Speciālisti ir izcēluši septiņus skaistumkopšanas produktus, kuru nevajadzētu iegādāties, tādējādi ietaupot gan naudu, gan liekas cerības.
Ceturtdien valdība vēl nelems par iespēju skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem pašiem pieteikties dīkstāves pabalstam, informēja Finanšu ministrijā (FM).
Šodien valdība varētu lemt par iespēju skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem pašiem pieteikties dīkstāves pabalstam, iepriekš žurnālistus informēja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Pie esošā atbalsta patentmaksātājiem valdībai nevajadzētu sagaidīt solidaritāti no skaistumkopšanas nozares, pauda Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente Sabīne Ulberte.
Veselības inspekcija informē par grozījumiem ārkārtējās situācijas rīkojumā, paredzot, ka darbs atļauts arī vairākiem citiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem.