Latvijā 97% skaistumkopšanā strādājošo ir saskārušies ar nopietnām finansiālām grūtībām saistībā ar aizliegumu strādāt Covid-19 pandēmijas laikā, secināts Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas (LSSA) un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas (LKKA) veiktajā aptaujā.
Tāpat aptaujā 85% respondentu atzinuši, ka nekādā gadījumā nespētu izturēt vēlreiz vienu aizliegumu nozarei strādāt, ņemot vērā arī kraso cenu pieaugumu elektroenerģijai, siltumenerģijai un inflācijai.
Vienlaikus 39% respondentu norādījuši, ka saistībā ar sarežģīto situāciju nozarē varētu apsvērt iespēju nākotnē pārtraukt profesionālo darbību un mainīt profesiju, bet 7% to jau ir izdarījuši.
Pēc aptaujas datiem, 70% speciālistu ir izjutuši naudas trūkumu, lai segtu ikdienas vajadzības, komunālos maksājumus un telpu īri. Trešdaļa nozares dalībnieku saskārušies ar nespēju segt kredītmaksājumus un mājokļa īri. Daļai izveidojies nodokļu parāds, bet 43% aptaujāto atzinuši, ka nācies pārskatīt ikdienas aktivitātes, jo saskārušies ar finanšu grūtībām bērnu vajadzību nodrošināšanai.
LSSA prezidente Sabīne Ulberte norāda, ka ir decembra vidus, bet valsts atbalsts joprojām nav saņemts. Vienlaikus viņa atzīst, ka 28% aptaujāto nav pieteikušies nevienam instrumentam, jo zudusi ticība tam, ka atbalsts tiks saņemts, vai arī viņi nekvalificējas kādam no atbalsta instrumentiem. "Šī aptauja parāda patieso situāciju nozarē - tajā valda smags laiks un neticība valdībai," pauž Ulberte.
Arī LKKA prezidente Renāte Reinsone atzīst, ka, pēc pirmā aizlieguma perioda, nozarei ir pazudusi ticība atbalsta instrumentiem. "Arī atbalsta instrumenti ir pārāk universiāli un īsti neatbilst nozares specifikai. Mēs ceram, ka šis rudens aizliegums strādāt būs pēdējais, jo reti kurš nozarē strādājošais finansiāli spētu to vēl izturēt," viņa norāda.
Reinsone atzīmē, ka aptaujā respondenti norāda, ka meklēs jebkurus veidus, kā nākotnē apiet aizliegumu strādāt, ja tāds būs, lai varētu uzturēt ģimeni un maksāt rēķinus. "Kā varēja valsts vairāk mazināt slogu? Kaut vai, ja valsts un pašvaldības uzņēmumi, kā arī bankas neaprēķinātu soda procentus par kavējumiem komunālajiem maksājumiem un kredītiem. Ja valdība zināja, ka tai nav iespējas veikt mēneša laikā izmaksu atbalsta instrumentiem, tad tā bija svarīga opcija - savlaicīgi vienoties ar savā un pašvaldību pakļautībā esošiem uzņēmumiem, kā arī veikt sarunas ar banku sektoru," viņa min.
Nozare kopumā pauž neapmierinātību ar gauso virzību atbalsta saņemšanā par valdības noteikto piespiedu dīkstāvi pēdējā pandēmijas vilnī.
Asociācijās atzīmē, ka daļa nozares bija liegums strādāt gandrīz deviņus mēnešus, un tā varēja atsākt strādāt tikai jūnijā. Savukārt lielāko daļu nozares skāra arī nodokļu reforma, kas stājās spēkā jūlijā.
Aptauja, kas veikta 2021.gada decembrī, piedalījās 489 strādājošie skaistumkopšanas un labsajūtas nozarē - kosmētiķi, frizieri, manikīra un pedikīra speciālisti, pirtnieki un SPA un masāžas speciālisti.
Covid-19 izplatības dēļ skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšana kopš pandēmijas sākuma periodiski bija aizliegta vairākas reizes uz dažādiem laika posmiem.