Austrālijas Jaundienvidvelsas universitātes zinātnieki veica pētījumu un atklāja, ka tēja ir labākais dzēriens sirds veselībai. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Current Developments in Nutrition, ziņo Tengri Life, atsaucoties uz laikrakstu The Sun.
Lai mazinātu strauji pieaugošo saslimstību un mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, Sirds veselības veicināšanas alianse vērsīsies ar priekšlikumu Saeimā nekavējoties panākt finansējuma palielinājumu mūsdienīgai un efektīvai sirds slimību ārstēšanai, tostarp jaunajiem medikamentiem holesterīna mazināšanai, kas ir viens no galvenajiem sirds un asinsvadu slimību cēloņiem, ko iespējams ietekmēt un novērst, aģentūru LETA informēja alianses vadītājs Romualds Ražuks.
Kad pēc nepilnu četru gadu braukāšanas pie dažādiem ārstiem un speciālistiem Gunita ar mammu beidzot bija nonākušas īstajā kabinetā, kurā ārsts vienā teikumā noteica diagnozi, slimība jau diemžēl bija smagā pakāpē. Līdzīgi kā daudziem pulmonālās hipertensijas pacientiem arī Gunitas mammai slimību atklāja novēloti.
Valdības deklarācijā ir apņemšanās mazināt mirstību no sirds un asinsvadu slimībām un pagarināt veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu Latvijas iedzīvotājiem, tomēr 2023. gada valsts budžetā sirds un asinsvadu slimību mazināšanai nav paredzēti nekādi papildu līdzekļi, “Neatkarīgajai” apliecina Sirds veselības veicināšanas alianses vadītājs Romualds Ražuks.
Pacientu organizācijas pieprasa valdību un Saeimu noteikt sirds veselību kā absolūtu prioritāti Latvijā, ņemot vērā ļoti augstos saslimstības un mirstības rādītājus ar sirds un asinsvadu slimībām. Dokuments, ko parakstījušas trīsdesmit pacientu organizācijas, aicina līdz 2030. gadam sirds un asinsvadu slimību diagnožu pacientu grupā samazināt novēršamo nāvju skaitu par trīsdesmit procentiem, bet veselīgi nodzīvotos mūža gadus palielināt par divdesmit procentiem.
Kardiologs, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Andrejs Ērglis, viesojoties kanāla Rīga TV 24 raidījumā "Dr. Apinis", paudis viedokli par asinsspiediena nozīmi.
2021.gada sākums nesa vilšanos statistikā - janvārī, salīdzinot ar to pašu mēnesi 2020.gadā, mirstība no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā palielinājās par 13% (pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 1629 gadījumi pret 1435).
Pēdējā desmitgadē miokarda infarkts ir kļuvis daudz jaunāks. Ja agrāk tika uzskatīts, ka pirms 50 gadu vecuma par sirds problēmām nav ko domāt, tagad arvien biežāk infarkts piemeklē cilvēkus, kuriem vēl nav 40. Kardiologi uzskata, ka pie vainas ir vesela virkne problēmu.
Pastāv maldīgs uzskats, ka koronārā sirds slimība biežāk skar vīriešus. Šā uzskata dēļ sievietes mazāk pievērš uzmanību sirds veselībai un retāk apmeklē kardiologu, riskējot saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.
Sirds un asinsvadu saslimšanas ir visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā, taču liela daļa cilvēku neapzinās savu risku saslimt ar kādu no sirds slimībām. Veicot regulāras pārbaudes un noskaidrojot iedzīvotāju risku saslimt ar šīm slimībām, Veselības ministrija cer panākt situāciju, ka šīs slimības atklāj agrīni un sāk atbilstoši ārstēt. Programma izdosies, ja tās īstenošanā aktīvi iesaistīsies ģimenes ārsti, atsaucīgi būs iedzīvotāji, kā arī būs laikus pieejami programmā teorētiski ieplānotie izmeklējumi.
Mirstība ar sirds un asinsvadu slimībām Latvijā ir ļoti augsta, un kardioloģiskās saslimšanas ir galvenais iedzīvotāju nāves cēlonis. Veselības ministrija šāgada laikā plāno ieviest jaunu zaļo koridoru tieši sirds veselības jomā, lai mazinātu saslimšanu ar sirds un asinsvadu slimībām, kā arī laikus sniegtu palīdzību cilvēkiem, kuriem draud insults vai infarkts.
Sirds un asinsvadu slimības ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati, sirds un asinsvadu slimības ir visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā – 2016. gadā tie bija 15 866 gadījumi jeb 56,3% no visiem nāves gadījumiem.
Kampaņas Mīli savu sirdi! ietvaros Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību biežākajām sirds un asinsvadu slimībām un to simptomu savlaicīgai atpazīšanai, lai nepieciešamības gadījumā vērstos pie sava ģimenes ārsta vai cita speciālista.
Lai gan lielākā daļa jeb 87% Latvijas iedzīvotāju ir labi informēti par paaugstināta holesterīna līmeņa sekām un iespējamo risku saslimt ar dažādām sirds slimībām, vairums iedzīvotāju neko nedara, lai šos draudus mazinātu, un ikdienā lieto treknus pārtikas produktus, secinājusi pētījumu aģentūra "Omnicom Media Group" (OMD).
Ne tikai pie mums Latvijā, bet arī citās pasaules valstīs sabiedrības apziņā ir dziļi iesēdies uzskats, ka sirds un asinsvadu slimības ir galvenokārt vīriešu "privilēģija". Šis stereotips darbojas pat Amerikas Savienotajās Valstīs.