Pirms Saeimas deputātu ierosinātās darba grupas izveidošanas Rīgas pils būvnieki – pilnsabiedrība SBRE – un pils pārvaldītāja valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir vienojušies, kā tiks apmaksāti pagaidu jumta uzlikšana un ugunsgrēka seku novēršanas darbi.
Tuvākajās dienās pie pagaidu jumta tiks ugunsgrēkā cietušās Rīgas pils Kastellas daļa, šodien žurnālistiem pastāstīja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāve Baiba Strautmane.
Nedēļas nogalē pēc atļaujas saņemšanas sākt darbus Rīgas pils Svētku zāles zonā būvnieku pilnsabiedrība "SBRE" turpināja ugunsgrēka seku novēršanas darbus un pagaidu jumta konstrukciju izbūvi, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja "SBRE" pārstāve Mārīte Straume.
Beidzot tiks parakstīts līgums par Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanu starp valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi un būvnieku – pilnsabiedrību SBRE.
Steidzamās problēmas ar lietus peļķēm un mitrajām vietām Rīgas pilī ir likvidētas. Pašlaik aktuāls ir jautājums par pagaidu jumta uzlikšanu, norāda būvnieku pilnsabiedrības "SBRE" pārstāvis Didzis Putniņš.
Pagaidu jumts Rīga pilij tiks uzlikts ne ātrāk kā tuvākās pusotras vai divu nedēļu laikā, tikmēr būvnieki dara, ko var, lai ar īpašiem materiāliem pasargātu izdegušās telpas no lietus, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina pilnsabiedrības "SBRE" pārstāve Mārīte Straume.
Rīgas pils ugunsgrēka izmeklēšanu veic ne tikai policija, bet arī apdrošināšanas sabiedrības un būvnieka uzaicinātie eksperti. Viens no viņiem ir izvirzījis septiņas hipotēzes, no kurām tiek izskatītas četras.
Rīgā, Ausekļa ielā piecstāvu dzīvojamās ēkas otrā stāva dzīvokļa virtuvē otrdienas vakarā izcēlies ugunsgrēks, kura dēļ no ēkas tika evakuēti 13 cilvēki, bet viens vīrietis izglābts pa trešā stāva logu, izmantojot autokāpnes, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.
Valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzdevusi pilnsabiedrībai "SBRE" turpināt Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbus, vienlaikus paziņojot, ka tos neapmaksās no valsts līdzekļiem.
Jūnijā Rīgas pilī notikušā ugunsgrēku likvidēšana Rakstniecības un mūzikas muzejam radījis 33 000 latu lielus zaudējumus, savukārt Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) radītos zaudējumus vēl joprojām apzina.
Noslēgusies valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) sarunu procedūra ar Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas ģenerāluzņēmēju pilnsabiedrību "SBRE", kā rezultātā ir apstiprinātas Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas un pagaidu jumta konstrukcijas izbūves izmaksas, un tās ir 220 900 latu.
Ugunsgrēks Rīgas pilī kārtējo reizi aktualizējis ugunsdzēsēju novecojušās tehnikas problēmu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) jau tagad var uzskaitīt saskaņā ar 2011. gadā Ministru kabineta (MK) noteikumos paredzētajām normām vajadzīgo, bet trūkstošo tehniku.
Ekspertīzes rezultāti par ugunsgrēku Rīgas pilī būs gatavi aptuveni pēc mēneša, pirmdien žurnālistiem pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP).
Rīgas pils ugunsgrēka sekas naudas izteiksmē pagaidām nav zināmas, bet remontdarbu projekta vadītājs atzinis, ka darbu pirmā kārta varētu ieilgt par pusgadu.
Muzeju darbinieki, ar kuriem sarunājās Neatkarīgā, ir skeptiski noskaņoti par muzeju krātuvju būvniecības pabeigšanu 2015. gada rudenī. Vēl pat visi konkursi nav noslēgušies, kur nu vēl mēģināt noteikt precīzus celtniecības uzsākšanas termiņus.
Ugunsgrēkā stipri cietušās Rīgas pils bēniņos esot atrasti arī cigarešu izsmēķi un divi tukši ugunsdzēšamie aparāti, otrdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".