Grende: Rīgas pilī esošo muzeju glābšanai būs jāizvēlas "dārgākais risinājums"

Ņemot vērā, ka Rīgas pilī joprojām ir mitrs, pastāv draudi tās trīs muzeju eksponātiem, līdz ar to Kultūras ministrijai (KM) iesniegti trīs dažādi priekšlikumi situācijas risināšanai, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē norādīja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane.

Lētākais risinājums paredz, ka visi trīs muzeji paliek Rīgas pilī, savukārt visdārgākais paredz, ka visi muzeji pārceltos, skaidroja Strautmane, kuras vērtējumā lētākais risinājums ir arī vissliktākais. Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) komisijas sēdē sacīja, ka viņai "ir stipras aizdomas, ka būs jāiet dārgākais ceļš", kaut arī tiekot darīts viss, lai situāciju uzlabotu un muzeji nebūtu jāpārceļ.

Lai pārvietotu muzeju krājumus, nepieciešami seši mēneši un trīs miljoni latu, savukārt lētākais risinājums prasītu 1,7 miljonus latu.

Komisijas deputāti pauda vēlmi apmeklēt šos muzejus, lai novērtētu situāciju, - to plānots izdarīt nākamnedēļ.

Runājot par Rīgas pils ugunsgrēku, ministre arī uzsvēra riska vadības treniņu nozīmi, tomēr viņas vērtējumā valsts īsti neesot gatava nopietnām, riskantām un grūtām situācijām. Pie Rīgas pils ugunsgrēka laikā ministre ieradās tikai tāpēc, ka pamanījusi ugunsgrēku, un tas, "kā tur notika, bija pateicoties tikai tam, ka es biju izgājusi ļoti daudzus treniņus riska vadībā - es zinu, kas ir jādara, kad deg, kad mirst, kad krīt, kad viss notiek," klāstīja Jaunzeme-Grende.

Viņa arī pauda viedokli, ka ļoti svarīgi zināt, ko darīt riska situācijās, tāpēc arī deputātiem jābūt treniņiem riska vadībā, "kā pieņemsim, Saeima evakuējās, ko darīs Saeima, ja kāds piesaka karu". Tas it kā liekas smieklīgi, bet tajā pat laikā visiem jābūt gataviem riska situācijām un par to vairāk jādomā, piebilda ministre.

Strautmane deputātus informēja, ka Rīgas pils pagaidu jumts ir uzbūvēts, bet pagaidu risinājums no būvniekiem pagaidām nav pieņemts, jo nepieciešams pamatojums tam, ka šis jumts izturēs rudens un ziemas apstākļus.

Tāpat patlaban ir noslēgusies sarunu procedūra ar projektētajiem par pastāvīgo jumtu, ir sākti projektēšanas darbi.

Komisijas deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei (V) interesējoties par iespējām Latvijas Fotogrāfijas muzeju pārvietot uz jaunām telpām, ministre akcentēja, ka Jaunais Rīgas teātris uz remonta laiku pārcelsies uz Tabakas fabriku, un būs jādomā par šī kompleksa papildināšanu, lai tas kļūtu par jaunu radošo industriju centru. Nacionālais attīstības plāns paredz sešu miljonu latu finansējumu Fotogrāfijas muzeja modernizēšanai un nepieciešama iniciatīva projekta uzsākšanai, sacīja Jaunzeme-Grende.

Pārrunājot komisijas un ministrijas darba plānu turpmākajā pusgadā, komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V) akcentēja, ka rudens sesijā Saeimā otrajā lasījumā iecerēts apstiprināt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumu. Ņemot vērā, ka jau nākamgad plānots nodot ekspluatācijā jauno Nacionālās bibliotēkas ēku, nepieciešams jauns regulējums Bibliotēku likumā, kura grozījumus plānots drīzumā iesniegt Saeimā, deputātus informēja ministre.

Jau ziņots, ka augusta vidū ministrijā notika kārtējā KM, VNĪ un Rīgas pilī esošo muzeju pārstāvju kopīgajā darba sanāksme, kurā tika vērtētas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumu pārvietošanas iespējas un to tehniskie risinājumi.

Iecerēts, ka muzeju krājumu un eksponātu pagaidu izvietošana tiks nodrošināta nekustamajos īpašumos Lāčplēša ielā 106/108 un Brīvības bulvārī 32, Rīgā, kā arī tiek apsvērtas iespējas Rakstniecības un mūzikas muzeja nozīmīgu krājumu daļu, piemēram, manuskriptus un citas kultūrvēsturiskas vērtības, izvietot Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunbūves krātuvē, kurai tur būtu vispiemērotākie klimatiskie apstākļi.

Tāpat iecerēts turpināt aktīvu darbu pie jau agrāk plānotās jaunās muzeju krātuves ēkas Pulka ielā projekta īstenošanas līdz 2016.gada pirmajai pusei.

Līdz šim pagaidu jumta izbūve pabeigta gan virs Rīgas pils Baltās zāles, gan virs Rīgas pils Svētku zāles, gan Konventa daļas. Darbi tika pabeigti līdz 11.augustam.

Jau ziņots, ka ugunsgrēkā, kas Rīgas pilī plosījās naktī uz 21.jūniju, visvairāk cietusi Rīgas pils Baltā zāle, kuras pārsegums ir pilnībā sadedzis. Kopumā uguns nopostījusi pili 3200 kvadrātmetru platībā.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.