Rīgas pilī esošo muzeju krājumu pārcelšana izmaksās 3 miljonus latu

Par labāko variantu Rīgas pilī esošo muzeju krājumu saglabāšanai un pieejamības nodrošināšanai tiek uzskatīta muzeju pārcelšana uz pagaidu telpām, kas izmaksās 2 974 405 latus.

Valdība šodien iepazinās ar Kultūras ministrijas (KM) sagatavotajiem trīs attīstības scenārijiem, taču KM, VAS "Valsts nekustamais īpašums" (VNĪ) un muzeji ir secinājuši, ka optimālākais ir pirmais scenārijs, kas paredz Rīgas pils atstāšanu.

Premjerministram Valdim Dombrovskim (V) radās jautājums, kāpēc daļa no muzeja krājuma tiks pārvietoti uz privāto komersantu telpām. Kultūras ministrija skaidroja, ka uz privātajām telpām tiek pārvietota neliela daļa no krājumiem. Tā ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju mākslas

muzeja kolekcija, kuras ir lielizmēra un ļoti smagas skulptūras. Piedāvātajās telpās eksponāti nav izvietojami, jo tie radīs lielu slodzi uz šīm telpām.

Šajā gadījumā paredzēts, ka Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) krājums uz trīs gadiem tiek pārvietots uz nekustamā īpašuma Lāčplēša ielā 106/108 telpām. Saskaņā ar VNĪ aprēķiniem pagaidu telpu Lāčplēša ielā 106/108 pielāgošanas paredzētais izpildes termiņš ir četri mēneši. Muzeja ekspozīcijas ar nodrošinātu izstāžu darbību aptuveni uz pieciem gadiem tiks izvietotas nekustamā īpašuma Brīvības bulvārī 32 telpās. Saskaņā ar VNĪ aprēķiniem pagaidu telpu Brīvības bulvārī 32 izbūves paredzētais izpildes termiņš - četri mēneši.

Saistībā ar Rakstniecības un mūzikas muzeju aprēķinos pieņemts, ka krājums uz trīs gadiem tiek pārvietots uz nekustamā īpašuma Tērbatas ielā 75 telpām. Pagaidu telpu pielāgošanai saskaņā ar VNĪ aprēķinu nepieciešams viens mēnesis. Pagaidu telpas Tērbatas ielā 75 pielāgojamas tikai sākot ar 2014.gada aprīli, kad Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumi tiks pārvietoti uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunbūves krātuvi.

Savukārt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājums tiek pārvietots uz ēku Bauskas ielā 20 vai uz ēku Ganību dambī 24a. Pagaidu telpu pielāgošana ir neliela, tā iespējama jau 2013.gadā, bet muzeja krājuma pārvietošana - 2014.gadā.

Otrs piedāvātais scenārijs paredz, ka muzeji paliek Rīgas pilī. Muzejiem ir jānodrošina savas funkcijas esošajās telpās Rīgas pilī līdz Muzeju krātuvju kompleksa pabeigšanai Pulka ielā 8, Rīgā. Tiešās izmaksas, īstenojot šo scenāriju, ir 2 862 617 lati.

Izvēloties otro scenāriju, Rīgas pils ēkas saglābšanai un garantējot optimālu muzeju darbību, nepieciešams veikt Rīgas pils ēkas telpu mikroklimata nodrošināšanu, telpu mikrobioloģisko apstrādi, elektropiegādes un apkures sistēmas atjaunošanu, kā arī esošo Rīgas pils telpu pielāgošanu muzeju vajadzībām identiski kā pirmajā scenārijā, bet ar to starpību, ka šajā gadījumā prasības jānodrošina ne tikai vienā apkures sezonā, bet līdz laikam, kad būs iespējams pārvietot muzeju krājumus uz Muzeju krātuvju kompleksu.

Īstenojot šo scenāriju, muzeji paliek Rīgas pilī līdz muzeju krātuvju kompleksa pabeigšanai Pulka ielā 8, respektīvi, muzeju krājumu pārcelšanās uz Pulka ielu 8 iespējama pēc 2016.gada 30.septembra. Šādā gadījumā uzeju krājumu turpmākā bojāšanās novēršana, saglabāšana un pieejamība tiktu nodrošināta daļēji, jo LNVM krājums paliek Rīgas pilī un tas nozīmē, ka daļa muzeja krājuma tiek glabāta ugunsgrēka dzēšanas rezultātā bojātajās telpās, daļa krājuma atrodas ugunsgrēka neskartajās telpās. Rīgas pilī paliek arī LNMM un Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums.

Speciālisti min, ka šajā gadījumā muzeju klātbūtne var traucēt abpusēji, kā būvniekiem, tā muzeja darbībai, Rīgas pils Kastelas (Konventa) telpu un konstrukciju apsekošanas un izpētes procesā būvprojektēšanas laikā un būvdarbu sagatavošanas posmā. Turklāt, ievērojot ugunsgrēka seku apstākļus, var iestāties risks kavēt Rīgas pils būvniecības darbu pabeigšanu līdz plānotajam 2018.gadam, un LNVM ekspozīcija netiek atjaunota iespējami ātrākā termiņā un netiek nodrošināta izstāžu darbība, tādējādi apturot vienu no muzeja pamatfunkcijām, kas muzeja pašu ieņēmumos rada ievērojamus zaudējumus piecu gadu periodā. Pie šiem nosacījumiem pastāv risks, ka LNVM ekspozīcija apskatei varētu tikt atvērta tikai 2020.gadā. Papildus tiek pieļauts risks, ka netiks nodrošināts Latvijas Valsts prezidents un Latvijas Valsts prezidenta kanceleja ar piemērotām reprezentācijas telpām Rīgas pilī 2015.gadā, kad Latvija kļūs par Eiropas Savienības prezidējošo valsti.

Atstājot muzeju krājumus Rīgas pilī un ņemot vērā muzejos esošā Nacionālā krājuma kultūrvēsturisko vērtību un nozīmību, Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas darbi būtu pieļaujami tikai tajās Rīgas pils daļās, kur neatrodas muzeju krājumi, jo Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas darbu laikā nepieciešamā krājuma priekšmetu pārvietošana un ar būvniecības darbiem saistītais piesārņojums būtiski palielina Nacionālā krājuma saglabātības un drošības riskus.

Savukārt trešais no izstrādātajiem scenārijiem paredz, ka muzeji daļēji paliek Rīgas pilī, proti, muzeji savās telpās paliek vismaz sešus mēnešus. Īstenojot šo scenāriju Rīgas pils ēkas saglābšanā un garantējot optimālu LNVM darbību, nepieciešams veikt pasākumus līdzīgi kā iepriekšējos divos plāna gadījumos, lai nodrošinātu atbilstošus darba apstākļus un nepieciešamo mikroklimatu LNVM vajadzībām paredzētajās telpās. Izvērtējot iespējamos risku secināms, ka šī scenārija gadījumā vairākiem apstākļiem ir negatīva ietekme uz iespējamo nākotnes kultūrvēsturiskās vērtības apdraudējumu, bet aprēķinātās tiešās izmaksas ir 2 574 271 lata apmērā.

Īstenojot šo scenāriju, muzeju krājumu turpmākā bojāšanās novēršana, saglabāšana un pieejamība tiktu nodrošināta daļēji.

Jau ziņots, ka 20.jūnija naktī Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks. Lai arī ugunsgrēks tieši neskāra muzeju izmantotās telpas Rīgas pilī, ugunsgrēka dzēšanas un lokalizēšanas rezultātā ar ūdeni tika salietas arī muzeju izmantotās ekspozīciju un krātuvju telpas un ūdens skāra daļu no muzeju krājuma priekšmetiem. Ugunsgrēka dzēšanas rezultātā ir cietušas arī muzeju personāla darba telpas - bojāts inventārs, sabojāta daļa no datortehnikas un tajā izmantotā programmatūra.

LNVM ugunsgrēka dzēšanas rezultātā bojājumi ir nodarīti telpām 2000 kvadrātmetru platībā, kas ir aptuveni 45% no kopējās aizņemtās platības, krājumam - 40 000 vienību, muzeja inventāram - 50 442 latu apmērā. Rakstniecības un mūzikas muzejam ugunsgrēka dzēšanas rezultātā bojājumi ir nodarīti telpām 500 kvadrātmetru platībā, kas ir aptuveni 50% no kopējās aizņemtās platības, krājumam - 20 000 vienību, kas ir aptuveni 2,2% no kopējā muzeja krājuma apjoma, muzeja inventāram - 12 505 latu apmērā. Savukārt LNMM izmantotās telpas ūdens nav skāris, līdz ar to telpām un muzeja krājumam zaudējumi nav nodarīti.