Rīgas pils zem jumta, muzeju vērtībām meklē vietu
Pēdējo dienu un nakšu lietusgāzes Rīgas pils izdegušajām telpām vairs nekaitē, jo tās pārklātas ar jumtu. Beidzot arī pieņemts lēmums, ka no pils ir jāpārved muzeju krājumi.
Līdz šīs nedēļas beigām varētu būt skaidrs par ēku pielāgošanas izmaksām, jo atbilstošu rezerves telpu muzeju vērtību glabāšanai jau nav. Muzejos glabātās vērtības Jurģus varētu piedzīvot nākamgad. Par līdzekļu piešķiršanu muzeju krājumu pārvietošanai lemts Ministru kabineta 25. jūnija sēdē. Naudu ņems no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.
Pēc pirmdien notikušās sanāksmes, kurā piedalījās Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), Kultūras ministrijas pārstāvji un muzeju vadītāji, tika nolemts, ka pilī esošo muzeju – Latvijas Nacionālā vēstures, Latvijas Nacionālā mākslas un Rakstniecības un mūzikas – krājumi jāpārceļ uz piemērotākām un drošākām telpām, uz pagaidu krātuvēm. Iepriekš muzejniekus šāda iespēja sabiedēja, jo viņiem sanāktu divkārša pārcelšanās – tagad uz pagaidu telpām, vēlāk – uz muzeju krātuvju kompleksu Pārdaugavā. Jau vairākus gadus tiek spriests par muzeju krātuvju kompleksa izbūvi Pulka ielā 8, līdzās Dzegužkalnam. Trekno gadu projektu liesajos gados piebremzēja, un arī tagad plānoto projekta īstenošanas termiņu nācies koriģēt. Nu jau to vairs nesola pabeigt 2015. gada 30. septembrī, bet līdz 2016. gada pirmajai pusei.
VNĪ Publiskā sektora klientu vadītājs Andrejs Milzarājs Neatkarīgo informē, ka VNĪ būvniecības speciālisti sadarbībā ar Rīgas pilī izvietoto muzeju pārstāvjiem pašlaik apzina nepieciešamos pielāgojumus pagaidu telpām krātuvju un ekspozīciju pārvietošanai. Plānots, ka aptuvenās ēku pielāgošanas izmaksas varētu būt zināmas līdz šīs nedēļas beigām, bet tiek meklēti racionālākie un lētākie pagaidu telpu pielāgošanas risinājumi. «Ņemot vērā, ka šis ir tikai pagaidu risinājums krājumu uzglabāšanai, pagaidu telpās netiks pilnībā nodrošināts ilgstošai krājumu uzglabāšanai nepieciešamais mikroklimats un ērti apstākļi darbiniekiem. Par to domās, projektējot un izbūvējot pastāvīgās muzeju krātuves Pulka ielā 8. Ņemot vērā pagaidu telpu pielāgojuma apjomus un iespējamās iepirkuma procedūras, paredzams, ka pielāgošanas darbi varētu ilgt sešus mēnešus,» norāda A. Milzarājs.
Kultūras ministrija piedāvājusi Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumus izvietot Latvijas Nacionālās bibliotēkas topošās ēkas krātuvē, jo tur būs nodrošināti vispiemērotākie klimatiskie apstākļi. VNĪ savukārt ieteica telpas Brīvības ielā 32, bijušajā Vēstures un filozofijas fakultātē, kur varētu atrasties Latvijas Nacionālā vēstures muzeja eksponāti. Pagaidu krātuves vajadzībām ir iespējams pielāgot arī telpas Lāčplēša ielā 106/108.
Būvnieki pakāpeniski izbūvējuši jumtu virs jūnijā ugunsgrēkā cietušajām Rīgas pils telpām. No nokrišņiem ir paslēpta Baltā zāle, Svētku zāle un pils Konventa daļa. Telpas atbrīvotas arī no ugunsgrēkā izdegušajām konstrukcijām, un Svētku zālē strādā restauratori.
Neatkarīgas būvekspertīzes atzinums par Rīgas pils ugunsgrēka un tā dzēšanas laikā radītajiem bojājumiem un zaudējuma apmēru gaidāms augusta beigās. VNĪ par šādu būvekspertīzi vienojās ar Latvijas Būvinženieru savienību. Savukārt Valsts policija veic ugunsgrēka kompleksu ekspertīzi.