reģioni

Gleznainajā Ventas upes krastā atrodas viena no skaistākajām klasicisma stila muižām Latvijā – 19. gadsimta sākuma arhitektūras pērle Skrundas muiža. Ar plašu skatu uz vienu no Latvijas zīmīgākajām upēm un skaisto Latvijas lauku dabu muižas viesi vienlaikus var izbaudīt lauku mieru un ļoti ērtu piekļuvi no Rīgas–Liepājas šosejas.

Skrundas vidusskola kā zinību kuģis noenkurojusies Rīgas – Liepājas šosejas malā. Laikam jau projektētājiem, kuri savu darba rezultātu atklāja 1968. gadā, bija gribējies atdzīvināt kailo māla kalnu ar retajām priedītēm, piešķirot dzīvību šai teritorijai.

Par visu, kas saistīts ar pilsētas infrastruktūru – ēku apsaimniekošanu, ūdenssaimniecību, siltumapgādi, ielu un ceļu stāvokli, kā arī pilsētas un skvēru skaistumu – atbildīgs ir pašvaldības uzņēmums Skrundas komunālā saimniecība.

Šogad par Gada ģeovietu tika izvēlēti Ketleru atsegumi, kas atrodas Skrundas novadā, Ventas labajā krastā, 2,5 km augšpus Lēnām.

Nepilnu gadu pēc padomju armijas atstātā mantojuma, lokatora, nojaukšanas, 1996. gada janvārī, Skrundai tika piešķirts pilsētas statuss. Tolaik pilsētā ar lauku teritoriju dzīvoja 4165 cilvēki. Tāpat kā visā Latvijā, arī Skrundā iedzīvotāju skaits ir sarucis – oficiālā statistika liecina, ka Skrundā dzīvo 2264 cilvēki, bet novadā kopumā ir 5449 iedzīvotāji. Kā dzīvojas skrundiniekiem, vairāk stāsta novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece.

Gleznainos pakalnos starp Kurzemi un Zemgali – Jaunmokās – stāv jaunākā no Latvijas pilīm, kas šovasar atzīmēs savu 115. jubileju.

«Tukuma Raiņa ģimnāzijas tradīciju sākums meklējams 1929. gadā. Kopš tā laika obligātajai mācību programmai kā pievienotā vērtība līdzi nāk mūzika un sirds izglītība, ko turpinām vairot un cildināt,» teic direktore Sigita Kūla.

Šā gada septembrī ar svinīgu pasākumu, kurā pulcēsies absolventi, pedagogi, atbalstītāji un darba devēji, tiks atzīmēta Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) filiāles atvēršana Tukumā pirms divdesmit gadiem.

Senāk vasaras mēnešos Tukuma slimnīcā bija mazāk pacientu un bija brīvāks brīdis, lai veiktu remontus vai citus uzlabojumus, bet pēdējos gados tukšāku periodu vairs nav – vienlīdz daudz pacientu ir gan ziemā, gan vasarā. Iespējams, tas saistās ar faktu, ka vairākas apkārtnē esošās slimnīcas vairs nesniedz pakalpojumus, kā arī liecina par vispārēju Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pasliktināšanos.

Nav arī melots, ka pēc smukuma jābrauc uz Tukumu, jo visiem ceļotājiem šī puse ir zināma ar savām brīnišķīgajām pilīm – Durbi, Jaunmokām, Šlokenbeku, Jaunpili un Kukšu muižu.

Tukuma ledus halle balstās uz trim vaļiem – trim olimpiskajiem sporta veidiem: hokeju, daiļslidošanu un kērlingu. Katrs no šiem sporta veidiem ir atradis savu nišu Latvijas sporta kartē. Jāteic gan, ka papildus šīm ziema sporta aktivitātēm ledus hallē kūsāt kūsā arī citi pasākumi un notikumi.

Intervija ar Tukuma novada domes priekšsēdētāju Ēriku Lukmanu.

Aizvadītajā gadā Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē ciemojušies 149 tūkstoši lielo un mazo cilvēku (rūķus un citas mītiskās būtnes neskaitām, jo to klātbūtne vienmēr ir pamanāma). Tas ir līdz šim nebijis tūristu skaits un par teju 30% pārsniedz iepriekšējā gada apmeklētāju skaitu. Parka cilvēki lēš, ka līdz parka sešdesmitajai jubilejai, kas būs 2018.gadā, parku apciemos ap 200 tūkstošiem interesentu no tuvām un tālām zemēm.

Agrofirma Tērvete ir viens no Latvijas lielākajiem un spēcīgākajiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem, kas tradicionāli ir starp augstāko piena izslaukumu ieguvējiem, ražīgākajiem graudaugu audzētājiem un daudzkārt atzīta par Latvijas labākā alus ražotāju.

Dobeles dzirnavnieka ražotie kviešu milti Ekstra vienpadsmito gadu pēc kārtas ir atzīti par gada preci. Vienlaikus uzņēmums pērn ir sasniedzis rekordlielu graudu iepirkuma un pārstrādes apjomu, kā arī sāk virzīt tirgū jaunus produktus, kas tiks ražoti ar jaunajām pārslu un musli iekārtām.

Dobeles laukumos jau sesto ziemu pilsētniekus un ciemiņus jautri sveicina dižie sniegavīri. Šāds sniegavīru saiets ir vienīgais Eiropā un, cik zināms, arī pasaulē, tāpēc Dobele ir pamatoti nodēvēta par Sniegavīru galvaspilsētu un baltie dižvīri kļuvuši par Dobeles ziemas atpazīstamības zīmi. Tos brauc skatīties no tuvām un tālām vietām. Dobeles sniegavīrus varēs apciemot līdz 10. februārim.

Dobeles mūzikas skolu Latvijas un arī starptautiskajā jauno mūziķu vidē pazīst un rēķinās ar tās audzēkņu spējām un pedagogu profesionalitāti.

Intervija ar SIA Dobeles ūdens valdes locekli Daini Miezīti.

Tie, kuri kaut nedaudz interesējas par sporta spēlēm, zina Dobeles vārdu, jo tieši no šīs pilsētas nāk uzvarām bagātā Tenax Dobele handbola komanda. Nosaukumi gan laika gaitā ir nedaudz mainījušies, bet būtība jau nemainās.

«Lai kļūtu par veiksmīgu un labi izglītotu cilvēku, ar obligātā mācību satura apgūšanu ir par maz. Nepieciešama dažāda pieredze starptautiskajā komunikācijā, sociālajā vidē, ekonomiskajos procesos un radošajās izpausmēs,» uzskata Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore Inese Didže.