RPIVA Tukumā jau 20 gadu reģiona izglītības sardzē

© Ojārs Lūsis

Šā gada septembrī ar svinīgu pasākumu, kurā pulcēsies absolventi, pedagogi, atbalstītāji un darba devēji, tiks atzīmēta Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) filiāles atvēršana Tukumā pirms divdesmit gadiem.

Kā saglabāt popularitāti un pārliecināt potenciālos studentus, ka pareizā izvēle ir studijas RPIVA filiālē, domās dalās Tukuma filiāles ilggadējā vadītāja Jolanta Batina.

– Divdesmit gadu ir ilgs laika periods, kurā ir mainījušās valdības, stratēģiskie uzdevumi, darba tirgus un sabiedrības vajadzības. Kā RPIVA filiālei ir izdevies ne tikai pastāvēt, bet arī augt un attīstīties?

– Akadēmijas vadība un arī es, kas dzīvo un strādā šeit uz vietas, nemitīgi sekojam notiekošajiem procesiem darba tirgū un sociālajā vidē, kas mums dod iespēju izvērtēt un piedāvāt cilvēkiem tieši tās programmas, kas viņiem nepieciešamas, lai kāptu pa karjeras kāpnēm un attīstītos. Esam pārdzīvojuši arī krīzes gadus, kad studēt gribētāju valstī bija mazāk, bet tagad vērojam pozitīvu tendenci – studentu kļūst arvien vairāk. Iemels mūsu veiksmīgajai darbībai ir vienkāršs – tā ir izglītības kvalitāte, kas nodrošina labu profesionālo sagatavotību, par ko liecina darba devēju atsauksmes un nezūdošā filiāles popularitāte. Protams, ne mazāk svarīga ir individuālā attieksme pret katru studentu – gan attiecībā uz mācību procesu, gan apmaksas kārtību. Studenti nav gatavi maksāt par sliktu pakalpojumu, tāpēc mūsu filiāles popularitāte ir kvalitātes zīme mūsu izglītības programmām un mācību procesam.

– Jūs jau pieminējāt, ka studentu skaitam atkal ir tendence palielināties. Vai piedāvāsiet arī jaunas programmas?

– Pagaidām strādājam pedagoģijas un uzņēmējdarbības jomā, kas ir pārbaudītas vērtības un darba tirgū nepieciešamas specialitātes. Stabilizējoties ekonomiskajai situācijai, palielinās kopējais studēt gribētāju skaits, par ko liecina pagājušās vasaras uzņemšana un šā gada ziemas uzņemšanas rezultāti. Tāpēc saskatām iespēju tuvākajā laikā atjaunot arī psiholoģijas virzienu, kā arī filiālē piedāvāt programmas, kas līdz šim ir pieejamas tikai mūsu akadēmijā – Rīgā. Īpaši domājam par programmām, kas būtu nepieciešamas pašvaldības iestāžu un struktūru darbiniekiem. Pašvaldība mums uzticas, un mēs apzināmies, ka ar akadēmijas filiāles klātbūtni ietekmējam reģionālo attīstību – jo vairāk jauniešu paliek šeit uz vietas, dzīvo, mācās un strādā Tukumā, jo reģionā vairāk ir labi izglītotu cilvēku, kas ir viens no pamatakmeņiem reģiona ekonomiskajā izaugsmē.

– Savulaik jūs pati uzņēmāties iniciatīvu filiālē akreditēt pirmsskolas skolotāju studiju programmu. Vai tās ir sevi attaisnojusi?

– Pilnā mērā – jau vairākus gadus šī programma ir vispopulārākā mūsu filiālē. Iemesls tam ir šīs specialitātes lielais pieprasījums darba tirgū. Nepilna laika klātienes studiju programmās nav paredzētas valsts apmaksātas budžeta vietas, bet, neskatoties uz to, studentu ir pietiekami daudz. Savā ziņā ir glaimojoši, ka cilvēki, plānojot savu nelielo ģimenes budžetu, tomēr rod iespēju samaksāt par augstāko izglītību, turklāt izvēlas tieši mūsu akadēmiju un mūsu filiāli. Ja mēs neattaisnotu viņu cerības, ilgstoša sadarbība neveidotos – ja cilvēks maksā, viņš vēlas saņemt pretī kvalitatīvas zināšanas un adekvātu mācību procesu.

– Mēs jau runājām par jaunām mācību programmām. Cik viegli vai grūti ir izsekot izmaiņām darba tirgū un piedāvāt tādas programmas, kas ir noderīgas ilgtermiņā?

– No vienas puses, ir labi, ka reģionālās augstskolas un lielo augstāko mācību iestāžu filiāles seko izmaiņām, analizē situāciju un nāk klajā ar piedāvājumiem konkrētā reģionā. Taču, manuprāt, šajā jomā vajadzētu izstrādāt valstisku stratēģiju un reģionu vajadzības – jānosaka prioritātes un jāatbalsta attiecīgo nozaru attīstība visos posmos, sākot ar jauniešu ieinteresēšanu konkrētajā nozarē, līdz dažādu līmeņu augstākajai izglītībai attiecīgajā specialitātē. Šo darba gadu laikā esam sapratuši, ka esam Tukumam vajadzīgi. Esam vajadzīgi pašvaldībai un tās iestādēm, esam vajadzīgi uzņēmējiem un reģiona attīstībai kopumā. Šeit jūtamies labi – mēs zinām, ka esam vajadzīgi, jo spējam elastīgi reaģēt uz izmaiņām un pieņemt izaicinājumus.



Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais