Reforma

Ikšķiles novada dome tomēr noskaidro iedzīvotāju viedokli par Ikšķiles pievienošanu citam – Ogres – novadam, kas paredzēta Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) īstenotās teritoriālās reformas rezultātā. Nozares ministrs Juris Pūce iesaistījis tiesībsargājošās institūcijas, lai tās izvērtē, vai Ikšķiles novada dome rīkojusies likumīgi. Tikmēr līdzīga nepakļaušanās akcija sākusies arī Jelgavas novadā, un ministrs ir apturējis arī Jelgavas novada pašvaldības nolikumu par iedzīvotāju aptaujas organizēšanu. Tas esot nelikumīgs.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nākusi klajā ar 68 ierosinājumiem atbildīgās ministrijas piedāvātajai teritoriālajai reformai, tai skaitā rosina apvienot pašvaldības tikai pēc pienācīgas infrastruktūras izveides, ļaut jaunajiem novadiem pašiem noteikt vēlamo skaitu administratīvo centru, kā arī atteikties no plāna saglabāt tikai divas republikas pilsētas, informēja LPS pārstāve Jana Bunkus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Ikšķiles novada pašvaldības lēmumu, kas paredz rīkot iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot viedokli par iespējamo novada pievienošanu citai administratīvai teritorijai, informēja ministrijas pārstāve Agnese Vārpiņa.

Diemžēl Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais Latvijas administratīvā iedalījuma reformas priekšlikums ir voluntārs, jo tajā nav ņemti vērā zinātniskie principi, kurus Rietumu pasaulē nosaka dažādu teritoriju un pilsētu ietekmes zonu noteikšanā.

Lai gan uz rīdziniekiem tā dēvētā administratīvi teritoriālā reforma (ATR) tikpat kā neattiecas, tieši viņi ir galvenie tās virzītāji. Katram ir sava motivācija un intereses. Mani personiski visvairāk uztrauc, ka jau vairākas desmitgades notiek mūsu valsts iztukšošanās, ko gudrā vārdā dēvē par depopulāciju. Tāpēc no ATR gribētu lielāku skaidrību, kā šī reforma ietekmēs Latvijas novadu apdzīvotību.

Latvijas Pašvaldību savienības organizētā Novadu diena Gulbenē iezīmēja sākumu sabiedriskajai apspriešanai sakarā ar tālāko administratīvi teritoriālo reformu valstī, kas pabeidzama līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, braucot uz Gulbeni, bija Pašvaldību savienībai darījis zināmu ne tikai nākotnes Latvijas kartes variantu ar 35 pašvaldībām šobrīd esošo 119 vietā, bet arī informējis par veicamās reformas kritērijiem.

Administratīvi teritoriālās reformas ģeotelpiskās plānošanas platformas izstrāde Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) izmaksās 140 000 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, liecina Elektroniskās iepirkumu sistēmas mājaslapā atrodamā informācija.

Sākt jauno novadu reformu ar kartes zīmēšanu nozīmē kacināt cilvēkus, intervijā norādīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Gints Kaminskis.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nolēmis šogad izglītot iedzīvotājus par nodokļu reformu un šo darbu par 23 tūkstošiem eiro (bez PVN) uzticējis komersantam, kura uzņēmumiem ir vairāk nekā pusmiljons eiro nodokļu parāds un kuri ir palikuši parādā vairākus tūkstošus eiro citiem uzņēmumiem.

Nozaru ministri ir gatavi īstenot Krišjāņa Kariņa (JV) pieteikto finanšu sektora kontroles reformu.

Viena no liecībām par Latvijas valsts nespēju tikt galā ar savām saistībām ir nodoms pārdalīt resursus starp valsti un pašvaldībām.

Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas gaitā lielākās problēmas var sagādāt raudzīšanās uz to "caur skaitļiem", un tādā gadījumā, piemēram, Valmiera un Jēkabpils varētu zaudēt reģionu centra statu, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis (LZS).

Valdība trešdien, 2018.gada 21. novembrī, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto noteikumu projektu par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem, kuras pirmsskolas izglītības iestādes sāks ieviest no 2019./2020. mācību gada.

Gatavojot elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) reformu, tiek izvērtēti arī jaunievēlēto politisko spēku priekšlikumi, šodien intervijā LTV "Rīta panorāmai" apgalvoja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Prasme darboties komandā, spēja piedāvāt risinājumus nestandarta situācijā, saskaņota un pēctecīga zināšanu un prasmju apguve – to paredz pilnveidotais pamatizglītības standarts, kuru Latvijas skolās plānots pakāpeniski ieviest no 2020.gada 1.septembra. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem šodien, 2018.gada 11.oktobrī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē un divu nedēļu laikā interesenti aicināti sniegt savus priekšlikumus un komentārus normatīvā akta pilnveidei.

Ar pašvaldību reformu valdošās partijas varētu izpildīt solījumu samazināt valsts pārvaldes aparātu vispār un ministriju skaitu jo sevišķi, pat ja īstenībā ministriju skaits tiktu palielināts ar pašvaldību reformu ministriju.

Rēzeknē, Varakļānos, Alsungā, Jēkabpilī, Viesītē, Rundēnos, Valmierā un citās pilsētās un pagastos Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests noņēmis ātrās palīdzības brigādi darbam nakts laikā vai samazinājis nakts brigāžu skaitu. Lai arī dienesta vadībai ir loģiski argumenti – darba intensitāte nakts laikā ir četras reizes mazāka nekā dienā – pašlaik šī reforma ir samulsinājusi lauku novadu iedzīvotājus, kuri baidās palikt bez mediķu palīdzības naktī, un raisījusi neapmierinātību mediķos, kuri iesaistījuši problēmsituācijas risināšanā arī savu arodbiedrību.

Teju 200 cilvēki ceturtdienas rītā ar plakātiem un saukļiem piketā pie Saeimas pauda atbalstu izglītības satura reformai. Lai gan partiju apvienība "Attīstībai/Par!" un iniciatīvas grupa "Vecāki par labāku izglītību" bija pieteikuši atsevišķus piketus, tie notika kopīgi, skandējot saukļus "Ko mēs gribam? Reformu! Kad mēs gribam? Tagad!", "Reformai - par!", "Reformu šodien, labklājību rīt" u.c. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) piketētājiem atzina, ka reformas virzīšanas procesā bijušas lietas, kas nav izdevušās, taču viņš to saistīja ar Zaļā un zemnieku savienības deputātu rīcību. "Diemžēl, vienu daļu deputātu pārliecināt nav iespējams, bet ļoti ceru, ka jūsu klātbūtne viņus vismaz iebiedēs, un viņu balsojums būs loģisks un saprātīgs," pauda Šadurskis. Savukārt "Saskaņa" deputāts Andris Morozovs, atsaucoties uz jautājumu par atbalstu reformai, atbildēja, ka atbalstīs "skaidras reformas".

Latvijā izglītības process ir ļoti politizēts, atšķirībā no daudzām valstīm, kur tas ir profesionāls, pētījumos balstīts darbs, šādu viedokli intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra direktore Dace Namsone.

Pie Saeimas ēkas šodien plkst.8.30 notiks notiks divi piketi izglītības satura reformas atbalstam, informēja abu piketu rīkotāji.