Nozaru ministri ir gatavi īstenot Krišjāņa Kariņa (JV) pieteikto finanšu sektora kontroles reformu.
Ministru prezidenta piedāvātās finanšu sektora kontroles reformas pamatā ir četri virzieni. Pirmkārt, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) stiprināšana, dodot skaidrāku uzdevumu cīnīties pret finanšu noziegumiem. Otrkārt, plānots uzlabot FKTK pārvaldības modeli, nodrošinot banku uzrauga neatkarību.
Treškārt, plānots mainīt Kredītiestāžu likumu, lai no finanšu sistēmas izslēgtu bankas, kuras nodarbojas ar naudas atmazgāšanu. Ceturtkārt, reforma paredz atslogot prokuratūras un tiesu sistēmas darbu, lai tā no mazo noziegumu apkarošanas vairāk pievērstos finansiāli ietilpīgāku noziegumu apkarošanai.
Pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) mediju pārstāvjiem uzsvēra, ka visiem ministriem ir vienota izpratne par nepieciešamajām reformām finanšu sektorā.
Tieslietu ministrs norādīja, ka finanšu sektora kontroles reforma neparedz tikai ārvalstu noguldītāju naudas uzraudzību, bet arī rezidentu. "Latvija ir neprecīzi izpratusi "Moneyval" rekomendāciju par netīras naudas ierobežošanu, proti, tas neattiecas tikai uz nerezidentiem, bet arī uz Latvijas politikā ietekmīgām personām," norādīja Bordāns.
Komentējot reformā minēto punktu par prokuratūras un tieslietu jomas darba atslogošanu, tieslietu ministrs uzsvēra, ka tas nenozīmē samazināt darba apjomu, bet gan pārskatīt darāmo darbu prioritātes. "Mēs neķersim tikai mazos zaglēnus, bet īpaši pievērsīsimies efektīvai korupcijas apkarošanai, tāpat cīnīsimies, lai netiktu slēpti ofšoru kompāniju īpašnieki," informēja Bordāns.
Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) uzsvēra, ka Latvijā netiks pieļauta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, piebilstot, ka valstī aktīvāk paredzēts cīnīties pret uzņēmumiem, kas nenorāda patiesā labuma guvējus.
"Šī prakse ir jābeidz. Tāpēc tiks ieviests modelis, kādā ātri konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus," piebilda Ģirģens.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka banku sektorā joprojām ir svarīgi turpināt iekšējo kontroles sistēmu pilnveidošanu. Ministrs atzina, ka bankām pašām ir jāatbild par kontroles sistēmām, tāpēc turpmāk viens no FKTK galvenajiem uzdevumiem būs komercbanku pārraudzības stiprināšana. Tāpat Finanšu ministrija plāno rosināt izskaust darījumus skaidrā naudā ar nekustamo īpašumu un transportu.
Savukārt Kariņš pauda, ka ir jāpalielina FKTK pilnvaras, lai banku uzraugs ne tikai sekotu līdzi banku likviditātei, bet FKTK arī varētu aktīvāk apkarot naudas atmazgāšanu.
"Finanšu sektora kontroles reformu vadīs viss Ministru kabinets ar mani priekšgalā, tas būs koleģiāls darbs. Mēs gāzīsim kalnus," uzsvēra Ministru prezidents.