Teritoriālā reforma ir drauds Latvijas teritoriālajai integritātei

 
©F64 Photo Agency

Diemžēl Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais Latvijas administratīvā iedalījuma reformas priekšlikums ir voluntārs, jo tajā nav ņemti vērā zinātniskie principi, kurus Rietumu pasaulē nosaka dažādu teritoriju un pilsētu ietekmes zonu noteikšanā.

Man ir jāatgādina, ka es 2008. gadā Latvijas Universitātē ieguvu ģeogrāfijas zinātņu doktora grādu, aizstāvot disertāciju ar nosaukumu Kvantitatīvu indikatoru izmantošana reģionālās attīstības analīzē. Pēdējos desmit gadus esmu mācījis Latvijas Universitātes studentiem ekonomiskās ģeogrāfijas un teritoriju attīstības pamatus. Jautājums, kā noteikt, uz kuru pilsētu tieksies kāda mazāk apdzīvota vieta, ir svarīgs gan ģeogrāfijā, gan ekonomikā, jo ļauj aprēķināt pieprasījuma areālus un prognozēt preču un pakalpojumu pircēju plūsmas.

20. gadsimta sākumā Teksasas universitātes profesors Viljams Džons Reilijs (1899-1970) veica statistikas analīzi par lielāku un mazāku pilsētu ietekmi uz apkārtējām teritorijām. Tas ļāva viņam 1931. gadā formulēt t.s. mazumtirdzniecības gravitācijas likumu, kas mūsdienās ir pazīstams kā Reilija likums (Reilly’s Law). Tas nosaka, ka pilsētu ietekme ir tieši proporcionāla iedzīvotāju skaitam un apgriezti proporcionāla attālumam no pilsētas līdz attiecīgai teritorijai. Jo tālāk ir novietota teritorija no pilsētas, jo mazāka ir tās ietekme. Skandināvijā un arī Latvijā veikto pētījumu rezultāti parāda, ka pie mums, vērtējot svārstveida migrāciju (cilvēku ikdienas vai iknedēļas pārvietošanos) u.c. norises, precīzi izpildās Reilija likums. Savukārt Teksasas universitātes profesors Deivids Hafs (David Huff, 1931-2014) jau 1963. gadā izstrādāja modeli, lai aprēķinātu ikvienas pilsētas ietekmes lielumu apkārtējā telpā. Es veicu elementārus aprēķinus, izvērtējot novadu reformas priekšlikumus, izmantojot Hafa modeli ar Teksasas universitātes pētījumos lietotajiem attāluma ietekmes koeficientiem. Aplūkosim, kurai pilsētai - Siguldai vai Cēsīm - ir lielāka ekonomiskā ietekme uz Līgatnes novadu? Attālums starp abām starppilsētām pa ceļu ir aptuveni 35 km. Siguldā dzīvo 11 tūkstoši, bet Cēsīs 15 tūkstoši iedzīvotāju (CSP, 2018. gada dati pēc faktiskās dzīvesvietas). Atbilstoši Reilija likumam, Siguldas ietekme beigsies 16 km attālumā no pilsētas virzienā uz Cēsīm un tālāk sāksies Cēsu ietekme. Tā kā Augšlīgatne atrodas tikai 12,7 km attālumā no Siguldas, tad, atbilstoši zinātniski pamatotam aprēķinam, Augšlīgatne ir tiešā Siguldas ( nevis Cēsu) ietekmes zonā. Hafa modelis (Huff’s retail model) ļauj aprēķināt ekonomisko aktivitāšu kopuma sadalījumu no Augšlīgatnes uz abām pilsētām. Ja visi citi apstākļi ir vienādi, tad 58% visu ekonomisko aktivitāšu no Augšlīgatnes būs saistītas ar Siguldu, bet 42% - ar Cēsīm. Tikai apstākļi nav vienādi. Siguldas virziens sakrīt ar Rīgas virzienu, tāpēc var prognozēt, ka no Augšlīgatnes ekonomiskā mijiedarbība ar Siguldu būs vēl lielāka par Hafa modeļa aprēķiniem. Tāpēc izveidot reformas karti, kurā Augšlīgatne ir pievienota nevis Siguldai, bet Cēsīm, var tikai persona, kura neko nejēdz no mūsdienu zinātnes sasniegumiem un nav draugos ar elementāru ģeogrāfiju.

Paņemsim vēl vienu piemēru. Valka un Valmiera. Valmierā dzīvo aptuveni 17 tūkstoši iedzīvotāju, bet Valkā 4,6 tūkstoši (CSP, 2018. gada dati pēc faktiskās dzīvesvietas). Ja attālums starp pilsētām pa ceļu ir 49 km, tad, atbilstoši Reilija likumam, Valmieras ietekme beigsies 32 km attālumā no Valmieras virzienā uz Valku. Valkas ietekme sāks dominēt tuvāko 17 km attālumā no Valkas. Strenči atrodas 20 km attālumā no Valmieras. Hafa modelis ļauj aprēķināt ekonomisko aktivitāšu kopumu no Strenčiem uz abām pilsētām, ja visi citi apstākļi ir vienādi. Sanāk, ka 84% visu ekonomisko aktivitāšu no Strenčiem būs saistītas ar Valmieru un tikai 16% ar Valku. Pat pieskaitot Valkai Valgas (Igaunijas daļa) iedzīvotāju skaitu, Valmieras ietekmes zona stiepsies vismaz 24 km no Valmieras un Strenči tik un tā paliks Valmieras ietekmes zonā. Ideja pievienot Strenču novadu Valkai ir nezinātniska un ekonomiski absurda. Ja mēs Hafa modeli pielietosim, lai aprēķinātu, cik liela ir Valmieras un Valkas ekonomiskā nozīme Rūjienai (42 km no Valmieras un 50 km no Valkas), tad iegūsim, ka 84% no Rūjienas ekonomiskajām aktivitātēm būs saistītas ar Valmieru un tikai 14% ar Valku. Iekļaujot aprēķinos arī Valgas iedzīvotāju skaitu, Valmieras ietekme Rūjienā tik un tā būs lielāka nekā Valkas un Valgas kopējā ietekme. Naukšēniem šī attiecība ir 82% pret 18% Valmierai. Rēķinot Valkas un Valgas iedzīvotāju skaitu kopā, Valkas -Valgas ekonomiskā ietekme Naukšēnos ir aptuveni vienāda ar Valmieras ietekmi.

Ideja noteikt Naukšēniem par administratīvo centru Valku ir ekonomiski absurda. Savukārt šīs teritorijas pievienošana igauņu Valgai varētu būt pat racionāla, bet, iespējams, ar kriminālnozieguma risku, jo apdraud Latvijas teritoriālo integritāti.

Tāpēc neatbildēts jautājums, kas un ar kādu mērķi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vajadzībām izstrādāja šo karti? Vai šo personu mērķis bija uzdāvināt Vidzemes ziemeļdaļu Igaunijas ietekmei, vai arī darbs bija uzticēts neprofesionāliem analfabētiem?

Pirms veikt jaunu administratīvi teritoriālu reformu, ir jānoskaidro 2008. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultāti. Kuros novados reforma ir izdevusies, bet kur ir izveidojušās problēmu zonas? Nekas tāds nav darīts, tāpēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izdarības ir neizprotamas un ir pēdējais laiks apjēgt, kādas intereses Juris Pūce patiesībā bīda reformas aizsegā.