Latvijas iedzīvotāju vairākums lēmumus par jaunu administratīvo teritoriju veidošanu un veco likvidēšanu vēlas pieņemt paši – vietējos referendumos vai vienā kopīgā nacionālā referendumā, apstiprinot pašvaldību reformu kopumā. Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija meklē arvien biezāku pamatojumu, lai šādu patvaļu nepieļautu, jo citādi reforma izgāzīsies.
Neatkarīgās pasūtinātais SKDS pētījums Iedzīvotāju atbalsts administratīvi teritoriālajai reformai un viedoklis par tās ieviešanas veidu rāda, ka sabiedrībā trūkst vienprātības attiecībā uz reformas nepieciešamību. Par to jau rakstījām - aptuveni trešdaļa par, trešdaļa pret, bet lielākā daļa nespēj formulēt konkrētu viedokli. Toties aptaujātajiem ir viedoklis jautājumā par veidu, kā lēmums par jaunām teritorijām pieņemams, proti, politiķiem ir jāprasa iedzīvotāju akcepts.
Kam jāprasa atļauja
43,7% iedzīvotāju uzskata, ka nepieciešami vietējie referendumi tajās pašvaldībās, kuru robežas plānots mainīt, 12% vēlas nacionālo referendumu. Viedokļa šajā jautājumā nav tikai 14,6% respondentu. Un 29,6% aptaujāto ir tādā pašā pozīcijā kā VARAM - referendumi nav vajadzīgi, lēmums jāpieņem valdībai un Saeimai. Tātad vairāk nekā puse iedzīvotāju uzskata, ka viņu viedoklis ir ņemams vērā, pārzīmējot Latvijas administratīvo karti.
Taču VARAM to nevēlas pieļaut, jo pretējā gadījumā ļoti ticama ir reformas izgāšanās. Līdzīgi Latvijā notiek ar rūpnīcu būvēšanu, cūku fermām vai vēja ģeneratoru uzstādīšanu; sabiedriskās apspriešanas rezultāts mūždien ir negatīvs - mēs atbalstām ražošanu, bet tikai ne pie mums. Un šobrīd, spītējot ministrijas aizliegumam, daudzas pašvaldības īsteno ko līdzīgu referendumiem. Nedēļas nogalē aptauja notiek Carnikavā, ko iecerēts pievienot Ādažiem. Principā situācija ir tāda, ka reformas plāni lielākoties apmierina tās pašvaldības, kurām pievienos citas. Kuras varēs saglabāt nosaukumu, deputātu korpusu un arī kontroli pār naudas plūsmām. Savukārt neapmierina pašvaldības, kuras pēc būtības zaudēs pašnoteikšanos. Īpaši ja tās pēdējos gados sekmīgi saimnieko un audzē gan budžetu, gan arī iedzīvotāju skaitu. Kādēļ tām ko mainīt, ja dzīve stabili progresē.
Plusi un mīnusi
Carnikavas novada dome 31. maijā tautas namā rīkoja sabiedrisko apspriedi - tautas sapulci - par reformu. Ministrijas pārstāvji uz to neieradās. Viņiem acīmredzot pietiek pašu organizēto pasākumu, kuros reklamēt esošo 119 pašvaldību vietā uzzīmēto 35 pašvaldību karti. Tāpēc Carnikavas domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa Carnikavas labumus prezentēja pati saviem iedzīvotājiem. Atskaitei par finansiālo situāciju, sociālo nodrošinājumu, komunālajiem labumiem un īstenotajiem projektiem sekoja reformas plusu un mīnusu kopsavilkums. Apvienojot vairāku pašvaldību resursus, varētu būt vairāk naudas lielākiem projektiem, varētu augt atsevišķu pakalpojumu kvalitāte, sekmēties uzņēmējdarbība. Iespējams, jaunā vadība saimniekos labāk. Mazāks deputātu skaits samazinās administratīvos izdevumus.
Taču arī mīnusu ir tikpat daudz un tie ir konkrētāki, jo vismaz pagaidām ekonomiskā pamatojuma novadu reformai nav. Tā netiek skatīta kopsakarā ar skolu, pasažieru pārvadājumu un citu valsts funkciju pārskatīšanu. Nerisina izglītības pieejamību. Uz jauno administratīvo centru atsevišķiem novadiem nav ceļu. Sarežģīts process būs normatīvo aktu un lietvedības maiņa. Būtisks aspekts ir arī zaudēta novadu identitāte un mazākajām teritorijām zaudētā pārstāvniecība.
Latviešus pievienos krieviem
Tieši par savu identitāti satraukta ir Ilūkste. Šo latviski sēlisko novadu ministrija iecerējusi pievienot krieviskajai Daugavpilij, un pašvaldība pret šo ideju cīnās visiem spēkiem. Uzsākta iedzīvotāju aptauja, notiek aģitācija, apkopoti pret novada likvidāciju vērstie sabiedrības līderu viedokļi. Novada mērs Stefans Rāzna savā uzrunā iedzīvotājiem uzsver: «Šis ir lūzuma punkts. Mūsu priekšā stāv ļoti sarežģīts pārmaiņu laiks. Mēs vēl nevaram aptvert, kas tas būs par vēstures pagriezienu. Nerēķinoties pilnīgi ne ar ko, tiek pārzīmēta Latvijas karte. Tiek lauztas ne tikai robežas…» Lauzta tiek ideoloģija, jo Ilūkstes un Daugavpils savienība pretnostatīs laukus pilsētai un latviešus krieviem. Galvenā teikšana būs Daugavpilij. «Mums nav jānoliec galvas, padevīgi ļaujot uzlikt nevajadzīgas nastas. Mēs esam stipri un lemtspējīgi. Tautai pieder valsts vara. Novada ļaudis, neesiet vienaldzīgi, paudiet domu par novadu,» - ar šādu spēcīgu vēstījumu uz pretošanos reformas plānam aicina Ilūkstes mērs.
Lai prasa par autostāvvietām
Šāda pretošanās traucē valdības plāniem, un, jāatgādina, pirmā, kas izbaudīja ministra Jura Pūces dusmas, bija Ikšķiles novada pašvaldība. Tās organizētās aptaujas dalībnieku vairākums pateica, ka nevēlas kļūt par Ogres novada sastāvdaļu. Taču ministrija bija aizliegusi aptauju, un tagad pašvaldības juristiem jāsacer paskaidrojumu palagi ne tikai Ģenerālprokuratūrai, bet arī jāgatavo prasība Satversmes tiesai. Citas pašvaldības, kas nevēlas stāties uzspiestās laulībās, šobrīd konsultējas ar Ikšķili, kā sarīkot iedzīvotāju aptaujas, kā izveidot dalībnieku reģistrus un, pats galvenais, kā to izdarīt tā, lai VARAM neatrastu kur piesieties.
Atbilstoši ministrijas nostājai sanāk, ka pašvaldības drīkst iedzīvotājiem uzdot tikai mazsvarīgus jautājumus. Piemēram, Ādažu novada dome šobrīd veic iedzīvotāju aptauju par automašīnas novietošanas paradumiem, bet ne to, vai viņi vēlas par ādažniekiem saukt arī sējiešus un carnikaviešus, saulkrastniekus un garkalniešus.
Juridiskās nianses
Starp VARAM un pašvaldībām šobrīd turpinās juridiska spēkošanās. Ministrija pamatojas uz Satversmes tiesas 2009. gada lēmumu, kurā Latvijas Republikas administratīvi teritoriālā reforma atzīta par svarīgu un nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu, kas ir jāizlemj pašam likumdevējam, proti, Saeimai.
Savukārt pašvaldības turas pie divām citām normām: Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantā noteikts, ka «vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts». Savukārt Latvijas Republikas Satversmes 101. pants nosaka, ka «ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā». Kā secina Latvijas Pašvaldību savienība, lai noformētu pašvaldības domes viedokli, pašvaldībai ir gan tiesības, gan pienākums noskaidrot vietējo iedzīvotāju viedokli. Un aptauja ir brīnišķīgs veids, kā to izdarīt. Lai kā tas arī nepatiktu VARAM.
