Pašvaldību savienība: Novadu reformā ir vēl pārāk daudz neskaidrību
 
©F64

Sākt jauno novadu reformu ar kartes zīmēšanu nozīmē kacināt cilvēkus, intervijā norādīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Gints Kaminskis.

Viņš uzsvēra, ka saistībā ar plānoto reformu ir liels daudzums neskaidru jautājumu, uz kuriem visupirms ir jārod atbildes. Konsultācijām ir jānotiek vairākos posmos, tostarp ir jākonsultējas ar pašvaldībām un jāskaidro katras reformējamās teritorijas iedzīvotāju viedoklis, norādīja Kaminskis.

Viņš cer, ka līdz šā gada decembrim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavos atbildes uz reformas aktuālajiem jautājumiem.

Mērķis turpināt novadu reformu ir ierakstīts valdības deklarācijā, atgādināja Kaminskis. Tikšanās laikā ar premjeru Krišjāni Kariņu (JV) un ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (AP) pašvaldību vadītāji ir lūguši informāciju par iecerēto reformu un izteikuši savu viedokli par to. Tomēr reformas detaļas pašvaldību pārstāvjiem pagaidām nav skaidras, zināms ir tikai pārmaiņu mērķis - samazināt novadu skaitu, uzsvēra Kaminskis.

Tāpēc, viņaprāt, ir nepieciešams vispirms definēt visus iecerētos reformas mērķus - politiskos, ekonomiskos un sociālos. "Latvija ir ļoti dažāda etnogrāfiskās identitātes un kultūrvēstures ziņā, tāpēc ir svarīgi definēt mērķus arī šajās jomās. Ir jānoskaidro galvenie gaidāmie rezultāti un reformas ieguvumi. Tam ir jābūt skaidram visām iesaistītajām pusēm, kā arī ir jābūt skaidram tam, kā reforma ietekmēs novadu saimniecisko attīstību, kā tiks plānota resursu izmantošana, kāds būs darbu apjoms, ko iegūs valsts budžets un ko iegūs pašvaldības. Svarīgi arī, kā Latvija izskatīsies starptautiski. Arī šīs lietas ir jādefinē, lai varētu turpināt lemt par novadu reformu," klāstīja LPS vadītājs.

Pašvaldības arī interesē, kādas reformas tiek plānotas valsts pusē, kā tiks reformētas valsts iestādes, kas apkalpo novadu iedzīvotājus, atzīmēja Kaminskis.

Tāpat pagaidām nav zināms, kas nākotnē notiks ar pašvaldību funkcijām, viņš teica. "Vienāda izmēra pašvaldības nebūs iespējamas arī nākotnē. Latvija nav Āfrika, kuras teritorijas karte ar lineālu tika sadalīta daudzmaz līdzīgos taisnstūros. Nav zināms, vai mazākām pašvaldībām tiks paredzēts arī mazāk funkciju, vai Rīgai kā valsts galvaspilsētai būs paredzētas papildu funkcijas, kas mainīsies lielo pilsētu pašvaldībām," sprieda Kaminskis.

Viņš norādīja, ka visi šie jautājumi ir jānodefinē, bet pēc tam ir jāizrēķina, cik maksās novadu reforma, cik liels finansējums nepieciešams no valsts, cik no pašvaldību puses. "Tas viss ir jāparāda cilvēkiem un tikai tad jāveido kartogrāfiskais materiāls. Sākt ar novadu kartes zīmēšanu nozīmē kacināt cilvēkus. Ceru, ka šo pašvaldību viedokli sadzirdēs arī VARAM. Nedrīkst turpināt runāt, ka liela daļa novadu ir mazspējīgas, neperspektīvas teritorijas. Tādi paziņojumi nes līdzi negācijas. Tādās teritorijās cilvēki negrib dzīvot, uzņēmēji nevēlas investēt savus līdzekļus ražošanas attīstībā," rezumēja Kaminskis.