Šobrīd Saeima aktīvi ir pievērsusies pašvaldību darba reorganizācijai. Pirms nedēļas parlaments vienojās samazināt deputātu skaitu mazajās pašvaldībās, savukārt vakar konceptuāli tika atbalstīta iecere ļaut rīkot reģionālos referendumus.
Divas trešdaļas (65%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka pēc valodu referenduma latviešu valodas lietošana ikdienā, piemēram, veikalos, sabiedriskajā un publiskajā vidē, nav palielinājusies (24% - noteikti nē; 41% - drīzāk nē). To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, februārī veiktais pētījums.
Valodas politika Latvijā šā gada laikā ir nevis virzījusies, lai nostiprinātu valsts valodu, bet lai to vājinātu, tāpēc man ir sajūta, ka konference šajā datumā ir absolūti nepieciešama, - "Rietumu Radio" sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (V), kura šodien rīko konferenci "Gads pēc valodas referenduma: paveiktais un darāmais".
Ministru kabinets šodien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu, kas papildināts ar mehānismiem, lai nebūtu iespēju nobalsot par jautājumiem, kurus pašvaldības nevar realizēt.
Administratīvā rajona tiesa "Apvienības pret nacismu" vadītāja Jāņa Kuzina sūdzību, ar kuru viņš apstrīd Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu neizsludināt parakstu vākšanu par "nepilsoņu referendumu", nosūtīja uz Augstākās tiesas (AT) Senātu, aģentūru LETA informēja tiesā.
Liepājas tiesa lēma par labu Valsts valodas centram, nevis V. Lindermana partijas Par dzimto valodu līdzgaitnieka Jevgeņija Osipova tēvam Jurijam Osipovam, uz kura īpašuma uzstādīts ielas nosaukums divās valodās. Advokāts Illarions Girss sola lēmumu pārsūdzēt, kā arī turpināt šādas akcijas.
Puse (52%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka arī pašvaldībās vajadzētu atļaut rīkot referendumus (19% - noteikti jā; 33% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, decembra beigās pētījums.
Aizejošais gads Latvijai atgādināja par šķietami aizmirstu problēmu, proti, nacionālo jautājumu. Tam par pamatu lielā mērā ir bijis februāra vidū notikušais divvalodības referendums, kā arī parakstu vākšana par pilsonības piešķiršanu visiem Latvijas nepilsoņiem.
Satversmes tiesa (ST) nolēmusi izbeigt tiesvedību "valodu referenduma" lietā par tautas nobalsošanas kārtību attiecībā uz ierosinājumiem par konstitūcijas grozījumiem.
Latvijā būtiski samazinājies naturalizēties gribošo nepilsoņu skaits. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) vadība norāda, ka šo procesu lielā mērā ietekmē politiskās spekulācijas, sniedzot nepilsoņiem cerību, ka Latvijā tiks ieviesta divvalodība vai automātiska pilsonība.
Ar apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) saistītās kustības "Par vienlīdzīgām tiesībām" pārstāvji šodien vērsušies Administratīvajā rajona tiesā, lai pārsūdzētu Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu neizsludināt parakstu vākšanu par "nepilsoņu referendumu".
Drošības policija (DP) ir atradusi puisi, kurš 18.novembrī Rīgā dedzināja Latvijas karodziņu. Karodziņa video tika ievietots internetā, un notikušais izpelnījās lielu sabiedrības kritiku.
Saistībā ar vakar publicēto video, kur kāds jaunietis dedzina valsts karodziņu, Drošības policijā (DP) tiks veikta pārbaude, aģentūru LETA informēja DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa.
Lai likumprojekts par referenduma ierosināšanas kārtības izmaiņām nestātos spēkā, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Saskaņas centra" (SC) frakciju deputātu vārdā Uldis Augulis un Jānis Urbanovičs šodien vērsās pie Valsts prezidenta, lūdzot prezidentu atdot likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, aģentūru LETA informēja ZZS biroja vadītāja Ilona Jurševska.
Tā dēvētais referendumu likums, kuru Valsts prezidents jau divas reizes atmetis Saeimai caurlūkošanai, draud kļūt par vienu no sarežģītākajiem likumprojektiem atgūtās neatkarības laikā.
Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu", kuri nosaka, ka no 2015.gada referendumu rosināšanai būs jāsavāc apmēram 154 000 parakstu.
Absolūtais vairākums (82%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka pasē pēc personas vēlēšanās būtu jānorāda viņa tautība (46% - noteikti jā; 36% - drīzāk jā).
"Apvienības pret nacismu" vadītājs Jānis Kuzins šodien Administratīvajā rajona tiesā apstrīdējis Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu neizsludināt parakstu vākšanu par "nepilsoņu referendumu", aģentūru LETA informēja pats Kuzins.