Paaugstinot prasības, lai tauta varētu iniciēt referendumu, Saeima rīkojusies saskaņā ar Satversmi, un Saskaņas centra (SC) iebildumi šai iecerei nav pamatoti.
Tā uzskata Satversmes tiesa (ST), kas vienlaikus parlamentam uzliek pienākumu regulāri izvērtēt, vai jaunās normas patiešām ir efektīvas.
Divdesmit SC deputātu vērsās ST, jo uzskatīja, ka koalīcijas savulaik pieņemtie grozījumi likumā Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu apdraud valsts pamatlikumā garantēto valsts suverēnās varas piederību Latvijas tautai.
Proti, deputātus neapmierināja likumā iekļautās jaunās prasības, kas nosaka, ka līdz 2015. gadam tautas iniciatīvu virzīšanai nepieciešams savākt 30 tūkstošu vēlētāju parakstu līdzšinējo desmit tūkstošu vietā, bet no 2015. gada jebkādai likumdošanas iniciatīvai būs nepieciešams savākt ne mazāk kā vienas desmitās daļas jeb aptuveni 154 tūkstošus vēlētāju parakstu.
Norādot, ka šādā veidā tiks ierobežotas tautas tiesības pašnoteikties, jaunajām normām iebilda ne tikai SC un tajā laikā opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība, bet arī politologi, taču šo grupu viedoklis vērā tika ņemts tikai daļēji. Valdošā koalīcija pauda, ka pie pašreizējā regulējuma referendumus un tautas iniciatīvu jaunu likumu radīšanā var izmantot populistisku un valsti graujošu iemeslu dēļ, tāpēc nepieciešamo parakstu skaita paaugstināšana veicināšot vēlētāju atbildīgu attieksmi pret šiem procesiem un sarežģīs populistu plānus.
ST spriedumā atzīst, ka tā guvusi apstiprinājumu tam, ka iemesli, kuru dēļ likumdevējs ar apstrīdēto regulējumu ieviesa izmaiņas vēlēšanu likumdošanas iniciatīvas tiesību izmantošanas kārtībā, bija pamatoti.
Tāpat ST neesot iemeslu apšaubīt to, ka valdība spēs nodrošināt tādas sistēmas izveidi, kas ļaus vēlētājiem parakstīties par likumprojektu elektroniskā vidē, kas atvieglos lielā parakstu skaita savākšanu. Tiesa norādīja, ka jau šobrīd pieejamie elektroniskās komunikācijas līdzekļi ļauj vēlētājiem pietiekami ātri un ērti īstenot Satversmē viņiem noteiktās likumdošanas iniciatīvas tiesības.
Arī apstrīdētā norma attiecībā par pārejas noteikumiem nodrošinot vēlētāju mazākuma tiesības paust savu gribu, iesniedzot likumprojektus, kā arī apstrīdētā norma ļauj vēlētājiem efektīvi īstenot konstitūcijā noteiktās likumdošanas iniciatīvas tiesības.
ST norādīja, ka parakstīties par likumprojektu var gada laikā un šāds termiņš atzīstams par saprātīgu un pietiekamu, lai vēlētāji varētu paust savu gribu un likumprojekta iniciatori varētu savākt ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju parakstus. Tāpat apstrīdētais regulējums sekmējot, lai vēlētāju likumdošanas iniciatīvas kārtībā tiktu virzīti vēlētājiem nozīmīgi likumprojekti. Pietiekami lielas vēlētāju daļas atbalstu iespējams panākt, ierosinot pieņemt tieši vēlētājiem būtiskus likumus.
Vienlaikus ST atgādināja, ka Saeimai, ievērojot Satversmē nostiprinātos tiesiskas valsts pamatprincipus, ir pienākums periodiski apsvērt, vai tiesiskais regulējums joprojām ir efektīvs un vai tas kādā veidā nebūtu pilnveidojams.
Tātad likumdevējam gan pārejas periodā, gan pēc 2015. gada 1. janvāra ir jāseko līdzi tam, lai apstrīdētajā regulējumā noteiktā kārtība būtu izpildāma un vēlētāji savas likumdošanas iniciatīvas tiesības varētu īstenot efektīvi.