CVK nereģistrē iniciatīvu, kas paredzētu referendumu pirms eiro ieviešanas

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien lēmusi nereģistrēt parakstu vākšanai biedrības "Latvija par latu" iesniegtos grozījumus likumā "Par Latvijas Banku", kas netieši paredzētu referendumu pirms eiro ieviešanas.

CVK lēmumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā.

Likumprojektā tika rosināts noteikt, ka "lats ir vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā līdz brīdim, kad tauta tautas nobalsošanā lemj savādāk".

CVK ieskatā, līdzīgi kā iepriekš iesniegtais likumprojekts "Par tautas līdzdalību eiro ieviešanas termiņa izlemšanā", arī šis likumprojekts nav uzskatāms par pilnīgi izstrādātu pēc formas un satura, jo pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Satversmi un Latvijas starptautiskajām saistībām, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Iesniegtais likumprojekts esot pretrunā Satversmei, jo paredz tautas nobalsošanā noteikt, kāds būs likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā, taču šāds tautas nobalsošanas veids Satversmē nav paredzēts. Savukārt jauna tautas nobalsošanas veida ieviešana ir Satversmes grozīšanas jautājums, to nevar ieviest, grozot likumu, norāda CVK.

Vienlaikus, tā kā iesniegtā likumprojekta redakcija pieļauj iespēju tautai nākotnē lemt arī par eiro ieviešanas laiku, likumprojekts neatbilst Latvijas starptautiskajām saistībām, ko valsts uzņēmusies, iestājoties Eiropas Savienībā (ES). Šīs saistības paredz, ka lēmuma pieņemšana par eiro ieviešanas laiku Latvijā ir vienīgi ES Padomes kompetencē, un Latvijai nav tiesību vienpusēji izlemt šo jautājumu. Tāpat arī atbilstoši Satversmei būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību ES ir izlemjamas tautas nobalsošanā, ja to pieprasa vismaz puse Saeimas deputātu. Satversme neparedz, ka šādi jautājumi tautas nobalsošanai var tikt nodoti, ja tos ierosina tauta.

Biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Orols šodien CVK sēdē paziņoja, ka viņš visus ekspertu slēdzienus uzskata par pilnīgi absurdiem. Eksperti savos atzinumos runā par eiro un starptautiskiem līgumiem, lai gan likumprojektā par to runa neesot, uzsvēra Orols.

Viņš arī solīja šonedēļ vērsties Ģenerālprokuratūrā un Saeimā, lai apsūdzētu CVK negodprātīgā rīcībā, sagrozot likumprojekta tekstu. Orols gan precīzi nezina, kāds bija pieļautās kļūdas cēlonis. CVK sekretārs Ritvars Eglājs šodien norādīja, ka tā pieļauta, CVK darbiniekiem paralēli darot vairākus darbus dažādās jomās.

Kā ziņots, CVK ekspertiem izvērtēšanai bija nosūtījusi neprecīzu likumprojekta tekstu, kurā bija mainīti daži vārdi.

Šodien gan CVK sēdē tika norādīts, ka no vairākiem ekspertiem saņemts viedoklis, ka pieļautās neprecizitātes neietekmē viņu pieņemtā lēmuma saturu.

Likums "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" nosaka, pirms sākt parakstu vākšanu, iniciatīvas grupai likumprojekts jāiesniedz izvērtēšanai CVK. Savukārt CVK 45 dienu laikā jāizlemj reģistrēt likumprojektu parakstu vākšanai, noteikt termiņu konstatēto trūkumu novēršanai vai atteikt likumprojekta reģistrāciju. Atteikt reģistrēt likumprojektu CVK drīkst, ja likumprojekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts vai iniciatīvas grupa neatbilst likumā noteiktajām prasībām.

Izvērtējot parakstu vākšanai iesniegto likumprojektu, CVK ir tiesīga pieprasīt ziņas, paskaidrojumus un atzinumus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī pieaicināt ekspertus. Tieslietu ministrija, LU Juridiskā fakultāte un Latvijas Banka atzinušas, ka likumprojekts nav atzīstams par pilnībā izstrādātu.

Lēmumu atteikt likumprojekta reģistrāciju CVK pieņēma, pamatojoties arī uz Saeimas Juridiskā biroja atzinumu.

Svarīgākais