Gads, kas daudziem paliks atmiņā ar divvalodības referendumu
Aizejošais gads Latvijai atgādināja par šķietami aizmirstu problēmu, proti, nacionālo jautājumu. Tam par pamatu lielā mērā ir bijis februāra vidū notikušais divvalodības referendums, kā arī parakstu vākšana par pilsonības piešķiršanu visiem Latvijas nepilsoņiem.
Uzjundot latviešu un nelatviešu savstarpējās nesaskaņas, divvalodības referendums kļuva par visaktīvāk apmeklēto tautas nobalsošanu neatkarīgās Latvijas vēsturē – savu viedokli tajā pauda 71,13% pilsoņu. Lai gan vairums balsotāju jeb 74,8% dalībnieku teica pārliecinošu nē divvalodībai, tomēr referendums atklāja arī kādu būtisku problēmu. Proti, Latgalē vairums pilsoņu balsoja pretēji pārējās Latvijas viedoklim, paužot atbalstu krievu valodas plašākai lietošanai. Daudziem latgaliešiem tas bija protesta balsojums, mēģinot pievērst politiskās elites uzmanību reģiona atstumtībai. Tieši pēc divvalodības referenduma valdība bija spiesta atzīt, ka Latgales problēmas ilgu laiku ignorētas, tādējādi sākot aktīvāk meklēt risinājumus reģiona izaugsmei.