Iniciatīvā par referendumu, lai būtu tiesības lemt par dalības ES nosacījumiem, ir trūkumi

Piedāvāto konstitūcijas grozījumu projektu, kas paredz Satversmes 68.pantā noteikt, ka iniciatīva rosināt tautas nobalsošanu par izmaiņām Eiropas Savienības (ES) dalības nosacījumos ir arī tautai, nevis tikai Saeimas deputātiem, nevar uzskatīt par pilnībā neizstrādātu, savā atbildē Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) norāda Saeimas Juridiskais birojs.

Birojs secinājumu daļā raksta: "Iniciatīvai ir atsevišķi trūkumi, kas norādīti šajā atzinumā, tomēr atbilstoši veiktajam analīzes apjomam trūkumi nav tādi, lai uzskatītu, ka iesniegtā iniciatīva neatbilst Satversmes 78.pantam."

Satversmes 78.pants cita starpā nosaka, ka vēlētājiem ir jāizveido pilnīgi izstrādāts Satversmes grozījumu vai likuma projekts.

Attiecībā uz biedrības "Par latu, pret eiro" otru iniciatīvu - Satversmes 4.pantā ierakstīt, ka Latvijas nacionālās naudas vienība ir lats - Juridiskais birojs norāda, ka tai ir trūkumi, taču atvēlētajā laikā nevar izdarīt galīgus secinājumus par tās atbilstību izstrādāta likumprojekta prasībām.

Savukārt rosinātās izmaiņas likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu", kas būtu saistītas ar Satversmes 68.panta grozīšanu, nav uzskatāmas par pilnīgi izstrādātu likumprojektu, teikts Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa parakstītajā trīs ar pusi lappušu garajā atzinumā.

Kā ziņots, biedrība "Par latu, pret eiro" aprīļa pirmajā pusē iesniedza CVK trīs likumprojektus, kuru mērķis ir panākt tautai iespēju balsot par lata kā nacionālās valūtas saglabāšanu, aģentūru LETA informēja biedrības pārstāvis Jānis Sils.

Atbilstoši likumam CVK lēmums par Satversmes grozījumu vai likuma grozījumu projekta reģistrēšanu parakstu vākšanai jāpieņem 45 dienu laikā, šajā gadījumā - līdz 2013.gada 24.maijam, liecina vēlēšanu komisijas mājaslapā publicētā informācija.

Sils klāstīja, ka galamērķis vienā no iesniegtajiem likumprojektiem ir izteikt Satversmes 4.pantu šādā redakcijā: "Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru. Latvijas nacionālās naudas vienība ir lats."

Ņemot vērā publiski izskanējušos argumentus, kā arī CVK noraidījumus vairākām iniciatīvām, kuru mērķis bijis panākt balsošanu par eiro ieviešanas atlikšanu vai lata saglabāšanu, biedrība izstrādājusi divus papildu likumprojektus.

Tajos paredzēts vispirms tautas nobalsošanas ceļā mainīt Satversmes 68.pantu, nosakot, ka iniciatīva rosināt tautas nobalsošanu par izmaiņām Eiropas Savienības (ES) dalības nosacījumos ir arī tautai, nevis tikai Saeimas deputātiem, kā tas paredzēts šobrīd. Kā stāsta Sils, vienā no likumprojektiem paredzētas izmaiņas tikai 68.pantā, bet otrā iekļautas arī atbilstošas izmaiņas likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu".

Biedrības dalībnieki ir pārliecināti, ka līdzšinējā 68.panta redakcija, kas ierobežo tautas tiesības rīkot nobalsošanu tik būtiskā jautājumā kā dalības nosacījumi ES, ir klaji nedemokrātiska un pretēja Satversmes būtībai, kas nosaka, ka suverēnā vara Latvijā pieder Latvijas tautai.

Kā iepriekš akcentēja Sils, biedrības dibinātājiem nav pieņemami, ka tik būtiskā jautājumā tautas viedoklis tiek ignorēts un pašreizējās likumdošanas normas faktiski nepieļauj iespēju tautai rosināt iniciatīvas par tik būtiskiem jautājumiem kā nacionālā valūta.

Biedrības dibinātāju vidū esot tādas sabiedrībā zināmas personas kā Atmodas laika leģenda Konstantīns Pupurs, ekonomists un baņķieris Inesis Feiferis, Vides aizsardzības kluba līdzpriekšsēdētāja un dramaturģe Lelde Stumbre, Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš, ekonomists Vilnis Zakrevskis, LU profesors, ekonomists Elmārs Zelgalvis, Lauku atbalsta asociācijas valdes loceklis Ivars Zorgenfreijs, lauksaimnieku aktīviste, biedrības "Tīru vidi nākotnē" dibinātāja Inese Bartuševica, zvērināta advokāte Krista Milberga, J.Čakstes demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības biedrības priekšsēdētājs Juris Putriņš.

Kā ziņots, Latvija eiro ieviest plāno no 2014.gada 1.janvāra.

Svarīgākais