Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja ieceri ļaut rīkot reģionālos referendumus.
Plānots, ka referendumus varētu rīkot gan par vietējiem iedzīvotājiem netīkamām būvniecības iecerēm, gan par reģiona attīstības stratēģiju. Šādu referendumu varēs rosināt ne mazāk kā 15% no balsstiesīgo skaita pēdējās domes vēlēšanās. Tāpat nobalsošanā varēs lemt par vietējās domes atlaišanu, ja tā nerīkojas atbilstoši iedzīvotāju interesēm un ir zaudējusi vēlētāju uzticību. Domes atlaišanu varēs ierosināt ne mazāk kā 30% no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita. Pašvaldības referendumu varēs rosināt arī dome, ja tam piekritīs divas trešdaļas deputātu.
Saeimas deputāti gan neslēpj, ka reģionālo referendumu iecere ir ļoti neviennozīmīga. Dzintars Ābiķis (Vienotība) uzsver, ka šo sistēmu viegli varēs izmantot politiskām un arī saimnieciskām manipulācijām. Viņš atzīst, ka nebūšot nekādu problēmu savākt parakstus pret sāpīgu, taču objektīvi izsvērtu lēmumu slēgt mazu lauku skolu vai arī pret kādam konkurentam netīkamas ražotnes būvniecību.
Arī Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Dombrava atzīst, ka ar reģionālo referendumu ieceri var notikt politiskas spekulācijas, jo īpaši pašvaldībās, kurās dzīvo tikai daži tūkstoši cilvēku. «Šo sistēmu var izmantot kā politisku instrumentu atsevišķi politiskie spēki, lai ietekmētu konkrētu novada darbu un destabilizētu darbību. Ļoti viegli var noorganizēt, piemēram, 200 cilvēku, kas deklarējas kādā īpašumā īslaicīgi – uz mēnesi. Viņi ierosina referendumu, nobalso tajā pozitīvi, un lēmums ir pieņemts,» brīdina deputāts.
Tikmēr aizkulisēs netiek slēpts – partijas lieliski apzinās, ka reģionālo referendumu sistēma katrai no partijām var kalpot kā instruments, lai traucētu konkurentu darbu. Jo īpaši svarīgs šis mehānisms kļūst tāpēc, ka šogad gaidāmas pašvaldību vēlēšanas un neviena partija nevar prognozēt, kādus panākumus tā gūs.
Saeima nenodeva izskatīšanai komisijās ieceri, ka republikas pilsētu un novadu mērus ievēl vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās, kurās par kandidātiem balsotu iedzīvotāji un par mēru tiktu ievēlēts kandidāts, kurš saņemtu vēlētāju absolūtā vairākuma – vairāk nekā 50% – atbalstu.
Zaļo un zemnieku savienība, kurai ir lielākā pārstāvniecība reģionos, pret šo ideju izturas skeptiski. Kā sarunā ar Neatkarīgo atzina ZZS līderi Augusts Brigmanis un Uldis Augulis, ļoti apšaubāma ir sastrādāšanās iespēja, ja vietējie iedzīvotāji par pašvaldības vadītāju ievēlētu, piemēram, Saskaņas centra politiķi, savukārt vairākums deputātu pārstāvētu labējo flangu. A. Brigmanis arī uzsvēra, ka jau šobrīd pašvaldību vēlētāji balso par cilvēkiem, nevis partijām, un reģiona līderis, kurš bijis galvenais vēlētāju simpātijas piesaistošais faktors, jau šobrīd tradicionāli ieņem mēra amatu.