Pēc 20 "Saskaņas centra" (SC) Saeimas frakcijas deputātu pieteikuma Satversmes tiesa (ST) vakar ierosinājusi lietu par pērn 8.novembrī Saeimā pieņemtajiem referendumu rosināšanas procedūras grozījumiem.
Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, ierosinātajā lietā ST vērtēs likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 22.panta 1.daļas (2012. gada 8.novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī) un pārejas noteikumu 4.un 5.punkta atbilstību Satversmes 1.un 2.pantam.
Kā ziņots, pieteikumu ST par 2012.gada 8.novembrī Saeimā pieņemtiem grozījumiem likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" sagatavoja SC deputāts Andrejs Elksniņš, kurš uzskata, ka šādas prasības būtiski ierobežo pilsoņu tiesības iesniegt likumprojektus un Satversmes grozījumus un "liedz tautai izteikt un īstenot savu gribu".
Deputāti lūdz atzīt par neatbilstošām Satversmei koalīcijas veiktās izmaiņas, kas paredz nepieciešamību savākt 30 000 vēlētāju parakstu tautas iniciatīvu virzīšanai, iepriekš prasīto 10 000 parakstu vietā, kā arī nosaka, ka pēc 2015.gada 1.janvāra jebkādas likumdošanas iniciatīvas varēs virzīt ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.
"Prasībai savākt 30 000 vēlētāju parakstu iniciatīvas virzīšanas pirmajā posmā trūkst jebkāda pamatojuma. Tas ir formāls matemātisks aprēķins. Acīmredzams, ka pieņemtie grozījumi pēc būtības sašaurina Satversmē ierakstītās iedzīvotāju tiesības piedalīties likumdošanas procesā. Izdarot šādus grozījumus, valdošā koalīcija sevi ir nostādījusi augstāk pār Latvijas tautu, apzināti nosakot tādus ierobežojumus, kuri nav izpildāmi," uzskata Elksniņš.
"Tautas nobalsošanas tiesībām ir unikāla nozīme demokrātiskajā sabiedrībā. Taču iegrozītā norma, ka pēc 2015.gada 1.janvāra tautas iniciatīvas būs virzāmas vienā posmā un bez valsts finansējuma, būtiski sašaurinās šīs tiesības. Turklāt iesniegt pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu varēs ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Šādai prasībai nav nekāda pamatojuma, tā neatbilst samērīguma principam un aizskar pilsoņu kopuma tiesības tieši ņemt dalību demokrātiskajā likumdošanas procesā," uzsver deputāts.
"Mūsdienās tiešā demokrātija nozīmē, ka pilsoņu kopumam ir tiesības uz tiešu, nepastarpinātu līdzdalību valsts galveno lēmumu pieņemšanā, piedaloties likumu ierosināšanā, neatkarīgi no parlamenta vai valdības vēlmēm. Tiešā demokrātija apveltī pilsoņus ar varu, taču valdošā koalīcija ir būtiski grozījusi likumu ierosināšanas kārtību, padarot par praktiski neiespējamu pilnvērtīgu tiešās demokrātijas īstenošanu Latvijā. Tādējādi tautai tiek atņemts instruments, kas tai ļāva ietekmēt valsts dzīvi. Veicot minētos likuma grozījumus, tika veikta varas pilnvaru pārdale par labu Saeimai un pilsoņu kopuma sākotnējo konstitucionālo likuma ierosināšanas tiesības tika būtiski ierobežotas," norāda Saeimas deputāts.
Politiķis vērš uzmanību, ka arī konstitucionālo tiesību eksperts Egils Levits ir uzsvēris: "Tiešajai demokrātijai ir savi plusi un mīnusi. Mīnusi nav mazi, tomēr Latvijas apstākļos, kad uzticība tautas pārstāvjiem ir ļoti zema, tiešā demokrātija ir līdzsvarojoša alternatīva."
"Saeimas vairākums ierobežoja tiešās demokrātijas mehānisma īstenošanu Latvijā, samazinot valsts institucionālo un finansiālo atbalstu, ierobežojot Satversmes pirmo pantu. Šāda likumdošanas prakse degradē Satversmes kodola un pirmā panta nozīmi, jo ar īpašu likumu tiek padarīta par neiespējamu Satversmes normu piemērošana. Šī ir valstij bīstama tendence," pauž Elksniņš.
"Koalīcija ir aizmirsusi, ka reālais tiesību subjekts, kam pieder Latvijas valsts suverēnā vara, ir visa Latvijas tauta, kura dzīvo savu organizēto valstisko dzīvi Latvijas teritorijas robežās, nevis Saeimas deputāti. Satversmes sistēmā primārais ir otrais pants, taču ar šiem grozījumiem tas tiek ignorēts, Latvijas tautas suverenitāte netiek nodrošināta un tai tiek atņemts instruments, ar kura palīdzību pilsoņi var izteikt un īstenot savu gribu," ir pārliecināts deputāts.
Ierosinātajā lietā ST būs jāvērtē apstrīdēto likuma normu atbilstība Satversmes 1.pantam, kas nosaka, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika", un 2.pantam, kas nosaka, ka "Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai".
ST ir uzaicinājusi Saeimu līdz 4.maijam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu, savukārt par lietas sagatavošanas termiņu ir noteikts 4.augusts.
Kā ziņots, likuma grozījumos "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" noteikts, ka no 2015.gada iniciatīvas grupai, lai rosinātu referendumu, būs jāsavāc apmēram 154 000 parakstu.
Saskaņā ar koalīcijas atbalstīto likumu laikā līdz 2015.gadam iniciatīvas grupai Saeimas atsaukšanas rosināšanai pirmajā posmā būs jāsavāc 10 000 parakstu. Šajā laika posmā pārējo referendumu rosināšanas iniciatoriem vajadzēs pirmajā kārtā savākt 30 000 parakstu. Abos gadījumos Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pēc tam organizēs otro parakstu vākšanas posmu, lai abos posmos kopā būtu savākti 10% jeb apmēram 154 000 vēlētāju parakstu, kas nepieciešami tautas nobalsošanas rosināšanai.
Taču pēc 2015.gada iniciatoriem būs uzreiz pašiem jāsavāc 154 000 vēlētāju parakstu vienā apliecinājumu vākšanas reizē.