Administratīvā rajona tiesa "Apvienības pret nacismu" vadītāja Jāņa Kuzina sūdzību, ar kuru viņš apstrīd Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu neizsludināt parakstu vākšanu par "nepilsoņu referendumu", nosūtīja uz Augstākās tiesas (AT) Senātu, aģentūru LETA informēja tiesā.
Tāds tiesneses lēmums tika pieņemts saskaņā ar grozījumiem likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" - CVK lēmums par otrās parakstu vākšanas kārtas neizsludināšanu var tikt apstrīdēts AT Senātā, turklāt sūdzība ir jāizskata mēneša laikā.
Savukārt AT preses sekretāre Baiba Kataja norādīja, ka lieta Senātā vēl nav saņemta.
Kā ziņots, CVK 2012.gada 1.novembrī nolēma neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par vēlētāju iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, jo piedāvājums netika atzīts par "pilnīgi izstrādātu", kā tam būtu jābūt saskaņā ar Satversmes 78.pantu.
Kuzins 5.novembrī šo lēmumu apstrīdēja Administratīvajā rajona tiesā, kas par to ierosināja lietu 23.novembrī.
Tikmēr CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars šīs lietas sakarā atbildes rakstā tiesai norādīja, ka CVK ir tiesības un pienākums pieņemt lēmumu, vai iesniegtais likumprojekts ir pilnīgi izstrādāts un vai par to drīkst rīkot parakstu vākšanu.
CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa aģentūru LETA iepriekš informēja, ka atbildē tiesai CVK aicinājusi Kuzina pieteikumu noraidīt pilnībā. Institūcija norāda, ka pārsūdzētajā 1.novembra lēmumā "jau ir iekļauti visi apsvērumi un secinājumi, kas bija par pamatu lēmumam."
CVK atbildes rakstā tiesai uzskaitīja kritērijus, kādiem jāatbilst pilnībā izstrādātam likumprojektam. Tam ir jābūt noformētam atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, saprotamam un ievietojamam Latvijas tiesību sistēmā. Likumprojektā uzliktajiem pienākumiem ir jābūt realizējamiem, tam ir jāatbilst hierarhijas ziņā augstākiem normatīviem aktiem - Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām. Gadījumā, ja iesniegtais likumprojekts kaut vai kādā daļā neatbilst jēdzienam "pilnībā izstrādāts", tad šo trūkumu novērst nav iespējams un jāatzīst, ka likumprojekts kopumā neatbilst Satversmes 78.panta prasībām.
CVK savā argumentācijā atsaucas gan uz likumu un Satversmes tiesas (ST) spriedumu, gan uz Valsts prezidenta Andra Bērziņa Konstitucionālo tiesību komisijas pausto viedokli par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem.
Jau vēstīts, ka paralēli norisinās cita tiesvedība. Tautas nobalsošanas iniciatoru, ar apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) saistītās kustības "Par vienlīdzīgām tiesībām" pārstāvju sūdzība, ar kuru tika apstrīdēts CVK lēmums neizsludināt parakstu vākšanas otro kārtu par "nepilsoņu referendumu", tika nodota izskatīšanai Augstākās tiesas Senātam, kas nozīmē, ka tā varētu tikt izskatīta mēneša laikā, aģentūru LETA decembra vidū informēja kustības koordinators Andrejs Tolmačevs.