Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu nodos vērtēšanai Saeimā

Ministru kabinets šodien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu, kas papildināts ar mehānismiem, lai nebūtu iespēju nobalsot par jautājumiem, kurus pašvaldības nevar realizēt.

Likumprojektu nodos vērtēšanai Saeimā.

VARAM ir precizējusi likumprojektu, paredzot, ka pašvaldības dome 15 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas par referenduma ierosināšanu izvērtē pašvaldības iespējas nodrošināt materiālos un finanšu resursus gadījumā, ja ierosinātais jautājums pašvaldības referendumā tiks atbalstīts.

Pēc tam domei būs jālemj par referenduma ierosināšanu vai noraidīšanu, ja pašvaldībai nebūs iespēju nodrošināt nepieciešamos materiālus un finanšu resursus gadījumā, ja ierosinātais jautājums pašvaldības referendumā tiks atbalstīts.

Tāpat ministrija ir precizējusi iedzīvotāju skaitu, kas var ierosināt referendumu rīkošanu, proti, atstāta spēkā sākotnējā redakcija - visās pašvaldībās viens procentu slieksnis - 15% no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita. Bet par domes atlaišanu būs nepieciešami ne mazāk kā 30% balsstiesīgo vēlētāju skaita.

Jau ziņots, ka uz pagājušās nedēļas valdības sēdi VARAM bija sagatavojusi likumprojekta redakciju, kurā bija paredzēti atšķirīgi procentuālie sliekšņi - atkarībā no iedzīvotāju skaita pašvaldībā, taču ministri nobalsoja par to, lai tiktu atstāta sākotnējā redakcija - visām pašvaldībām vienāds procentuālais slieksnis.

Likumprojekts paredz, ka pašvaldības referendumu par ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai atsevišķu tajā noteiktu jautājumu varēs ierosināt trīs mēnešu laikā pēc stratēģijas apstiprināšanas.

Pašvaldības referendumu par publiskajā apspriešanā nodotu būvniecības ieceri, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība un ir plānota publiskas ēkas būvniecība, bet pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas dalībnieku vairākuma viedokli, varēs ierosināt mēneša laikā pēc domes lēmuma par attiecīgās publiskās apspriešanas rezultātu pieņemšanas.

Savukārt referendumu par domes atlaišanu nevarēs ierosināt vienu gadu pēc domes sanākšanas un vienu gadu pirms domes pilnvaru beigām. Pašvaldības referendumu par domes atlaišanu nevarēs ierosināt arī pati dome.

Likumprojekts paredz, ka pašvaldības referendumu par citiem jautājumiem varēs ierosināt dome, ja par to nobalsos vismaz divas trešdaļas no deputātu kopskaita.

Lai referendumu par ilgtermiņa attīstības stratēģiju un būvniecības ieceri uzskatītu par notikušu, tajā jāpiedalās ne mazāk kā pusei no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Savukārt par atbalstītu jautājumu uzskatīs, ja par to būs balsojusi vairāk nekā puse no piedalījušos skaita.

Pašvaldības referendums par domes atlaišanu tiks uzskatīts par notikušu un atbalstītu, ja par domes atlaišanu būs nobalsojušas vismaz divas trešdaļas no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.

Gan parakstīties par pašvaldības referenduma ierosināšanu, gan nobalsot par referendumā nodoto jautājumu varēs vienu reizi klātienē vai elektroniski. Elektroniskā parakstu vākšana un balsošana gan paredzēta tikai no 2015.gada 1.janvāra, un šādā veidā nevarēs balsot par domes atlaišanu.

Parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai varēs veikt vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā "www.latvija.lv" vai kādā citā tīmekļa vietnē. Precīzākas drošības un tehniskās prasības tām noteiks Ministru kabinets. Savukārt balsošana pašvaldības referendumā elektroniski notiks, izmantojot portālu "www.latvija.lv".

Ar pašvaldības referenduma sagatavošanu un norisi klātienē saistītos izdevumus, izņemot izdevumus parakstu vākšanai, segs no pašvaldības budžeta. Finansējumu parakstu vākšanai nodrošinās personas, kas to organizēs, izņemot finansējumu parakstu vākšanai elektroniski portālā "www.latvija.lv".

Dokuments paredz, ka pašvaldības referendumā un tā ierosināšanā varēs piedalīties Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas ir tiesīgi ievēlēt attiecīgās pašvaldības domi. Pašvaldības referendumu varēs rīkot vienlaikus ar pašvaldības domes, Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī vienlaikus ar tautas nobalsošanu.

Paredzēts noteikt, ka pašvaldības referendums rīkojams ne ātrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc lēmuma par tā sarīkošanu paziņošanas. Balsošana notiks sestdienā no plkst.7 līdz plkst.22.

Vēlēšanu komisijai lēmums par pašvaldības referenduma rezultātu apstiprināšanu būs jāpaziņo ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc tā norises dienas.

Patlaban tiek plānots, ka likums stāsies spēkā 2013.gada 1.jūlijā. Par likumprojektu vēl jālemj Saeimai.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais