recenzija

Lai gan „garāžroka” apvienība „The White Stripes” oficiāli likvidēta pirms trīs gadiem (aktīvu rosību tā bija pārtraukusi vēl krietni senāk), tā joprojām dažādās publikācijās tiek minēta kā viens no šā gadsimta lielākajiem brīnumiem pasaules rokmūzikā.

Britu popzvaigzne Lilija Alena uz kādu laiku bija pazudusi no aktīvās mūzikas aprites (iepriekšējais viņas albums „It's Not Me, It's You” tika izdots 2009. gadā), kas saistīts ar laika veltīšanu ģimenes dzīvei, taču 2012. gada jūnijā pieteica savu atgriešanos un pauda apņēmību sākt darbu pie sava trešā studijas albuma.

Ar jaunumiem izcēlušies vēl vieni smagās mūzikas klasiķi – „thrash metal” pirmās līgas pārstāvji Overkill (pirmās, jo līdz elites līgai ar Slayer priekšgalā viņiem nekad netikt), kuriem iznācis pēc skaita 17. studijas albums.

Velsiešu alternatīvās rokgrupas Manic Street Preachers jaunākais studijas albums (pēc skaita divpadsmitais) savam pusakustiskajam priekštecim sekojis ar aizdomīgi īsu pauzi – ir pagājis tikai gads, līdz ar to rodas pamatotas bažas, ka nekā laba te nebūs, droši vien sabāztas iepriekšējā ripulī neiekļuvušās kompozīcijas.

Uz šīs planētas vairs nav atlicis daudz joprojām pie dzīvības un labas veselības esošu „heavy metal” klasiķu, un Judas Priest ir vieni no tiem – nav brīnums, ka britu pēc skaita 17. studijas albums izraisījis tik milzīgu sajūsmu smagās mūzikas cienītāju vidū.

Iespējams, ka „Crowbar” ir pati smagākā grupa pasaulē, turklāt ne jau tās izpildītā „sludge metal” (saukts arī par „stoner rock”) dēļ, bet gan burtiskā nozīmē – šīs brigādes līderis un vienīgais no pašiem pirmsākumiem ierindā esošais mūziķis, vokālists un ģitārists Kērks Vindsteins ir patiesi „centnerīgs” vīrs un arī pārējie nav nekādi makšķerkāti.

Rīgas „Dinamo” uzbrucējam Marcelam Hosam prieki – viņa dievinātais DJ Tiesto laidis klajā jaunu, pēc skaita piekto, studijas albumu. Vai par to sajūsmā būs arī pārējie „dinamieši”, kuriem droši vien jaunajā sezonā ģērbtuvēs nāksies klausīties šo nīderlandiešu dīdžeju vēl biežāk, tas jau ir cits jautājums...

Ieminoties par Deimonu Olbērnu kā pirmā nāk prātā viņa rokgrupa „Blur”, kā otrā – virtuālais projekts „Gorillaz”, lai arī abas šīs formācijas ilgstoši neko jaunu nav izdevušas. Piemēram, „Blur” pēdējais studijas CD datējams ar 2003. gadu, taču Olbērns nesteidz šai grupai pārvilkt krustu, ik pa laikam iesakoties, ka tiekot pierakstītas jaunas muzikālās idejas, bet to ierakstīšana kādā taustāmā formātā vēl esot pāragra.

Ar amerikāņu grupu „Eyehategod” (jeb „EHG”) ir visai īpatnēji – tā tiek pieskaitīta pie „sludge metal” žanra pamatlicējiem un pielīdzināta tādām brigādēm kā „Crowbar”, „Down” un „Corrosion Of Conformity”, tomēr ar neapbruņotu (vai stereo austiņām apbruņotu) ausi ir dzirdams, ka grupa spēcīgi velk „hardcore” virzienā.

Relatīvi jauna amerikāņu „technical melodic death metal” komanda, kuras veikums CD izskatā mistiskā kārtā nokļuvis arī Latvijas mūzikas ierakstu veikalu plauktos. Grupa Allegaeon dibināta 2008. gadā, tās kontā ir trīs studijas albumi, no kuriem pēdējais izdots respektablās izdevniecības „Metal Blade” paspārnē. No sākotnējā sastāva joprojām grupā ir vokālists Ezra Heinss, pārējie – Maikls Stankels (ģitāra), Gregs Bērdžess (ģitāra), Korijs Arčuleta (basģitāra), Brendons Parks (bungas).

Kārtējais angļu dziesminieku veiksmes stāsts – šoreiz Eds Šīrens, 23 gadus vecs. Pirmos komerciālos panākumus viņš guva 2011. gadā ar singlu „The A Team”, kas debitēja britu topa trešajā vietā, bet pirms tam viņš meistarību slīpēja gandrīz nepārtraukti uzstājoties dažādos Londonas klubiņos. Tolaik viņš esot spēlējis kaut vai pieciem atnākušajiem.

Amerikāņu popdziedātājas Anesteišas (45) liktenis ir bijis gana smags – jau divas reizes viņai nācies cīnīties ar krūts vēzi, par laimi, abas reizes viņa ir uzvarējusi.

Pērn par vienu no mūzikas gardēžu Latvijā apjūsmotākajiem pasākumiem kļuva dziedātājas Lanas Del Rejas jūnijā vidū notikušais koncerts „Arēnā Rīga” – esot bijis satriecošs. Nu 28 gadus jaunajai mūziķei ir novitātes trešā studijas albuma izskatā.

Amerikāņu alternatīvā roka komandu A Perfect Circle droši var saukt par supergrupu – ar visām tām piemītošajiem trumpjiem un vājībām. To 1999. gadā izveidoja ģitārtehniķis Billijs Hauerdels (strādājis ar Nine Inch Nails, The Smashing Pumpkins, Guns ‘N Roses, Tool u.c.) kopā ar vokālistu Meinardu Džeimss Kīnens no Tool – kad pēdējais netīšām padzirdēja Hauerdela demoierakstus, viņš paģērēja, ka tos nepieciešams atrādīt plašākai auditorijai.

Šonedēļ prieki smagās mūzikas cienītājiem – otrdien, 15. jūlijā, klubā „Melnā piektdiena” uzstāsies melodiskā „death metal” grupa Arch Enemy no Zviedrijas.

44 gadus vecā amerikāņu popzvaigzne, „r&b” un „soul” dziedātāja, aktrise Meraija Kerija uz lielās skatuves ir jau no 1990. gada, kad milzonīgā koncerna „Columbia” vadītāja Tomija Motolas paspārnē uzsāka ceļu uz panākumiem, kas sākotnēji bija patiesi grandiozi – jāatgādina, ka visi pieci viņas pirmie singli sasniedza Amerikas topa virsotni. Protams, Kerijas labākie laiki jau sen aiz muguras un pilnīgi droši, ka tie vairs nekad neatgriezīsies, tomēr ar Meraiju joprojām rēķinās, kā ar gana nopietnu spēlētāju Amerikas mūzikas tirgū. Tiesa, muzikālajā jomā viņai pēdējā laikā galīgi neveicas, tāpēc nav brīnums, ka medijos parādās tikai ziņas par to, ka Kerija pārdod māju, audzina bērnus, ietur diētu, sērfo ar saviem terjeriem vai kārtējo reizi knapi noturējusi savas krūtis ierasti milzīgajā dekoltē.

Lūk, mūsu uzmanībai Dženifera Lopesa - amerikāņu dziedātāja, aktrise, dziesmu autore, dejotāja, horeogrāfe, modele un uzņēmēja, kura, pēc autoritatīvu izdevumu ekspertu aprēķiniem, ir šā brīža bagātākā Holivudas zvaigzne, kurai ir latīņamerikāņu izcelsme (viņas vecāki ir no Puertoriko). 24. jūlijā Lopesai apritēs 45 gadi, taču viņa izskatās tikpat efektīgi kā agrāk, un ir tikpat darbīga kā savas karjeras sākumposmā.

Britu grupas Kasabian skanējums ir tik īpatnējs, ka tam grūti atrast kādu definējumu – Rietumu interneta vietnēs sastopami tādi apzīmējumi kā „indie rock”, „psychedelic rock”, „neo-psychedelia”, „space rock” un „electronic rock”, savukārt mūsējie pat izdomājuši tādu interesantu stila definīciju kā „psihedēliskais deju roks”.

Iespējams, ka daudzi jau būs piemirsuši par tādu hiphopa mūziķi kā 50 Cent, īstajā vārdā Kērtiss Džeimss Džeksons III, un tas nebūs nekāds brīnums, jo pēdējā laikā viņš vairāk piedalās dažādu citu mūziķu projektos un kinofilmās, bet savu solokarjeru atstājis novārtā – iepriekšējais „pusdolāra” studijas albums „Before I Self Destruct” tika izdots pirms pieciem gadiem, turklāt par īpaši veiksmīgu to nenosauksi.

Pašlaik pamāju Metallica līdzinieki Relicseed atrodas iespaidīgā tūrē pa Ameriku (viņu grafikā ir vairāk nekā 20 koncerti, bet vēl aptuveni tikpat šim sarakstam tiks pieplusoti rudenī, savukārt šeit palikušie var priecāties par viņu pēc skaita otro albumu.