Šos vīrus smagās mūzikas pasaulē (un ne tikai tajā) pazīst ļoti labi - šie vācieši gan gluži nav „AC/DC” un „Metallica” līdzīgi smagsvari, taču kaut kas uz to pusi gan. Un kāds tur brīnums, jo „Accept” taču pastāv jau no 1970. gada!
Šo britu indīpoproka grupu šogad bijis iespējams redzēt arī klātienē: „The Kooks” uzstājās festivālā „Positivus”, tiesa, svētdienā, kad daudziem (kā, piemēram, šo rindu autoram) jau bija nācies doties prom no Salacgrīvas. Nu neko, toties varam novērtēt šīs grupas jaunāko studijas albumu, kas pirms kāda mēneša parādījies mūzikas veikalu plauktos.
Ir muzikālas apvienības, kuras savu mūziku tiražē ik uz soļa: tiek sniegti koncerti, izdoti albumi un radiosingli, lasāmas neskaitāmas intervijas masu medijos. Pienvedēja piedzīvojumi ir viena no tām grupām, kurām katra uzstāšanās ir īpaša – vai tas būtu panku tusiņš, brīvdabas festivāls vai koncertzāle.
Albuma nosaukums ir gluži kā kādas partijas Saeimas vēlēšanām domāts, arī mūzika ir tāda, ka labi varētu iedomāties, ka ar tādu, piemēram, kāds Einars varonīgi dodas pie urnām...
Pagājušajā nedēļā beidzot oficiāli tika izziņots tas, par ko smagās mūzikas piekritēji zināja sen – 21. oktobrī Rīgas klubā “Melnā piektdiena” uzstāsies vieni no zviedru “death metal” kustības pamatlicējiem “Entombed”, kuriem turklāt šajā koncertā piepalīdzēs ne mazāk klasiskie un varbūt tikai mazliet mazāk slavenie “Grave”.
Kad pirms daudz, daudz gadiem šo rindu autora rokās nonāca poļu ekstremāli smagās mūzikas grupas Vader kasete (jā, tolaik bija kasetes!), šķita – ā, ko nu šie, kārtējie viendienīši!
Pērn oktobrī iepriecinājis savus cienītājus ar lasāmvielu autobiogrāfijas izskatā, tagad īru izcelsmes britu dziedātājs Morisejs pēc piecu gadu pārtraukuma dāvājis tiem arī klausāmvielu, proti, desmito soloalbumu.
Kad nepietiekami centīgi seko līdzi muzikālajām norisēm, tad ik pa laikam var netīšām sanākt veikt kādu patīkamu atklājumu, kas citiem jau sen vairs nav atklājums. Lūk, spilgts piemērs – šo rindu autora viens no pēdējā laika patīkamākajiem jaunatklājumiem, grupa „Vallenfyre”.
Šā brīža Eiropas rokmūzikas sensācija – zviedru blūzroka grupa „Blues Pills”, kas jau ar savu debijas albumu ielauzusies elitē un tikusi pat vācu albumu topa ceturtajā vietā, bet izdevums „Rock Hard” tam piešķīris par mēneša albuma titulu.
Lai gan „garāžroka” apvienība „The White Stripes” oficiāli likvidēta pirms trīs gadiem (aktīvu rosību tā bija pārtraukusi vēl krietni senāk), tā joprojām dažādās publikācijās tiek minēta kā viens no šā gadsimta lielākajiem brīnumiem pasaules rokmūzikā.
Britu popzvaigzne Lilija Alena uz kādu laiku bija pazudusi no aktīvās mūzikas aprites (iepriekšējais viņas albums „It's Not Me, It's You” tika izdots 2009. gadā), kas saistīts ar laika veltīšanu ģimenes dzīvei, taču 2012. gada jūnijā pieteica savu atgriešanos un pauda apņēmību sākt darbu pie sava trešā studijas albuma.
Ar jaunumiem izcēlušies vēl vieni smagās mūzikas klasiķi – „thrash metal” pirmās līgas pārstāvji Overkill (pirmās, jo līdz elites līgai ar Slayer priekšgalā viņiem nekad netikt), kuriem iznācis pēc skaita 17. studijas albums.
Velsiešu alternatīvās rokgrupas Manic Street Preachers jaunākais studijas albums (pēc skaita divpadsmitais) savam pusakustiskajam priekštecim sekojis ar aizdomīgi īsu pauzi – ir pagājis tikai gads, līdz ar to rodas pamatotas bažas, ka nekā laba te nebūs, droši vien sabāztas iepriekšējā ripulī neiekļuvušās kompozīcijas.
Uz šīs planētas vairs nav atlicis daudz joprojām pie dzīvības un labas veselības esošu „heavy metal” klasiķu, un Judas Priest ir vieni no tiem – nav brīnums, ka britu pēc skaita 17. studijas albums izraisījis tik milzīgu sajūsmu smagās mūzikas cienītāju vidū.
Iespējams, ka „Crowbar” ir pati smagākā grupa pasaulē, turklāt ne jau tās izpildītā „sludge metal” (saukts arī par „stoner rock”) dēļ, bet gan burtiskā nozīmē – šīs brigādes līderis un vienīgais no pašiem pirmsākumiem ierindā esošais mūziķis, vokālists un ģitārists Kērks Vindsteins ir patiesi „centnerīgs” vīrs un arī pārējie nav nekādi makšķerkāti.
Rīgas „Dinamo” uzbrucējam Marcelam Hosam prieki – viņa dievinātais DJ Tiesto laidis klajā jaunu, pēc skaita piekto, studijas albumu. Vai par to sajūsmā būs arī pārējie „dinamieši”, kuriem droši vien jaunajā sezonā ģērbtuvēs nāksies klausīties šo nīderlandiešu dīdžeju vēl biežāk, tas jau ir cits jautājums...
Ieminoties par Deimonu Olbērnu kā pirmā nāk prātā viņa rokgrupa „Blur”, kā otrā – virtuālais projekts „Gorillaz”, lai arī abas šīs formācijas ilgstoši neko jaunu nav izdevušas. Piemēram, „Blur” pēdējais studijas CD datējams ar 2003. gadu, taču Olbērns nesteidz šai grupai pārvilkt krustu, ik pa laikam iesakoties, ka tiekot pierakstītas jaunas muzikālās idejas, bet to ierakstīšana kādā taustāmā formātā vēl esot pāragra.
Ar amerikāņu grupu „Eyehategod” (jeb „EHG”) ir visai īpatnēji – tā tiek pieskaitīta pie „sludge metal” žanra pamatlicējiem un pielīdzināta tādām brigādēm kā „Crowbar”, „Down” un „Corrosion Of Conformity”, tomēr ar neapbruņotu (vai stereo austiņām apbruņotu) ausi ir dzirdams, ka grupa spēcīgi velk „hardcore” virzienā.
Relatīvi jauna amerikāņu „technical melodic death metal” komanda, kuras veikums CD izskatā mistiskā kārtā nokļuvis arī Latvijas mūzikas ierakstu veikalu plauktos. Grupa Allegaeon dibināta 2008. gadā, tās kontā ir trīs studijas albumi, no kuriem pēdējais izdots respektablās izdevniecības „Metal Blade” paspārnē. No sākotnējā sastāva joprojām grupā ir vokālists Ezra Heinss, pārējie – Maikls Stankels (ģitāra), Gregs Bērdžess (ģitāra), Korijs Arčuleta (basģitāra), Brendons Parks (bungas).