Par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) veiks iekšējo pārbaudi par iepirkumu komisijas darbu un specifikācijā iekļautajām prasībām saistībā ar auto īres līgumu, kas paredz maksāt 1100 eiro par vienas automašīnas nomu mēnesī.
Finanšu ministrija (FM) nesaskata iespēju piesaistīt aizņēmumu Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecībai, aģentūrai LETA pavēstīja FM pārstāvji.
Kamēr neskaidrību arvien daudz, kur ņemt miljardus “Rail Baltica” projekta realizācijai, jautājumi rodas arī par to, kā notiek saimniekošana par projekta ieviešanu atbildīgajos uzņēmumos un kā tie tērē jau piešķirto finansējumu, ziņo TV3.
Viens no kādreiz redzamākajiem Nacionālās apvienības (NA) politiķiem Jānis Iesalnieks šobrīd strādā valsts uzņēmumā "Eiropas Dzelzceļa līnijas" (EDzL), kas ir "Rail Baltica" projekta īstenotājs Latvijā.
Par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 6,393 miljoni eiro, kas ir par 49,1% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet uzņēmuma zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 44 783 eiro, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.
Aiz katra lēmuma ir konkrēts cilvēks, dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā norādīja tās vadītājs Andris Kulbergs (AS).
Valdība otrdien konceptuāli vienojās, ka līdz nākamā gada novembrim būs jāveic tehniski ekonomiskā analīze Rīgas savienošanai ar "Rail Baltica" pamattrasi.
Oficiāli ir izdota instruktāža būvniekam - pilnsabiedrībai "E.R.B. Rail JV" - sākt būvdarbus dzelzceļa "Rail Baltica" pamattrasē, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja par "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.
Pēdējā laika atklājumi attiecībā uz "Rail Baltica" projektu, liek aizdomāties: projekta virzītāji to visu ir darījuši apzināti vai arī aiz nesaprašanas un nezināšanas.
Latvija "RB Rail" fondā nav ieskaitījusi naudu, tamdēļ darbiniekiem alga tiekot maksāta no Lietuvas, Igaunijas un Eiropas līdzekļiem, raidījumā "Kārtības rullis" atklāj "RB Rail" valdes locekle Kitija Gruškeviča. Viņa arī uzsver - ja šogad nesaņemsim finansējumu, mums būs jāsāk atlaist darbinieki.
Saeimas deputāti ārkārtas sēdē par nākamā gada budžeta projektu piektdien kritizēja opozīcijas parlamentārieša Jāņa Vitenberga (NA) iesniegto priekšlikumu nākamā gada budžetā nodrošināt papildu 50 miljonu eiro valsts finansējumu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecības procesa sadaļām, kas nevar tikt līdzfinansētas no Eiropas Savienības līdzekļiem.
Ja tieši pirms gada notikušajās debatēs par 2024. gada budžetu gandrīz katra opozīcijas deputāta runā tika iepīti valsts izdevumi par bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa lidināšanos viņam speciāli noīrētās lidmašīnās, tad pašlaik tiek norādīts, cik bezjēdzīga ir 2025. gada budžeta lāpīšana ar viena, otra trešā un desmitā nodokļa, nodevas vai valsts pakalpojumu cenu celšanu, ja visa savāktā nauda tiks ierakta zemē nevienam nevajadzīgā “Rail Baltica” trasē.
Latvijā dzelzceļa "Rail Baltica" projektā vienas rampas izveide militāro kravu vajadzībām izmaksātu aptuveni 500 000 eiro, aģentūrai LETA pavēstīja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.
Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas un Rīgas lidostas stacijas darbu turpināšanai, būvdarbu indeksācijai un Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" netiešo izmaksu segšanai šogad nepieciešami 20,147 miljoni eiro, izriet no Satiksmes ministrijas (SM) saskaņošanai virzītā informatīvā ziņojuma "Par "Rail Baltica" projekta īstenošanai nepieciešamo papildu valsts budžeta finansējumu 2024. un 2025.gadā".
Šādu faktu daudziem, tajā skaitā Eiropas Parlamenta viceprezidentam Robertam Zīlem un "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājam, Saeimas deputātam (AS) Andrim Kulbergam par lielu pārsteigumu, TV24 raidījumā „Kārtības rullis” atklāj Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" valdes locekle Kitija Gruškeviča.
“Rail Baltica" (RB) dzelzceļa būvēšanas vai arī nebūvēšanas parlamentārās izmeklēšanas komisija 3. decembrī pabeidza projektā iesaistīto amatpersonu uzklausīšanu ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas atzīšanos, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka arī tāds lēmums dārgi maksās.
Dzelzceļa "Rail Baltica" projektam Latvijā ir jānosaka maksimālie cenu griesti, otrdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Joprojām valdībā nav vienota un skaidra plāna, ko darīt ar “Rail Baltica” projektu. Kādu tālākās būvniecības variantu izvēlēties, ņemot vērā sarežģījumus ar tā finansējumu. Kā ticamākais risinājums šobrīd tiek uzskatīts maksimāli minimizētais (atvainojos par kalambūru) variants. Proti, uzbūvēt vienu sliežu ceļa trasi, cik vien lēti iespējams. Lai vilks paēdis (projekts formāli realizēts) un kaza dzīva (minimāli izdevumi).
Gatavojoties Rail Baltica pamattrases būvdarbu aktīvajai fāzei, Eiropas Dzelzceļa līnijas kopā ar ģenerāluzņēmēju ERB Rail no 11. līdz 13.decembrim Iecavas kultūras namā rīkos pamattrases būvniecības informatīvās dienas, kuru laikā vietējie iedzīvotāji un interesenti varēs uzzināt vairāk par projekta būvdarbu norisi un to, kā šis infrastruktūras projekts ietekmēs Bauskas reģionu un vietējo kopienu.
Valstī valdošās kompānijas arogance un nekaunība, iespējams, drīz sasniegs to robežu, kad pat melanholiskā latvju tauta saņemsies un, satvērusi mēslu dakšas, dosies gājienā uz objektiem, kurus savulaik aizstāvēja: uz Saeimu un Ministru kabinetu. Viens no gājiena iemesliem nešaubīgi būs “Rail Baltica” naudas izmešanas projekts. Par to daiļrunīgi spriež politikas notikumu vērotājs, reklāmas guru Ēriks Stendzenieks.