Evika Siliņa atklāj, kas “Rail Baltica” menedžmentā viņu pārsteidzis visvairāk

Eiropas Savienības revīzijas iestāde atzinusi, ka 2030. gadā Eiropas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” pirmā kārta netiks pabeigta. Cik daudz tur ir Latvijas atbildība, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” skaidroja premjere Evika Siliņa.

Ministru prezidente sacīja, ka bija iedomājusies, ka šis mega projekts - trīs Baltijas valstis, starptautisks projekts, milzīgs finansējums - tiek pārvaldīts pavisam savādāk. “Baltijas valstīm iepriekš nav bijusi šāda mēroga pieredze, tas ir fakts, un tas mums ir jāatzīst,” teica E. Siliņa.

Tajā pašā laikā arī sadarbība ar Eiropas Komisiju ir bijusi tāda, ka cenas, kas bija norādītas iepriekš, vairs neatbilst šodienas realitātei, un, jo ilgāk projekts iet, jo cenas kļūst augstākas.

Bet vislielākais pārsteigums E. Siliņai bijis par to, ka pat vislabāk atalgotie menedžeri un vadītāji nejuta atbildību pret Latvijas valsti un galu galā nedomāja, cik tas projekts maksās. Viņi to bija būvējuši kā atsevišķi stāvošu elementu no finansiālām iespējām.

Premjere atcerējās, ka bijusi arī konkurence ar “Austrumu virzienu”, jo tā laika politiķi tādu Eiropas dzelzceļa līniju neesot gribējuši. “Bija politiķi, kas gribēja, un bija, kas negribēja, un mēs tagad redzam rezultātu, ka ir bijušas domstarpības,” teica E. Siliņa.

Uz jautājumu, ka arī Lietuvā un Igaunijā ir aizķeršanās šajā projektā, bet ne tik lielas, premjere atbildēja, ka “nevajag arī bērt sev tik daudz pelnus uz galvas”, jo aizķeršanās ir visām Baltijas valstīm, visām trūkst finansējuma, bet mums ir visgarākais “Rail Baltica” posms, un tāpēc realitāte ir tāda, kāda tā ir.

Tāpat E. Siliņa pastāstīja, ka viņai ar pašreizējo satiksmes ministru Ati Švinku (“Progresīvie”) ir izdevies vienoties par uzbēruma daudzuma un finanšu samazinājumu vairākos posmos, par ko gan vēl būs jālemj valdībā. Ir izdevies vienoties, ka jāpanāk, lai Rīgai būtu savienojums ar Viļņu, un tad tālāk jādomā, kā savienosimies ar Igauniju.

Kā savu vainu E. Siliņa atzina to, ka par daudz uzticējusies bijušajam satiksmes ministram (2023.-2025.) Kasparam Briškenam (“Progresīvie”), ka viņš labi pārzina “Rail Baltica” projektu. K. Briškens to pārzinājis labi no projekta viedokļa, bet ne no valstiskā, sacīja premjere.