Saeimā asi diskutē par ministriju un premjeres atbildības jomām "Rail Baltica" projektā
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien nolēma pirmajam lasījumam Saeimā virzīt grozījumus "Rail Baltica" projekta īstenošanas likumā, kas paredz stiprināt projekta pārvaldību, tostarp nosakot citu ministriju atbildības jomas projekta īstenošanā.
Lai gan likumprojekts pirmajā lasījumā komisijā tika atbalstīts, komisijas sēdē izvērsās plašas diskusijas par ministriju, tostarp arī premjeres, atbildības jomām "Rail Baltica" projektā, tādēļ prognozējams, ka uz otro lasījumu tiks saņemti daudzi priekšlikumi.
Sēdē satiksmes ministra Ata Švinka (P) ārštata padomnieks Ģirts Dubkēvičs (P) norādīja, ka patlaban likumprojektā ir ietverts ministriju atbildību sadalījums, kuru izdevās saskaņot, tomēr deputāti ir aicināti arī turpmākajos lasījumos iesniegt papildu priekšlikumus.
Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV) norādīja, ka patlaban atbildības jomas likumprojektā noteiktas "deklaratīvi" un nav piepildītas ar saturu. Viņš jautāja, kā šīs izmaiņas likumā veicinās projekta virzību, kā arī uzsvēra, ka katrai ministrijai ir jāuzņemas atbildība savas kompetences robežās un vienmēr ir iespējams konsultēties ar kolēģiem.
Savukārt deputāts Jānis Vitenbergs (NA) uzsvēra, ka šīs atbildības jomas ir jāpaplašina un katras ministrijas iesaiste ir svarīga. Viņš aicināja šīs atbildības jomas paplašināt, veidojot komisijas priekšlikumus.
Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks pauda, ka FM atbalsta likumprojektu un optimālu atbildību noteikšanu. Vienlaikus FM ir gatava diskusijām un iespējamām atbildību maiņām vai to pilnveidei.
Savukārt Saeimas deputāte Skaidrīte Ābrama uzsvēra, ka no likumprojekta nav jēgas, kamēr nav noteikti konkrēti projekta finansējuma avoti. FM pārstāve Dace Hildebrante norādīja, ka FM ir sniegusi komentārus Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajam dokumentam par projekta maksimālajām izmaksām, un tad attiecīgi tālāk arī varēs runāt par potenciālajiem avotiem. Vienlaikus viņa atgādināja, ka lēmumi par projekta finansēšanas avotiem tiek pieņemti Ministru kabinetā, un projektu finansē atbilstoši pieejamajam Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumam.
Jau ziņots, ka SM, balstoties uz nacionālajiem un ES auditiem, uzsver, ka Latvijā līdz šim nav tikusi īstenota pietiekami efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība, kas negatīvi ietekmējusi "Rail Baltica" projekta savlaicīgu ieviešanu atbilstoši pieejamajam finansējumam un noteiktajiem termiņiem.
Nepieciešamība paplašināt "Rail Baltica" projekta īstenošanā iesaistīto institūciju loku tika vērtēta parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kas gala ziņojumā norādījusi uz nepietiekamo citu ministriju iesaisti projekta īstenošanā. Ministrijā uzsver, ka no projektā iesaistītajām ministrijām tiek sagaidīts atbalsts to kompetences jomā.
Tādējādi likumprojekts paredz, ka FM projekta īstenošanai sniedz atbalstu SM valsts budžeta finansējuma, ES politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu piesaistei, kā arī citu finansēšanas instrumentu piesaistei. Savukārt Ārlietu ministrijai (ĀM) jānodrošina atbalsts starpvalstu un starpvaldību līgumu slēgšanā.
Vienlaikus Tieslietu ministrijai (TM) atbilstoši kompetencei būs jānodrošina konsultatīvs atbalsts jautājumos, kas saistīti ar "Rail Baltica" projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamā īpašuma objektu reģistrācijas procesu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) jānodrošina atbalsts "Rail Baltica" projekta īstenošanai nepieciešamās elektroapgādes infrastruktūras ierīkošanas jautājumos, kā arī ārvalstu un citu finanšu instrumentu finansēto klimata un enerģētikas projektu plānošanā, vērtēšanā un ieviešanā "Rail Baltica" projekta īstenošanai.
Aizsardzības ministrijai (AM) projekta īstenošanai jānodrošina atbalsts valsts aizsardzības un militārās mobilitātes jautājumu koordinēšanā, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) jānodrošina atbalsts dabas aizsardzības un reģionālās attīstības jautājumos, bet Ekonomikas ministrijai (EM) jānodrošina atbalsts būvniecības jautājumos "Rail Baltica" projekta īstenošanai.
Tāpat ministrijā skaidro, ka "Rail Baltica" projekta īstenošanas likums stājās spēkā 2022. gada novembrī, tādēļ ir nepieciešams arī aktualizēt lēmumus attiecībā uz projekta tvērumu un pārvaldību. TEN-T regula un Eiropas Komisijas (EK) īstenošanas lēmums paredz "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas ieviešanu līdz 2030. gada 31. decembrim, savukārt Ministru kabineta (MK) lēmumā par "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas tvērumu vairs nav iekļauts "Rail Baltica" trases savienojums ar Rīgu.
