Švinka: kritika noteikti veicinās "Rail Baltica" projekta virzību
Eiropas Revīzijas palātas ziņojums par Eiropas Savienības (ES) transporta infrastruktūras projektiem, tostarp "Rail Baltica", ir konstruktīvs atskaites punkts "Rail Baltica" turpmākajai īstenošanai, aģentūrai LETA pauda Satiksmes ministrijā (SM).
Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) norādīja, lai gan ziņojums ir kritisks, tā konstruktīvā kritika noteikti veicinās projekta virzību.
Viņš pauda, ka līdz šim izvirzītais mērķis nodrošināt pārrobežu savienojumu ar Eiropas transporta tīklu ir izaicinošs, taču tā īstenošanas process turpinās un ir atkarīgs no finansējuma pieejamības un kopīga darba projekta ieviešanā.
Ministrijā informē, ka Eiropas Revīzijas palātas ziņojums skaidri iezīmē izaicinājumus, ar kuriem šāda mēroga pārrobežu projekti saskaras, tostarp finansēšanas ilgtspēju, tehnisko risinājumu izmaiņām un sarežģīto pušu koordināciju. Šie izaicinājumi ilgstoši esot profesionālu diskusiju priekšmets sadarbībā ar Eiropas Komisiju (EK), Eiropas transporta koridoru koordinatoriem un partneriem Baltijas valstīs.
Pēc ministrijā minētā, līdzšinējā sadarbība ar EK ir bijusi konstruktīva un uz risinājumiem vērsta, un ES sniegtais finansiālais atbalsts ir bijis izšķirošs "Rail Baltica" virzībā visā reģionā.
Ministrijā papildina, ka "Rail Baltica" ir viens no ES stratēģiski nozīmīgākajiem pārrobežu infrastruktūras projektiem, kurā vienlaikus iesaistītas visas trīs Baltijas valstis, un cieša sadarbība tiek īstenota arī ar Poliju un Somiju. Šī projekta pievienotā vērtība prasa papildu koordināciju, un Latvija pauž gatavību turpināt ciešu sadarbību visos līmeņos.
Vienlaikus Latvija piekrīt, ka patlaban galvenā prioritāte ir nodrošināt būtisku progresu projekta pirmajā kārtā, ņemot vērā gan aktuālo drošības situāciju Eiropā, gan vienošanos par pārrobežu savienojumu kā visaugstāko stratēģisko mērķi.
Tāpat tiek apzināts risks, ko rada izmaksu pieaugums, un Latvija īsteno pasākumus tā ierobežošanai, skaidri ievērojot pieejamo finansējumu un valdības noteikto fiskālo ietvaru. Ievērojot valdības 2024. gada 10. decembra lēmumu, pirmās kārtas uzdevumu izpilde tiek nodrošināta atbilstoši pieejamajam finansējumam, neuzņemoties finansiālas saistības bez atbilstoša seguma.
Ministrijā informē, ka Latvijā 2025. gadā veiktais darbs, cieši sadarbojoties ar būvniekiem un tehniskajiem ekspertiem, ļaus turpmāk pielāgot pamattrases būvprojektus pieejamajiem ES Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) līdzekļiem, saglabājot projekta kvalitātes un tehniskos standartus. Šī pieeja nodrošināšot projekta nepārtrauktību un efektīvāku ES finansējuma izmantošanu.
Ministrijas ieskatā projekta pāreja no plānošanas uz aktīvu būvniecības fāzi prasa elastīgāku EK pieeju tehnisko risinājumu izmaiņu saskaņošanā. Latvija vairākkārt ir aicinājusi Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) operatīvi apstiprināt optimizācijas, kas nepieciešamas, lai būvprojektus pielāgotu gan tehniskajām realitātēm, gan pieejamajam finansējumam. Tomēr esošais juridiskais ietvars nav pietiekams, lai pat nelielas izmaiņas veiktu operatīvi un nezaudētu finansējumu.
Tāpat ministrijā atzīmē, ka pozitīvs progress sasniegts ar būtisku rezultātu 2025. gadā Rīgas Centrālās stacijas objektā un Rīgas lidostas savienojumā ar Imantas staciju, piesaistot ES Atveseļošanas fonda, kā arī Kohēzijas fonda līdzekļus. Šī pieredze būšot vērtīga, plānojot finansējuma piesaisti nākamajā ES daudzgadu budžeta periodā, kurā nepieciešams piesaistīt dažādu ES finanšu instrumentu līdzekļus.
Vienlaikus Latvija stingri atbalsta EK sagatavoto regulas projektu EISI izveidei laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam. Šis priekšlikums ir būtiska ES jaunā daudzgadu finanšu ietvara sastāvdaļa, un tā piedāvātais finansējuma pieaugums transporta un militārās mobilitātes jomā apliecina skaidru ES apņemšanos turpināt stratēģisku pārrobežu transporta projektu attīstību.
Latvija uzsver, ka šāda pieeja ir būtiska gan Eiropas transporta tīkla modernizācijai, gan reģionālās drošības stiprināšanai. "Rail Baltica" kā divējādas lietojamības infrastruktūra ir centrālais elements ES militārās mobilitātes koridorā, un Latvija vairāku gadu garumā ir ieguldījusi būtisku darbu, lai nodrošinātu projekta virzību, finanšu disciplīnu un atbilstību ES noteiktajiem standartiem, norāda ministrijā.
Tāpat Latvija ir viennozīmīgi paudusi, ka arī turpmākajās sarunās neatbalstīs finansējuma samazināšanu EISI transporta sadaļai, tostarp militārās mobilitātes projektiem. Šī nostāja balstās gan nacionālajās drošības interesēs, gan pārliecībā par "Rail Baltica" un citu stratēģisku projektu nozīmi visas Eiropas noturībai un savienojamībai.
Latvija turpinās ciešu sadarbību ar EK, dalībvalstīm un visiem projekta partneriem, lai nodrošinātu "Rail Baltica" sekmīgu un savlaicīgu īstenošanu. Latvija pauž gatavību aktīvi iesaistīties praktisku risinājumu meklēšanā un nepieciešamo procesu pilnveidē, lai stiprinātu ES transporta tīkla noturību un mobilitāti, vienlaikus veicinot reģionālās drošības intereses. "Rail Baltica" ir stratēģisks ieguldījums nākotnē, un Latvija saglabā nostāju nodrošināt tā kvalitatīvu īstenošanu, uzsver ministrijā.
Jau rakstījām, ka Eiropas Revīzijas palāta ziņojumā par ES transporta infrastruktūru secinājusi, ka "Rail Baltica" projekta izmaksas pēc otrā posma pabeigšanas, visticamāk, pārsniegs 23,8 miljardus eiro. Vairāk lasīt šeit.
