"Rail Baltica" projektam vajadzīgās zemes saskaņā ar plānu bija jāiegādājas jau pirms vairākiem gadiem. Ap 600 šādu īpašumu atsavināšana vēl nav pat sākusies. Process ir sācies 266 gadījumu, bet daļa šo darījumu ir apturēta. Viens no šiem īpašumiem ir Munču ģimenes vienīgais mājoklis Ķekavas novadā. Pirms vairāk nekā gada valsts viņiem paziņoja, ka īpašums nepieciešams "Rail Baltica" vajadzībām, bet kopš tā laika vairākas reizes pārdomājus, vēsta "Nekā personīga".
Ķekavietis Gatis Līcis sociālajā tīklā “Facebook” ievietojis video, kur apkopojis Latvijas augstāko amatpersonu viedokļus un faktiski notiekošo pie Rīgas lidostas, kur turpinās dzelzceļa projekta “Rail Baltica” būvniecība. “Ja tas nebūtu pa īstam, tas būtu reāli smieklīgi. Kur tur ir saprāts kaut vienā solī? Es to nesaprotu vispār,” savu viedokli par “Rail Baltica” šajā video izteica arī žurnālists un producents Pauls Timrots.
"Latvija pirmajā vietā" partijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers ir parakstījis iesniegumu Ģenerālprokuratūrai, kā arī nosūtījis norakstus Valsts drošības dienestam, Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojam, Valsts policijai par noziedzīga nodarījuma pazīmēm projekta Rail Baltica plānošanā un uzraudzībā, kas raisa aizdomas par apzinātu ļaunprātību un kaitējumu Latvijas un Eiropas Savienības finanšu interesēm.
Latvijas sabiedrībā nerimst viedokļu apmaiņa par premjerministres Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība”) Saeimā prezentēto ziņojumu par valdības darbu. Savu nepatiku par to TV24 izteica bijušais ekonomikas ministrs (2009.–2011.) Artis Kampars.
Viens no jautājumiem, par ko gadiem politiķi centušies slēpt krīzes apmērus un izvairīties no atbildības par to, ir “Rail Baltica”. Slēgtajās valdības sēdēs valda spriedze, bet koalīcijas partneri pieprasa rosināt disciplinārlietas. Tikmēr Saeimā top likuma grozījumi, kas atbildību par megaprojekta īstenošanu pārliks uz premjera un finanšu ministra pleciem, ziņo "Nekā personīga".
Intervijā “nra.lv TV sarunas” ekonomists Aivars Strakšas atklāja, viņaprāt, vienīgo iemeslu, kāpēc “Rail Baltica” projektā pieņemti neloģiski un ekonomiski nepamatoti lēmumi un Latvijai neveicas ar dzelzceļa līnijas būvniecību. “Vēlme paņemt Eiropas naudu, mūždien kavēties ar tās apgūšanu, pēc tam pēdējā brīdī ķert, skriet un kaut ko darīt šeit ir izstrādājusi ļaunu joku,” sacīja A. Strakšas.
Pirms četriem gadiem, pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, uzņēmēja, arhitekta Ulda Pīlēna vadībā tika izveidots jauns politiskais spēks, kas piedalījās vēlēšanās ar “Apvienotā saraksta” (AS) nosaukumu. AS vēlēšanās uzrādīja jaunam spēkam salīdzinoši labus rezultātus un pat iekļāvās valdošajā koalīcijā. Tiesa, AS premjera kandidāts Pīlēns par ministru prezidentu nekļuva. Viņš tika izvirzīts arī par valsts prezidentu, bet arī tur bija spiests atkāpties izmanīgāku politisko lielmeistaru priekšā. Sarunu ar Uldi Pīlēnu iesākām tieši par viņa pašreizējo vietu politikā un politikas vietu viņa paša dzīvē.
Opozīcijā esošā "Latvija pirmajā vietā" (LPV) Saeimas frakcija iesniegusi satiksmes ministra Ata Švinkas (P) demisijas pieprasījumu saistībā ar dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pārvaldību.
Atbilstoši Evikas Siliņas valdības iecerētajam birokrātijas samazināšanas plānam valdība izveidojusi divas jaunas dienesta pārbaudes komisijas. Viena izvērtēs “RB Rail” iepirkumu par sliežu ceļu pārmiju un sliežu izplešanās šuvju piegādi, otra kārtējo reizi “vērtēs” “Daugavas pāli” un dzelzceļa estakādi Mārupē.
Valdība otrdien vienojās veidot divas dienesta pārbaudes komisijas, lai izvērtētu AS "RB Rail" iepirkumu par sliežu ceļu pārmiju un sliežu izplešanās šuvju piegādi, kā arī nepabeigto tilta balstu Daugavā un iesākto dzelzceļa estakādi Mārupē.
Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" organizētā iepirkuma "Rail Baltica" būvniecībai paredzēto sliežu ceļu pārmiju un sliežu izplešanās šuvju piegādei izvērtēšanai, kā arī par nepabeigto tilta balstu Daugavā tiks veidotas divas dienesta pārbaudes komisijas, liecina informācija tiesību aktu portālā.
TV24 sarunā ar Anitu Daukšti par problēmām "Rail Baltica" Evika Siliņa uzsvēra, ka tikai tagad desmit gadus ilgušās problēmas tiek celtas dienasgaismā.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) rosinājusi otrdien, 10. martā, valdībā lemt par divām dienesta pārbaudēm saistībā ar dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu, liecina premjeres ieraksts vietnē "X".
Igaunija, Latvija un Lietuva “Rail Baltica” projektā vajadzīgos materiālus savulaik vienojās iepirkt kopīgi. Tā izdotos panākt zemāku cenu un piesaistīt nopietnākus piegādātājus. Pēc vairāku gadu strīdiem par specifikācijām, termiņiem un daudziem citiem jautājumiem iepirkumi noslēgušies. Tagad atklājies, ka pārmiju iepirkumā samērā formāla iemesla dēļ izslēgts uzņēmums, kas bija iesniedzis viszemāko finanšu piedāvājumu, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Pat tik nerentabla būve kā “Rail Baltica” daļēji atmaksāsies, ja šīs būves dēļ tiktu pārtraukta Latvijas nodokļu maksātāju naudu ieguldīšana starptautisko finanšu spekulantu būvētajā pensiju otrā līmeņa piramīdā.
Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā sasniegts nākamais posms konsolidētajos būvmateriālu iepirkumos, jo vairāki ietvarlīgumi par galvenajām dzelzceļa sliežu ceļa komponentēm ir parakstīti vai ir noslēguma stadijā, aģentūru LETA informēja Baltijas valstu kopuzņēmumā AS "RB Rail".
Koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina satiksmes ministru Ati Švinku (P) atcelt ierobežotas pieejamības statusu informācijai, kas saistīta ar projekta "Rail Baltica" īstenošanu un finansēšanu, teikts ZZS paziņojumā medijiem.
Turpinās kaislības ap “Rail Baltica” projektu. Bijušais satiksmes ministrs (2023–2025), Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Kaspars Briškens (“Progresīvie”) TV24 skaidroja, ka viņu šajā projektā no pirmās dienas uztvēra kā apdraudējumu par, viņaprāt, izteikti atklāto pieeju.
Dzelzceļa "Rail Baltica" projekta nacionālā ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Māris Dzelme ir atkāpies no amata.