Latvijā ar Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda pieejamo finansējumu "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem patlaban ir iespējams izbūvēt vien 52,66 kilometru garu "Rail Baltica" pamattrases uzbērumu, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.
Zemkopības ministrs Armands Krauze, viesojoties TV raidījumā "Nra.lv sarunas", vērsa uzmanību uz notiekošo "Rail Baltica" projektā. Proti, pēc viņa teiktā, iespējams, tajā notiek liela naudas izšķērdēšana.
Ne tikai Latvijā politikas vērotāji saskata “Rail Baltica” projekta nejēdzības un paceļ balsi par to, ka naudas šķērdēšanu vajadzētu pārtraukt. Igaunijas izdevums “Postimees” publicējis asi kritisku doktora Endela Ojas rakstu.
Baltijas valstis savienojošais dzelzceļa sliežu ceļš "Rail Baltica" arvien attālinās no uzbūvēšanas, un arī tā cena pieaug. Projekts ir kļuvis gandrīz četras reizes dārgāks – līdz 24 miljardiem. Lai gan mērķis bija līdz 2030. gadam savienot Baltijas valstu galvaspilsētas ar Poliju vismaz ar vienu sliežu ceļu, šķiet, ka šis plāns ir lemts neveiksmei. Igaunijas premjerministrs jau publiski saka, ka arī latviešiem ir tādas pašas problēmas, uz viņiem ir jāizdara spiediens, vēsta Lietuvas TV3.
Latvijā ar Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda pieejamo finansējumu "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem patlaban ir iespējams izbūvēt 52,66 kilometru garu "Rail Baltica" pamattrases uzbērumu, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijā (SM).
Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" tilta pār Daugavu pirmā posma inženierbūvju ilgtermiņa konservācijas izmaksas pašlaik aplēstas 551 000 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijā (SM).
Jau ir skaidri zināms, ka cauri Rīgai “Rail Baltica” tuvākajā nākotnē nekursēs un, pat ja dzelzceļu uzbūvētu, vilcieni pa to netrauksies ar ātrumu virs 250 kilometriem stundā. Neraugoties uz to, Eiropas Komisijas mājaslapā joprojām lasāma informācija par aktuālo plānu ātrgaitas dzelzceļa satiksmes paātrināšanai visā Eiropā. Rīga šajā kartē joprojām iezīmēta.
Kura amatpersona konkrēti ir politiski atbildīga par “Rail Baltica” finansēm un būvniecības termiņu izpildi šogad? Intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” ministru prezidente Evika Siliņa atzina, ka tas ir satiksmes ministrs.
Dzelzceļa "Rail Baltica" projekts visās trijās Baltijas valstīs ir pārliecinoši pārgājis no plānošanas posma uz pilna mēroga būvniecību, norādījis Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" izpilddirektors Marko Kivila.
Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas būvniecība varētu kavēties par 3-5 gadiem, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja "Rail Baltica" projekta nacionālā ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājsvad Māris Dzelme.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien nolēma pirmajam lasījumam Saeimā virzīt grozījumus "Rail Baltica" projekta īstenošanas likumā, kas paredz stiprināt projekta pārvaldību, tostarp nosakot citu ministriju atbildības jomas projekta īstenošanā.
Kā nezināmā virzienā peldoša kuģa priekšgals tagad izskatās Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas jumts bez ēkas, kam šāds jumts vajadzīgs, bet “Par “Rail Baltica” projekta īstenošanas gaitu” vēsta Satiksmes ministrijas dokuments ar šādu nosaukumu.
Par “Rail Baltica” Latvijas posmu atbildīgās “Eiropas dzelzceļa līnijas” valdes priekšsēdētāja Māra Dzelmes publiski nodemonstrētā nespēja nosaukt četras stacijas, kuras tikšot būvētas “Rail Baltica” pirmajā kārtā, izsauca lielu sabiedrības sašutumu. Cilvēks, kuram pamata atalgojums (bez papildu piemaksām) ir 6275 eiro mēnesī, nevar nosaukt, ko pats būvēs.
RB Rail informē, ka par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju iecelts Matīss Paegle, amatā nomainot Arēniju Jacku, kura pilnvaru termiņš ir noslēdzies. RB Rail padome darbu turpina esošajā sastāvā un saskaņā ar apstiprināto pārvaldības modeli.
Ziņa, ka dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas jeb pamattrases pabeigšanai pietrūkst trīs līdz četri miljardi eiro un, iespējams, projekta realizācija ievilksies līdz pat 2050.gadam, radīja rezonansi sabiedrībā.
Premjerministre Evika Siliņa intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atzina, ka ir par daudz uzticējusies bijušajam satiksmes ministram (2023.–2025.) Kasparam Briškenam (“Progresīvie”), ka viņš labi pārzina “Rail Baltica” projektu. K. Briškens to pārzinājis labi no projekta viedokļa, bet ne no valstiskā, uzskata premjere.
Eiropas Savienības revīzijas iestāde atzinusi, ka 2030. gadā Eiropas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” pirmā kārta netiks pabeigta. Cik daudz tur ir Latvijas atbildība, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” skaidroja premjere Evika Siliņa.
Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas jeb pamattrases pabeigšanai pietrūkst trīs līdz četri miljardi eiro, otrdien izskanēja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.
Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) rosinās papildināt un precizēt dzelzceļa projekta "Rail Baltica" nacionālā ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) ziņojumu par projektā jau izbūvētām būvju daļām, kurām projekta īstenošanas secības maiņas dēļ ir nepieciešama konservācija, tostarp pārvada balstam Daugavā.