Saeima grib premjeru pie "Rail Baltica" stūres
Viens no jautājumiem, par ko gadiem politiķi centušies slēpt krīzes apmērus un izvairīties no atbildības par to, ir “Rail Baltica”. Slēgtajās valdības sēdēs valda spriedze, bet koalīcijas partneri pieprasa rosināt disciplinārlietas. Tikmēr Saeimā top likuma grozījumi, kas atbildību par megaprojekta īstenošanu pārliks uz premjera un finanšu ministra pleciem, ziņo "Nekā personīga".
Priekšvēlēšanu gaisotnē pat valdībā izskan paziņojumi, ka projekts ir pārāk dārgs un sarežģīts un varbūt jāaptur.
Pirms 15 gadiem prognoze par jaunā sliežu ceļa “Rail Baltica” būvniecības cenu Latvijā bija ap miljardu. 2017.gadā tā pieauga līdz diviem miljardiem. Aprēķini bija indikatīvi un nereāli, ņemot vērā, ka plānā bija jauna stacija lidostā, centrālā dzelzceļa stacija, tilti, pārvadi un citas būves. Augošās izmaksas satiksmes ministri paturēja pie sevis. Tikai pirms trīs gadiem atklājās patiesā aina - Latvijā viss ieplānotais izmaksās piecas reizes vairāk - 9,6 miljardus eiro.
Saeimā sāka izmeklēšanu, prokuratūra ierosināja kriminālprocesu, bet politiķi meklēja grēkāžus. Lai saglābtu projektu, valdība metās apcirpt visu nevajadzīgo un apturēt jau iesākto tiltu Rīgas centrā.
Bijušie satiksmes ministri un "Rail Baltica" izmeklēšanas komisijas vadītājs uzskata, ka nav nozares ministrijas spēkos piesaistīt tik lielu naudu un vadīt gadsimta projektu. Spriežot par grozījumiem “Rail Baltica” īstenošanas likumā, Saeimas Tautsaimniecības komisija vairākas nedēļas strīdējās par to, kā uzlabot situāciju. Šonedēļ vienojās, ka par "Rail Baltica" finansējuma meklēšanu atbildīga būs Finanšu ministrija. Projekta koordinēšanu deputāti plāno uzdot premjerministram.
Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs; bijušais satiksmes ministrs (Progresīvie)
Mēs mēģinām tomēr nostiprināt, ka par projekta īstenošanas koordināciju Ministru kabineta līmenī un par visu iesaistīto ministriju sadarbības nodrošināšanu ir atbildīgs Ministru prezidents. Tas līdz šim nav bijis.
Šis Latvijai un Baltijai vēsturiski vislielākais projekts ir visas valdības atbildība.
Briškens apgalvo, ka Ministru prezidenti vairāku Saeimas sasaukumu laikā ignorējuši Rail Baltica problēmas. Pret grozījumiem iebilda "Jaunās Vienotības" deputāti. Viņuprāt, iepriekšējie satiksmes ministri šādi mēģina izvairīties no savas atbildības.
KASPARS BRIŠKENS
Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs; bijušais satiksmes ministrs (Progresīvie)
Jau no pirmās dienas bija pilnīgi skaidrs, ka tie bija apzināti mēģinājumi padarīt Satiksmes ministriju par galveno grēkāzi, tai skaitā, lai piesegtu savu ilggadējo politisko nolaidību un šī projekta katastrofālo neuzraudzību.
Neviens neko nav redzējis, neviens nav redzējis, ka Rīgā būvē divas stacijas. Neviens nav redzējis, ka tūlīt beigsies šī Eiropas plānošanas perioda finansējums.
Projektu bija iecerēts īstenot par Eiropas naudu, taču tik lielu summu tā mums nav ierēķinājusi. Pagājušā gada janvārī, slēgtā valdības sēdē, Satiksmes ministrija stāstīja, ka ar būvniekiem vienojusies par 400 miljonu samazinājumu. Demonstrēja arī salīdzinājumu ar kaimiņvalstīm.
2025.gada 14.janvāra Ministru kabineta sēdē
Ašeradens: sekojot līdzi izmaksu attīstībai Igaunijā, un pašlaik mēs sākam arī sekot līdzi Lietuvai, mēs joprojām redzam, ka Latvijas izmaksas par kilometru ir būtiski augstākas nekā Igaunijā.
Trases kilometrs bez sliedēm, elektifikācijas un citiem aprīkojumiem Latvijā maksās pāri 10 miljoniem, Lietuvā - ap deviņiem, bet Igaunijā - astoņus miljonus eiro. Valdība uzdeva Satiksmes ministrijai panākt, ka izmaksas ir līdzvērtīgas kaimiņiem.
Šogad, februārī, atkal slēgtā sēdē satiksmes ministrs Atis Švinka informēja, ka pirmajā trases posmā uzbērums izmaksās 11,57 miljonus kilometrā.
Satiksmes ministrs (Progresīvie)
Noteikti tā nav, ka tas ir stipri augstāk nekā kaimiņvalstīs. Izskanējusi informācija par Igauniju - deviņiem miljoniem - tā neatbildīs patiesībai. Šobrīd arī notiek sarunas Polijā, kur “Rail Baltica” projekts tiek skatīts. Un gan poļu kolēģi ziņo, kādas ir izmaksas, gan arī Igaunijas, un mēs esam salīdzināmi.
JĀNIS NAGLIS
SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes loceklis
Tie ir spekulatīvi skaitļi un viņi mainās no sekcijas arī Latvijā. Tad, kad mēs būsim uzbūvējuši kādu daļu no trases un sāksim salīdzināt, esmu pārliecināts, ka mēs varēsim rādīt posmus, kur ir viena cena, kur ir otra un kur trešā un tā cena ir ļoti atkarīga no tā paša uzbēruma augstumiem, vai iet cauri purvam vai, kā Igaunijā, caur akmeņiem.
Šobrīd Latvijai pamattrases būvniecībai pieejami 680 miljoni eiro. Par šo naudu uzdots uzbūvēt 45 kilometru uzbērumu no Lietuvas robežas līdz Misai, un tālāk astoņus kilometrus Salaspils virzienā.
Tas izriet no Satiksmes ministrijas ziņojuma, ko valdība slēgtā sēdē skatīja februārī. Tajā ministrija bija iekļāvusi arī informāciju, ka Eiropa naudu piešķīrusi konkrētam projektam un, to mainot, pastāv risks pazaudēt finansējumu. Ministrijas ierēdņi acīmredzot vēlējās nodrošināties gadījumā, ja komisija zemākus uzbērumus un pārvadus neakceptēs. Premjere un finanšu ministrs pieprasīja šo tekstu svītrot. Tobrīd ziņojumam bija ierobežotas pieejamības statuss. Pāris nedēļas vēlāk tas tika atslepenots bez brīdinājuma par naudas zaudēšanas risku. Formāli valdība nākotnē varēs teikt, ka to nav zinājusi.
2026.gada 10.februāra Ministru kabineta sēdē
Siliņa: Es negribu šo pielemt Ministru kabineta līmenī, ka mēs esam nezinīši un nevaram tagad neko vairs izmainīt. Es neredzu nepieciešamību to te ierakstīt. To jūs varēsiet prokurūrai prasīt, lai raksta tie iepriekšējie vadītāji.
Ašeradens: Piedodiet, šis ir celtnieku lobijs, ko jūs te nesat.
Švinka atgādināja, ka Ministru kabinets ir savulaik lēmis par projektu pieteikumiem un apstiprinājis tajā iekļauto, līdz ar to ir atbildīgs par Eiropas Komisijai sasolīto, bet piekāpās.
ARVILS AŠERADENS
Finanšu ministrs (Jaunā Vienotība)
Man nav pieņemama tā sarunu forma, ka mēs zaudēsim naudu, ka Eiropa mums nedos. Viss, ko es esmu redzējis ar Eiropas Komisiju, ir komisijas elastība un vēlme risināt nacionālo valstu jautājumus pēdējo divu gadu laikā ir augusi milzīgā ātrumā.
Skaidrs, ka, ja mēs nāktu ar argumentiem, ka mums šito vajag un mēs diemžēl kļūdījāmies, es domāju, ka atbilde būtu pozitīva. Tā ka es teiktu gan šeit ir jāuzņemas sava atbildība Satiksmes ministrijai.
Ja Saeima atbalstīs Tautsaimniecības komisijas izstrādātos grozījumus, taisnoties Eiropas Komisijai jau nāksies finanšu ministram. Viņā galvenā mēraukla - lai var uzrādīt tēriņu samazinājumu un lai izmaksas uz kilometru nav lielākas kā kaimiņvalstīs.
ANDULIS ŽIDKOVS
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs
Uzprojektēts ir, diemžēl, bet, kā mēs sakām, Bentlijs. Finansējuma mums nepietiek ierindas mašīnai, un līdz ar to arī valdība piešķīra finansējumu projekta izmaiņām, kuras tiks arī paralēli būvniecības darbiem veiktas, lai samazinātu un noņemtu tās ekstras.
JĀNIS NAGLIS
SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes loceklis
Ja nolaiž uzbērumu, samainās uzbēruma apjoms, un tur jau ir liels ietaupījums. Un tālāk var skatīties arī pa pašām struktūrām - ceļu pārvadiem, kādā leņķī tie atrodas. Cik viņi ir gari, lieli, augsti un tādas lietas arī var skatīties.
Koalīcijas partneris ZZS secinājis, ka Rail Baltica ir galvenais klupšanas akmens sāncenšiem Progresīvajiem. Viņi pieprasa disciplinārlietas, ieraksta atmaskojošus video un ap to veido priekšvēlēšanu kampaņu.
VIKTORS VALAINIS
Ekonomikas ministrs (ZZS)
Ir jācīnās par papildus finansējumu. Un tiešām, ja mēs gribam šo projektu tādu, lai viņš ir Latvijas ekonomikai pamatots projekts, tad tas ir neizbēgami jādara.
Ja tas viss tiek aizstāts ar iekšējās tautsaimniecības citiem fondiem, tad tas ir projekts, es pa teiktu, kaitniecisks Latvijas tautsaimniecībai, nevis ieguvums.
JĀNIS VITENBERGS
Saeimas deputāts; bijušais satiksmes ministrs (Nacionālā apvienība)
Agrāk šādu viedokli kultivēja un to vairāk pozicionēja tādi politiķi vai cilvēki, kuriem ir siltas emocijas vai sadarbība ar mūsu Austrumu kaimiņu. Šobrīd es negribētu, ka mēs norokam šo projektu, viņu ir iespējams glābt. Bet tad vajadzētu kaut kādus konkrētus lēmumus un tādu kolektīvu iesaisti.
KASPARS BRIŠKENS
Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs; bijušais satiksmes ministrs (Progresīvie)
Es uzskatu, ka “Rail Baltica” Latvijai stratēģisks projekts, Eiropas Savienība mūs atbalsta. Jā, finansējums, ja nepieciešams, būs jāizcīna daudzgadu budžeta sarunās, ir jādomā, kā visiem labāk sadarboties, bet runāt par to, lai atceltu šo projektu, tā noteikti nav valstiska pieeja, tas ir priekšvēlēšanu populisms.
Tuvākajā laikā Satiksmes ministrijai jāinformē valdību par tiltu pie Salaspils. Eiropa piešķīrusi finansējumu astoņu balstu uzstādīšanai, taču atšķirībā no tilta Rīgas centrā, būvdarbi nav sākušies un Latvija, visticamāk, naudu zaudēs. Tiltu nākotnē būvēšot, ja Eiropa atkal piešķirs līdzekļus, bet tas būšot vienkāršāks un ar mazāku balstu skaitu.
Jau pirms gada bija plāni projektu paātrināt un padarīt lētāku, apvienojot Latvijas dzelzceļu un "Rail Baltica" ieviesēju "Eiropas Dzelzceļa līnijas". Abos uzņēmumos notiek audits, kura rezultāti būs zināmi vasarā. Tikai tad varētu sākties abu kompāniju apvienošana.
