"Rail Baltica" iepirkuma izvērtēšanai veidos divas dienesta izmeklēšanas komisijas [papildināts]
Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" organizētā iepirkuma "Rail Baltica" būvniecībai paredzēto sliežu ceļu pārmiju un sliežu izplešanās šuvju piegādei izvērtēšanai, kā arī par nepabeigto tilta balstu Daugavā tiks veidotas divas dienesta pārbaudes komisijas, liecina informācija tiesību aktu portālā.
Ziņa papildināta plkst. 16:54
Valdībai lemt par dienesta pārbaudēm pirmdien rosināja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV). Šobrīd šis jautājums gan vēl nav iekļauts otrdienas valdības sēdes darba kārtībā, tomēr to iespējams izdarīt neilgi pirms sēdes vai arī tās sākumā.
Dienesta pārbaudes komisijai būs jāveic vispusīgs izvērtējums par "RB Rail" rīkotās iepirkuma procedūras "Konsolidētā sliežu ceļu pārmiju un sliežu izplešanās šuvju piegāde "Rail Baltica" dzelzceļa būvniecībai" organizēšanas atbilstību normatīvajiem aktiem un iespējamu tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar budžeta līdzekļiem, kā arī jāizvērtē iesaistīto amatpersonu iespējamā atbildība.
Par komisijas priekšsēdētāju plānots iecelt Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāju Arti Lapiņu. Tāpat komisijā darbotos Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamenta direktore Arina Andreičika, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Raivis Bremšmits, Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Aleksejs Remesovs, Valsts kancelejas direktora vietnieks valsts attīstības un starpnozaru pārvaldības jautājumos, Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Vilks, kā arī Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs.
Komisijas sekretariāta funkcijas veiks Iepirkumu uzraudzības birojs.
Plānots, ka komisijas priekšsēdētājs, ja nepieciešams, komisijas darbā var pieaicināt ekspertus un citu institūciju pārstāvjus.
Tāpat paredzēts izveidot dienesta pārbaudes komisiju, lai izvērtētu "Rail Baltica" nepabeigto tilta balstu Daugavā un iesākto dzelzceļa estakādes Mārupē darbu atbilstību Ministru kabinetā pieņemtajiem lēmumiem, tai skaitā attiecīgā risinājuma pamatotību un lietderību, to izbūves ietekmi uz valsts tautsaimniecību un valsts budžetu iepriekšējos un turpmākajos gados, tostarp atbilstību Eiropas Savienības finansējuma izlietojuma mērķim un nosacījumiem, kā arī iesaistīto amatpersonu iespējamo atbildību.
Šīs komisijas sastāvā plānots iekļaut Bremšmitu kā komisijas priekšsēdētāju, kā arī Finanšu ministrijas valsts sekretāri Baibu Bāni, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru Dimitriju Trofimovu, Kultūras ministrijas valsts sekretāri Daci Vilsoni, kā arī Vilku.
Komisijām būs jāsagatavo izvērtējums par secināto, ko valdība skatīs sēdē 28. aprīlī.
TV3 raidījums "Nekā personīga" 8. martā ziņoja, ka Igaunija, Latvija un Lietuva "Rail Baltica" projektā vajadzīgos materiālus savulaik vienojās iepirkt kopīgi. Tā izdotos panākt lētāku cenu un piesaistīt nopietnākus piegādātājus.
Pēc vairāku gadu strīdiem par specifikācijām, termiņiem un daudziem citiem jautājumiem iepirkumi noslēgušies. Tagad atklājies, ka pārmiju iepirkumā samērā formāla iemesla dēļ izslēgts uzņēmums, kas bija sākotnēji iesniedzis par 267 miljoniem eiro zemāku finanšu piedāvājumu, vēstīja raidījums.
Jau ziņots, ka atbilstoši "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Tāpat vēstīts, ka 2024. gada decembrī noslēdzot pārbaudi, Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu par "Rail Baltica" ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām. Saskaņā ar ģenerālprokurora lēmumu par institucionālās piekritības noteikšanu kriminālprocess nodots izmeklēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
Kriminālprocess sākts par to, ka par "Rail Baltica" projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar "Rail Baltica" infrastruktūras objektu būvniecību. 2025. gada sākumā toreizējais ģenerālprokurors Juris Stukāns Latvijas Televīzijā atklāja, ka lietā tiek vērtētas arī politiķu darbības.
Kriminālprocess sākts par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma nodaļā par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.
