Kokrūpnieku skandāls draud radīt jaunas plaisas valdībā
Koalīcija atkal nonākusi politiskās krīzes priekšā, un šo jautājumu aktualizējušas nerimstošās kaislības ap tā dēvēto "kokrūpnieku lietu". Pēc dienesta pārbaudes, kurā par nepilnīgu atzīts Zemkopības ministrijas ziņojums, kas savulaik bija pamats valdības lēmumiem, politiskajā telpā izskan pretēji viedokļi. Vieni pieprasa tūlītēju ierēdņu atstādināšanu un disciplinārlietu ierosināšanu, savukārt citi asi kritizē pašus ziņojuma vētītājus, vēsta 360TV Ziņas.
Dienesta pārbaudes komisija secinājusi, ka 2023. gadā valdības atbalstu saņēmušo kokrūpniecības uzņēmumu finanšu stāvoklis patiesībā bija stabils. Zemkopības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums, kas toreiz lika noprast pretējo, esot bijis vienpusējs, nekvalitatīvs un balstīts uz nepietiekamu datu analīzi. Tieši šis dokuments savulaik kalpoja par pamatu valdības lēmumam sniegt valsts atbalstu nozarei.
Partija “Progresīvie” pēc šiem atzinumiem paziņojusi, ka valdība tikusi maldināta. Frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs ir aicinājis uz izmeklēšanas laiku no amata atstādināt Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu. Jāpiebilst, ka Kronbergs ieņēma Zemkopības ministrijas valsts sekretāra amatu tieši laikā, kad tika lemts par atbalsta sniegšanu konkrētajiem uzņēmumiem.
Kamēr "Progresīvo" paziņojumi ir asi un izvērsti, Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs uz tiem reaģē atturīgi, norādot, ka politiķu izteikumus nekomentēs. Viņš joprojām noraida komisijas secinājumus un uzsver, ka 2023. gadā iesniegtais ziņojums precīzi atspoguļoja toreizējo tirgus realitāti. Kronberga ieskatā vietējie kokrūpnieki tolaik atradās nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm un Skandināvijas valstīm, jo īpaši "Latvijas valsts mežu" noteikto koksnes cenu dēļ. Līdzīgās domās ir arī zemkopības ministrs Armands Krauze, kurš veikto dienesta pārbaudi nodēvējis par virspusēju.
Situāciju sarežģī dienesta pārbaudes komisijas atzinums, ka par konkrēto nodarījumu jau ir iestājies noilgums, jo kopš ziņojuma izstrādes pagājuši divi gadi. Tas nozīmē, ka aicinājumi ministru prezidentei ierosināt disciplinārlietas tiesiski vairs nav pamatoti. Tomēr jautājums nav slēgts, jo Ģenerālprokuratūrā ir sākta pārbaude, lai izvērtētu, vai amatpersonas, lemjot par valsts atbalstu kokrūpniekiem, rīkojās likumīgi un valsts interesēs.
