Pērnā gada nogalē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas paspārnē darbojošos sabiedrisko mediju apvienošanas darba grupa nāca klajā ar ideju veidot sabiedrisko mediju fondu.
Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi regulārā radio auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Radio, Rudens 2009 rezultātus.
Pietiek tikai ar piederību kādam politiskam spēkam, lai automātiski kļūtu par sabiedrisko mediju ekspertu – tā izriet no trešdien notikušās Pilsoniskās savienības (PS) iniciētās konferences, kuras mērķis bija runāt par mediju nākotni.
Sabiedriskajiem medijiem nav nepieciešams konkurēt ar komercmedijiem, šāds viedoklis izskanēja šodien Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā telpās notikušajā konferencē "Sabiedriskie mediji - valdībai, pilsoņiem vai uzņēmējiem", kurā mediju praktiķi un teorētiķi diskutēja par sabiedrisko mediju nākotni.
Brutālais sabiedrisko mediju pārņemšanas plāns, kuru kā ar cirvi pēdējo nedēļu laikā mēģināja veikt bijušais laikraksta Diena direktors Arvils Ašeradens un aiz viņa stāvošie politekonomiskie spēki, izgāzies. Taču nav ne mazāko šaubu, ka šādi mēģinājumi atkārtosies vēl un vēl, kamēr šis mērķis – pilnībā pārņemt kontroli pār sabiedriskajiem medijiem – netiks sasniegts.
Līdz 17. oktobrim Saeimai būtu jātiek skaidrībā, kas tālāk notiks ar Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) sastāvu. Tajā no deviņiem locekļiem pašlaik ir astoņi, un 17. oktobrī pilnvaru termiņš beigsies Tautas partijas izvirzītajam pārstāvim Andrim Mellakaulam un Jaunā laika pārstāvei Dārijai Juškevičai.
Kā liecina jaunākie vasaras radio auditorijas pētījuma rezultāti, vismaz reizi nedēļā radio ir klausījušies vidēji 79% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 47 gadiem.
"Ministru kabinets (MK) vienpersoniski nevar izlemt sabiedrisko mediju likteni. Ja tas notiek bez Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) un Saeimas lēmumiem, tad tas ir tiešs spiediens uz medijiem," uzskata Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots.