"Ministru kabinets (MK) vienpersoniski nevar izlemt sabiedrisko mediju likteni. Ja tas notiek bez Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) un Saeimas lēmumiem, tad tas ir tiešs spiediens uz medijiem," uzskata Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots.
Arī Latvijas Radio (LR) ģenerāldirektors Dzintris Kolāts ir pārliecināts, ka pie varas esošās partijas cenšas izmantot izdevību, lai piešķirtu LR un LTV līdzekļus ar zināmiem politiskiem nosacījumiem.
"Publiskā telpā ir pietiekami daudz spekulāciju, kas vedina uz mēģinājumu sabiedriskos medijus pakļaut noteiktu politisko spēku ietekmei. Un otrs virziens – spēki, kuri mēģina diskreditēt valdību, ne tā pasniedzot notikumus. Acīmredzot vajag ar ministru prezidentu pa tiešo izrunāt, kā tad īsti ir gan ar šīm hipotēzēm, kas ļaujas tikt izteiktas, gan ar nākamā gada finansējumu," uzskata LR ģenerāldirektors Dz. Kolāts.
Sabiedrisko mediju pastāvēšanai nepieciešamā valsts dotācija nākamgad ir apmēram 12 miljoni latu. Plānotais samazinājums paredz, ka LR un LTV nākamgad varētu saņemt tikai 6,8 miljonus latu, kas, salīdzinot ar šāgada kopējo bāzi 13,2 miljoniem latu, ir samazinājums par 50 procentiem. Tādā gadījumā sabiedriskie mediji izdzīvot nespēj.
"Ir viena lieta, kas ir bīstami. Man personīgi ir radies iespaids, ka naudu, kas ir vajadzīga, varētu iedot, bet ar zināmiem politiskiem nosacījumiem. Es būtu priecīgs, ja kļūdītos. Šie nosacījumi varētu būt saistīti ar lielāku politisko paklausību – valdošajai koalīcijai vai daļai no tās. Jo naudu dala tie, kas ir pie varas. Bet tie ir tikai mani pieņēmumi," uzsver Dz. Kolāts.
Savukārt LTV vadītājs E. Kots norāda, ka viņa rīcībā nav informācijas, kas un kurā kabinetā ir runāts. "Ir daudz informācijas publiskajā telpā. Tiešas skaidrības nav. Ir maz runāts ar mani kā esošā uzņēmuma vadītāju," precizē E. Kots.
"Tas, ka premjers vienpersoniski izlemtu šo jautājumu, pārkāptu jebkuras demokrātijas principus. Pirmkārt, MK nevar iejaukties sabiedrisko mediju darbā, tāpēc ir radīta NRTP. Tāpat esmu pārliecināts, ka MK nevar aicināt NRTP atskaitīties par sabiedrisko mediju darbu. To darīt var vienīgi Saeima," piebilst LTV ģenerāldirektors.
Par sabiedriskajiem medijiem atbildīgās NRTP priekšsēdētājs Ābrams Kleckins Neatkarīgajai skaidro, ka "rīkoties ar sabiedriskiem medijiem var tikai un vienīgi padome". "Ja grib, lai tā lieta [apvienošana] iet uz priekšu, vajag atbilstošus lēmumus, nevis klaigāt, ka kaut ko vajag vai nevajag apvienot. Likumā noteikts, ka ir jābūt divām raidorganizācijām – LR un LTV, kamēr tas nav atcelts, nekāda apvienošana juridiski nav iespējama. Neviens nevar šo lēmumu pieņemt, izņemot Saeimu. Otra lieta, apvienošana ir process, kas prasa ieguldījumus, kurus vajag paredzēt," ir pārliecināts NRTP priekšsēdis.
Abu sabiedrisko mediju vadītāji ir bijuši Igaunijā, kur 2000. gadā sāka darbu pie radio un televīzijas apvienošanas. Atšķirībā no premjera preses sekretāres L. Krapānes, kura uzskata, ka A. Ašeradena veidotā darba grupa strādās ne ilgāk kā trīs mēnešus, kaimiņvalsts pieredze liecina par pretējo. "Igaunijas televīzijas un radio apvienošana ilga vismaz sešus gadus. Protams, ir izmainījusies strukturālā domāšana, bet finansiāli ir ļoti maz ieguvumu," saka LTV ģenerāldirektors E. Kots.