Sabiedriskajiem medijiem nav nepieciešams konkurēt ar komercmedijiem, šāds viedoklis izskanēja šodien Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā telpās notikušajā konferencē "Sabiedriskie mediji - valdībai, pilsoņiem vai uzņēmējiem", kurā mediju praktiķi un teorētiķi diskutēja par sabiedrisko mediju nākotni.
Mediju eksperte un Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes žurnālistikas studiju programmas vadītāja Anda Rožukalne uzsvēra, ka sabiedrisko mediju kļūda ir tā, ka tie uzvedas kā vienkāršotā konkurences situācijā un atbild ar saturu komercmedijiem.
"Nereti ir jūtams, ka sabiedriskie mediji jūt mazvērtības kompleksus, ka tiem jāpārraida nevis kases grāvēji, bet kāds sociāli atbildīgs raidījums, un pat taisnojas par to. Šī ir attieksme, kas būtu jāmaina," uzskata Rožukalne. Viņa norāda, ka auditoriju nedrīkst novērtēt pārāk zemu un ir jūtama vajadzība pēc godīgas un patiesas informācijas, neraugoties uz to, ka daudziem ir vēlme saņemt izklaidi no medijiem un distancēties no realitātes.
Arī bijušais AS "Diena" prezidents Arvils Ašeradens, kurš uzsācis realizēt LTV un Latvijas Radio apvienošanu, uzsver, ka sabiedriskie mediji uzvedas tā, it kā to primārais uzdevums būtu konkurēt ar komercmedijiem, taču tam tā nebūtu jābūt.
Ašeradens uzskata, ka sabiedriskajiem medijiem nevajadzētu nodarboties ar komerciju un fokusam jābūt uz sabiedrības interesēm un kvalitāti, turklāt tiem jāspēj būt moderniem un inovatīviem. Tāpat viņš atzīst, ka institūcijā, kura kontrolētu sabiedriskos medijus, būtu jādarbojas leģitīmi ievēlētiem sabiedrības pārstāvjiem.
Ašeradens atzīst, ka uzsāktā reforma sabiedriskajos medijos nav pāris mēnešu, bet gan pāris gadu jautājums.
Latvijas Televīzijas direktors Edgars Kots diskusijā atzina, ka, viņaprāt, nevis sabiedriskie mediji kopē komerciālos, bet notiekot pretēja tendence. "Šobrīd ne vien sabiedriskā televīzija, bet arī komerciālās televīzijas pārraida valsts amatpersonu uzrunas svētkos un bruņoto spēku gājienus, turklāt pārņem arī sabiedriskās televīzijas radītus produktus, piemēram, seriālu "UgunsGrēks". Esmu gandrīz drošs, ka nākamajā gadā kāda no komerctelevīzijām vēlēsies translēt arī "Spēlmaņu nakti"."
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja profesore Inta Brikše norādīja, ka ir vairāki argumenti, kas izskan diskusijās par sabiedriskajiem medijiem, kas nereti ir kļūdaini. "Piemēram, izskan viedoklis, ka komerciālie mediji sniedz to pašu, ko sabiedriskie mediji, tikai komerciālo mediju programmas auditorija vairāk patērē, tomēr bīstami ir vērtēt mediju tikai un vienīgi pēc reitingiem," uzsver Brikše.
"Ja vadāmies tikai pēc reitingiem, varētu domāt, ka skatītājus interesē tikai izklaide, nevis analītiska informācija un ziņas. Tad attiecīgi varētu domāt, ka šo funkciju vislabāk realizē komerciālie mediji, turklāt viņi piedāvā arī ziņas un analītiskus raidījumus tiem, kurus tas interesē," norāda eksperte.
Viņa uzsver, ka kvalitātes jēdziens šajā kontekstā ir ļoti relatīvs un starp visiem “grēkiem”, “degpunktiem” un “kariem” cilvēkus interesē tas, kas notiek apkārt, un būtiski, ar kādu uzstādījumu šie raidījumi nonāk pie klausītājiem un skatītājiem. Ir daudzas būtiskas lietas, ko cilvēki šobrīd neiegūst ne sabiedriskajos, ne komerciālajos medijos.
Brikše norāda, ka sabiedriskie mediji ir ļoti būtiski, neraugoties uz to, cik labas ir komerciālās televīzijas, jo tās jebkurā gadījumā ir orientētas uz pārraidēm, kuras var pārdot, un uz galvenajām auditorijām, kuras interesē reklāmdevējus.
Mediju eksperte uzskata, ka ir tikai normāli, ja sabiedriskie mediji tāpat kā līdz šim turpinātu gūt ienākumus arī no reklāmdevējiem. "Reklāma sabiedriskajam medijam ir drošības saite, ņemot vērā, ka neskaidrs ir jautājums par finansējumu sabiedriskajiem medijiem un arī nākotnē tas nebūs pietiekami stabils. Reklāmas ieņēmumi var nodrošināt naudas plūsmas izlīdzināšanos. Tanī pat laikā, lai gan tas nav galvenais uzdevums sabiedriskajiem medijiem, tomēr neliela veselīga konkurence var nākt tikai par labu."
Sociālantropologs Roberts Ķīlis norādīja, ka jautājumā par sabiedriskajiem medijiem būtiski ir četri galvenie aspekti. "Pirmais - nepieciešams domāt vairāku gadu perspektīvā. Otrais - skaidri definēts sabiedriskā labuma princips sabiedriskajiem medijiem. Trešais - skats ārpus Latvijas, vai Latvijas sabiedriskie mediji aptver tikai ģeogrāfisku vienību Latvijai vai iedarbojas uz auditorijām arī ārpus Latvijas robežām. Ceturtais - auditorijas iesaiste un aktīvākās saiknes ar sabiedrību veidošana," norāda Ķīlis.
Sociālantropolgs uzskata, ka labs sabiedriskais medijs ir ar augstu kvalitātes standartu satura pasniegšanā, tas ir tehnoloģiski un ekonomiski konkurētspējīgs un tam ir jāspēj būt galvenajam sabiedriski politiskās dienaskārtības uzturētājam.
Ķīlis norāda, ka ir būtiski noskaidrot, vai un cik patērētāji būtu gatavi maksāt par sabiedriskajiem medijiem. Viņš atsaucas uz Rīgas Ekonomikas augstskolā veiktu pētījumu, kurā noskaidrojies, ka vairums cilvēku, arī tie, kuri neapmeklē Nacionālo operu, būtu gatavi par to maksāt, jo viņiem ir svarīga apziņa, ka Latvijai ir šī kultūras vērtība.
Sociālantropologs uzskata, ka līdzīgi varētu būt arī ar maksu par sabiedriskajiem medijiem.
Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts norādīja, ka ir būtiski atšķirt divas dažādas lietas - komerciālie mediji runā par cenu, sabiedriskie - par vērtībām. "Sabiedrisko mediju jēga ir tad, ja tas ir plašs un pieejams medijs, komerciālo - ja ir reitingi. Tomēr reklāmdevējus nereti neinteresē sabiedrisko mediju, piemēram, Latvijas Radio 2, auditorija tādēļ, ka šī auditorija nav tik maksātspējīga."
Kolāts uzsver, ka būtisks ir jautājums par to, kā nomērīt atdevi no medija, un ne vienmēr kvantitatīvais standarts - mērījumi stundās - ir noteicošie.
Kā ziņots, Saeima 2.lasījumā gatavojas pieņemt likumu par elektroniskajiem medijiem, norisinās priekšdarbi vienota sabiedriskā medija izveidei, Latvijas Radio spiests nodot koncesijā vienu no saviem kanāliem, Latvijas Televīzijas izdzīvošanai nepieciešamā summa, kas tai iedalīta budžeta projektā, ir nepietiekama, norādīja konferences rīkotāji.