Aiz Sabiedrisko mediju fonda slēpjas politiskas intereses

Pērnā gada nogalē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas paspārnē darbojošos sabiedrisko mediju apvienošanas darba grupa nāca klajā ar ideju veidot sabiedrisko mediju fondu.

Viens no idejas autoriem ir bijušais a/s Diena prezidents Arvils Ašeradens, kurš no "neatkarīga mediju eksperta" kļuvis par Pilsoniskās savienības (PS) biedru.

Sabiedrisko mediju fonds būtu Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) īpašnieks, kas pārņemtu daļu citu Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) funkciju. Tas veiktu LTV un LR uzraudzību, iesaistītu ekspertus, pēc kuru ieteikumiem dalītu līdzekļus sabiedrisko mediju darbībai.

Politiskais farss

Pirmdien, kad Saeimā kārtējo reizi pulcējās LTV un LR nākotnes darba grupa, tajā sprieda par to, kā sabiedriskajiem medijiem kļūt mazāk atkarīgiem no politiķiem.

"Nebiju gaidījusi, ka pirmdien darba grupas sēdes laikā, kad tieši diskutēja par to, kādā veidā sabiedriskie mediji varētu būt mazāk politiski atkarīgi, tajā piedalīsies arī Arvils Ašeradens, kurš ir iesaistījies politikā un kļuvis par PS biedru. Faktiski šī nākotnes darba grupa ir izveidota kā jaunas politiskas partijas fons, kas ir nepieļaujami," uzskata Latvijas Raidorganizāciju apvienības (LRA) izpilddirektore Gunta Līdaka.

Idejas autori ir "tā darba grupas daļa, kas pārstāv bijušo Dienas prezidentu A. Ašeradenu. Viņi nāca klajā ar ideju par atsevišķa veidojuma – sabiedrisko mediju fonda – radīšanu. Tas būtu kaut kas līdzīgs Kultūrkapitāla fondam, kur naudu dala kultūras projektiem, tā šeit dalītu sabiedriskajiem medijiem. Tas, protams, izskatās ļoti nesaprotami, jo nav skaidrs, kāda būtu šā fonda jēga. Taču tagad aktuāls ir kas cits – darba grupas rosīšanās," Neatkarīgajai klāsta G. Līdaka.

Bīdīs caur citiem

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Cirne apstiprina, ka ideju par mediju fonda izveidi prezentēja I. Brikše un tās izskatīšana līdz 20. janvārim ir nodota Saeimas frakcijām.

"Kāda ir iebilde pret to, ka A. Ašeradens kļuvis par partijas biedru? Kas no tā mainītos, ja viņš pēc mēneša iestātos kādā partijā? Es neko būtiski traģisku šajā gājienā nesaskatu. Man šķiet, ka A. Ašeradens drīzumā pārtrauks darbību šajā darba grupā, jo viņš plāno nopietni pievērsties darbam partijā," ir pārliecināta I. Circene.

Ja arī A. Ašeradens pārtrauks dalību šajā darba grupā, tas neliegs viņam caur citiem mediju ekspertiem īstenot savu ieceri.

Fondam neredz jēgu

Viena no darba grupas loceklēm, Rīgas Stradiņa universitātes žurnālistikas programmas vadītāja Anda Rožukalne neatklāj, kuri tieši eksperti ir piesaistīti šā priekšlikuma izstrādei. "Grupa konsultējās ar vairākiem Latvijā pazīstamiem juristiem, kas strādājuši ar mediju likumdošanu (neesmu droša, ka šie cilvēki vēlas, lai viņus publiski piemin, kaut gan, tāpat kā visi šajā grupā, strādāja brīvajā laikā un bez maksas)," skaidro A. Rožukalne.

Savukārt LR ģenerāldirektors Dzintris Kolāts stāsta, ka pats nav piedalījies konkrētajā sēdē par šāda fonda veidošanu, taču viņam joprojām nav skaidrs, kādu tieši labumu tas dos un kā vispār darbosies. "Es šo ideju nevaru akceptēt kaut vai tāpēc, ka nav nodalīts jautājums par to, kas būs valsts kapitāldaļu turētāji un regulatora funkciju pildītāji," piebilst Dz. Kolāts.

***

VIEDOKĻI

Kas ir sabiedrisko mediju fonds?

LRA izpilddirektore Gunta LĪDAKA:

– Šis fonds būšot līdzīgs Kultūrkapitāla fondam, kur, piesaistot ekspertus, izvērtēs projektus un tad dalīs naudu vai nu par labu radio, vai televīzijai. Tas izskatās ļoti nesaprotami, jo nav skaidrs, kāda būtu šā fonda jēga.

LR ģenerāldirektors Dzintris KOLĀTS:

– Taču no tās informācijas, kas man ir pieejama, nav skaidras daudzas lietas, ko šis fonds darīs. No tā neparedzu nekādu efektu, jo tas radīs galīgi nevajadzīgas klapatas.

Rīgas Stradiņa universitātes žurnālistikas

programmas vadītāja Anda ROŽUKALNE:

– Izvērtējot dažādas iespējas, kā piepildīt jaunā medija mērķus un to juridiski korekti noformēt, radās ideja par fondu – kā vienu no piemērotām iespējām. Turklāt tam nav jābūt tādam pašam kā jau citi fondi Latvijā, tas var tikt veidots pēc pavisam citiem principiem.