Lobē Sabiedrisko mediju likumu

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas paspārnē esošās darba grupas Par sabiedrisko mediju attīstības jautājumiem vairāku mēnešu darbs beidzies ar septiņu lapu garu likumprojektu.

Tas tapis bijušā Dienas prezidenta, Pilsoniskās savienības biedra Arvila Ašeradena un Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītājas Intas Brikšes kopsadarbībā. Lai arī grupas uzdevums bija optimizēt sabiedrisko mediju darbību, tagad tā nolēmusi bīdīt jaunu ideju – Latvijas Sabiedriskā medija likumprojektu.

Pārraksta neapstiprināto

Lai arī Saeima vilcinās ar Elektroniskā mediju likumprojekta (EML) pieņemšanu, lielākā daļa pantu no jaunā Latvijas Sabiedriskā medija likumprojekta ir tiešā veidā pārkopēti no EML. Sabiedrisko mediju apvienošanas darba grupa uzskata, ka jaunveidojamais medijs sastāvēs no četriem Latvijas Radio kanāliem, diviem Latvijas Televīzijas kanāliem, kādas interneta vietnes un kādiem vārdos vēl neraksturotiem "citiem tehnoloģiskiem veidiem atbilstoši sabiedriskā pasūtījuma saturam un uzdevumiem".

Būtisku daļu no kopējā likumprojekta aizņem darba grupas lolotā iecere par Sabiedriskā medija fonda izveidi. Tajā darbotos 9 vai 11 Saeimas, Valsts prezidenta, mediju vides un sabiedrisko mediju virzītie locekļi. Šī padome būtu tiesīga apstiprināt apvienoto mediju ģenerāldirektoru, kas reizē būtu arī valdes priekšsēdētājs, un galveno redaktoru.

"Būtiski, ka pats fonds nav pašmērķis, tas ir kā platforma, instruments, lai varētu piepildīt galveno mērķi – Latvijā izveidot kvalitatīvu sabiedrisko mediju, kam arī piekrituši daudzi parlamentārieši. Izvērtējot tagadējās sabiedrisko mediju grūtības, ir skaidrs, ka to avots nav kādi cilvēki vai apstākļi, bet sistēmiskas problēmas, kuru dēļ sabiedriskie mediji nevar darboties atbilstoši to uzdevumam," skaidro Rīgas Stradiņa universitātes žurnālistikas programmas vadītāja Anda Rožukalne.

Viņa atzīst, ka darba grupā fonda ideja un iesniegtie priekšlikumi nav adekvāti izdiskutēti, tāpēc vērojama neizpratne par fonda būtību, saskatot šajā idejā biedējošu apdraudētību esošajai sistēmai.

Pusgatavs dokuments

"Tas ir tikai melnraksts, tāds pusgatavs dokuments, ko šajā pirmdienā pārrunājām darba grupā. Faktiski gala ziņojums būs tikai nākamajā pirmdienā, 15. februārī," Neatkarīgajai stāsta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (JL).

Viņa uzsver, ka jaunu likumu neveidos un, visticamāk, šos priekšlikumus mēģinās iestrādāt EML. Šo likumu Saeima nespēj pieņemt jau vairākus gadus. Saistībā ar parlamenta nespēju pieņemt EML, kurā paredzēts iestrādāt arī Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēju direktīvu, Latvija kopā ar vairākām citām ES valstīm ir iesūdzēta Eiropas Kopienu tiesā. Pret Latviju kopumā ir uzsāktas 27 jaunas pārkāpuma procedūru lietas, no kurām vairāk nekā puse – 16 lietu – ir par direktīvu laikus neieviešanu.

Nenopietns projekts

Sabiedrisko mediju apvienošanas darba grupā darbojas arī Latvijas Raidorganizāciju apvienības (LRA) izpilddirektore Gunta Līdaka. Viņa uzskata, ka septiņu lapu garais likumprojekts ir formāls un, pēc viņas ieskatiem, ir maz ticams, ka to izdosies īstenot.

"Tas ir darba grupas vienas daļas redzējums un izpratne par to, kā vajadzētu nākotnē risināties procesiem. Protams, ir lietas, kurām var piekrist, taču vairākas no tām ir tādas, kuras es neatbalstu. Kaut vai fonda ideja. Tur nekas nav teikts par medija kontroli un atbildību. Tāpat nav atbildēts, kas notiek ar Nacionālo radio un televīzijas padomi un galu galā kāda ir komercstaciju loma," komentē LRA izpilddirektore G. Līdaka.

Līdzīgi kā EML pieņemšana Saeimā saduras ar šķēršļiem un to joprojām nav izdevies pieņemt, arī Sabiedrisko mediju likumprojektam prognozē līdzīgu nākotni.