Trešdien, 21. oktobrī, partijas Progresīvie Saeimas frakcija nosūtījusi vēstuli Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Ģenerālprokuratūrai “Par iespējamu interešu konfliktu, amata stāvokļa izmantošanu un neētisku rīcību Ministru prezidenta ārštata padomnieka darbībā”.
Andra Kulberga lēmums atlikt tikšanos ar potenciālajām koalīcijas partijām uz vēl vienu nedēļu izraisījis dažādus minējumus. Pats Kulbergs šo vilcināšanos skaidro ar lielo aizņemtību, ko, no vienas puses, var uzskatīt par attaisnojošu iemeslu, bet no otras – vai tad valdības veidošana nav tik nopietns iemesls, ka tā dēļ citas lietas varētu pabīdīt sāņus?
“Es vēlējos iziet no sava kabineta, jo man bija bail atrasties vienā telpā ar Andreju Judinu,” savā iesniegumā Saeimas administrācijai un Valsts policijai raksta Saeimas darbiniece, kura pēc “atrašanās vienā telpā ar Andreju Judinu” bija spiesta izsaukt Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi.
Kaut arī esmu rakstījis, ka pēc tik pārliecinošas “Apvienotā saraksta” (AS) uzvaras 15. Saeimas vēlēšanās koalīcijas veidošana kļūst otršķirīga, tai tomēr ir zināma politiska nozīmē. Īpaši ilgtermiņā, jo nekad nevar zināt, kā pavērsīsies notikumi nākotnē.
Partijas "Progresīvie" premjera amata kandidāts Andris Šuvajevs domā, ka politisko spēku pārgrupēšanās 15. Saeimas vēlēšanu rezultātā nenovedīs pie Rīgas mēra gāšanas un valdošās koalīcijas maiņas galvaspilsētas domē.
Ir pamats domāt, ka nākamo koalīciju veidos "Apvienotais saraksts" (AS), "Jaunā vienotība" (JV) un Nacionālā apvienība (NA), aģentūrai LETA sacīja politologs Jānis Ikstens.
Sabiedriskās domas pētījumu aģentūru “Latvijas fakti” un “Faktu logs” veiktās aptaujas liecina: septembrī 42% no aptaujātajiem pieļauj, ka līdz 3. oktobrim varētu savu izvēli mainīt. Tas, ka respondenti uz jautājumu, par kādu politisko partiju viņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu šodien, atbild, nosaucot konkrētu partiju, vēl nenozīmē, ka viņi par to arī nobalsos vēlēšanu iecirknī.
Jaunākā, septembrī veiktā “Latvijas faktu” un “Faktu loga” aptauja rāda: Saeimā tiek septiņi politiskie spēki pārliecinošā “Apvienotā saraksta” (AS) vadībā. Aptaujāti personiskās uzrunās (nevis internetā) 1018 Latvijas pilsoņu.
Ja abstrahējamies no politikas saimnieciskās komponentes, tad politiskā cīņa Latvijā vairāk notiek ne tik daudz idejiskajā plāksnē, cik tīri sportiskajā: kurš kuru taktiski apspēlēs, izmantojot pretinieka kļūdas. Īpaši asi šī cīņa uzbango pirms Saeimas vēlēšanām, kuras šogad ievadīja Latvijas politikā bezprecedenta gadījums: vadošā partija gāza pati savu valdību.
Pagaidām visnotaļ raitā Andra Kulberga jaunās valdības veidošana liecina, ka izšķirošās priekšvēlēšanu politiskās cīņas pārnestas uz laiku, kad valdība jau strādās.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) patlaban gaida konkrētu "Apvienotā saraksta" premjera amata kandidāta Andra Kulberga piedāvājumu par jaunās valdības veidošanu, vienlaikus uzsverot, ka sākotnēji būtiskāk ir vienoties par valdības prioritārajiem darbiem, nevis amatu sadalījumu, aģentūrai LETA norādīja ZZS pārstāvji.
Ministru prezidente Evika Siliņa šovakar pēc pārrunām un diskusijām ar partijas valdi nolēma nedemisionēt, jo tas esot pareizākais lēmums, saka Siliņa savā "Facebook" kontā.
Pēc tam, kad līdzšinējais koalīcijas partneris - partija "Progresīvie" - paziņoja, ka aicina Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) sāks konsultācijas ar savas partijas valdi un frakcijas deputātiem, kā arī koalīcijas partneri Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) par turpmāko rīcību, teikts premjeres paziņojumā tviterī.
"Progresīvie" aicina Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) teica "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.
Dronu incidents izgaismoja nopietnas problēmas Latvijas aizsardzības sistēmā. Taču šobrīd svarīgākais nav JV un "Progresīvo" savstarpējie strīdi vai publiska attiecību skaidrošana. Svarīgākais ir atbildība un rīcība.