Politika

The Economist ir apkopojis prognozi 2026. gadam. Izdevums ir apkopojis 10 galvenās gada tendences.

Latvijas politika aizvadītajā 2025. gadā pagāja gluži kā bradājot pa purva muklāju. Valdošās koalīcijas partijas pārstāja slēpt savu savstarpējo nepatiku, vienlaikus turpinot demonstrēt nevēlēšanos kaut ko būtiski mainīt. Tas ir, gāzt valdību un veidot jaunu.

Spēle uz publiku, tas ir, uz vēlētāju: tā vairums novērotāju dēvē “progresistu” un “zaļzemnieku” pretstāvi, kur pirmie pārmet otrajiem nepamatotu ieklausīšanos kokrūpniekos, savukārt otrie pirmajiem – sabiedriskā transporta vienību skaita samazināšanu reģionos. Šī cīņa uzņem ātrumu un sparu, un to vērtē bijušie premjeri Māris Gailis un Indulis Emsis, kā arī politologs Filips Rajevskis.

Līdzšinējā novada domes priekšsēdētāja Andreja Vaivoda (LA, JV, NA) vairāk nekā 20 gadu vadīšana Līvānu novadu novedusi pie politiskās varas stagnācijas, lai arī ekonomiski novads attīstījās, intervijā aģentūrai LETA atzina šovasar par jauno novada mēru kļuvušais Dāvids Rubens (JKP). Viņš atzīst, ka vēl joprojām nākas šķetināt "zirnekļu tīklu", tāpat arī opozīcija domē bieži ir nevis konstruktīva, bet emociju vadīta, tāpēc nevar teikt, ka visi strādā vienotam mērķim.

Diskusija ir laba lieta, bet svarīgi, kur tā aizved, kāds ir rezultāts – komentējot Jaunā Rīgas teātra vadītāja Alvja Hermaņa izveidotās politiskās kustības “Bez partijām” kritiku un uzstādījumus, TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Uz lielajiem ekrāniem iznākusi režisora Oskara Rupenheita jaunākā filma “Tumšzilais evaņģēlijs”. Filma pati par sevi lieliska, un, lai gan tā ir absolūti apolitiska, tā līdzīgi kā ikviens augstvērtīgs mākslas darbs cieši saslēdzas ar šodienas politisko dienaskārtību. Tiesa, visai savdabīgā veidā.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien vizītē Lielbritānijā atzinis, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins viņu ir patiešām pievīlis, turpinot karu Ukrainā.

Mainoties Eiropas sankciju režīmam, Latvijai varētu būt nepieciešams piemērot nacionālas sankcijas, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

"Krievijai šis karš ir viens no paralēlajiem projektiem," intervijā TV360 pauda viedokli Krievijas politikas eksperts Aleksejs Jusupovs.

ASV prezidents Donalds Tramps platformā "Truth Social" ieteicis Krievijas Drošības padomes vadītāja vietniekam Dmitrijam Medvedevam sekot līdzi saviem vārdiem, šādi, pēc visa spriežot, reaģējot uz Krievijas eksprezidenta pēdējā laika aktivitātēm sociālajos tīklos.

Koalīcija joprojām ir stabila, tā "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), komentējot Saeimas deputātes Skaidrītes Ābramas lēmumu pamest partijas "Progresīvie" frakciju.

Saeima ceturtdien otrajā lasījuma pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kuru galvenais punkts – turpmāk Saeimas vēlēšanās varēs piedalīties tikai tās partijas, kuru rindās būs reģistrēti vismaz 1000 biedru līdzšinējo 500 vietā. Tāpat vairākkārt palielināts drošības naudas apmērs, kas jāmaksā, lai tiktu reģistrēts kandidātu saraksts.

Jaunā situācija pasaules politikā prasa spēju ātri, izlēmīgi un pareizi pieņemt valstiski tālejošus lēmumus. Ko mēs no šīm kvalitātēm redzam mūsu Latvijas politikā? Atbilde uz šo jautājumu katram no mums ir zināma. Tādēļ nolēmām palūkoties, kā Latvijas politiskās partijas organizē sev jauno kadru piesaisti. To skaidrojot, mēģinājām arī saprast, vai mūsu politisko partiju iekšienē ir jūtama vēlme meklēt un atrast jaunus līderus.

Politiskās pārmaiņas, kuras iezīmēja autokrātu ass izveidošanās nosacītajos antiRietumos (Putins, Sji, Kims, Teherānas teokrātija) un Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās, liecina par tektoniskām izmaiņām globālajā politikā. Pasaule strauji mainās, un tā arvien vairāk nelīdzinās tai, kādu to redzējām agrāk.

Mode nosaka ne tikai taustāmo lietu dizainu, bet arī politiku. Donalda Trampa uzvara 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās liecināja par fundamentālu politiskās modes maiņu Rietumu pasaulē.

Svētdien, 15. decembrī, notika Nacionālās apvienības gadskārtējais kongress, kurā sprieda par tuvākajiem mērķiem un prioritātēm. Partijas vadītāja nu ir Saeimas deputāte Ilze Indriksone, viņa nomainījusi ilggadējo politiskās apvienības vadītāju Raivi Dzintaru. Vai šī maiņa atnesīs jaunas vēsmas Nacionālajā apvienībā, kas pēdējos gados ir palikusi klusa un visai rātna?

Vācijas labējās eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) politiķis Petrs Bistrons, kurš ir viens no galvenajiem pretendentiem uz vietu jaunajā Eiropas Parlamenta (EP) sasaukumā, tiek turēts aizdomās par naudas pieņemšanu no Krievijas.

Vakardienas “Neatkarīgajā” rakstīju par Havjēra Mileja uzvaru Argentīnas prezidenta vēlēšanās un izteicu minējumu, ka šo vēlēšanu rezultāti varētu iezīmēt noteiktu tendenci pasaules politikā. Trešdien notikušās parlamenta vēlēšanas Nīderlandē, kurās uzvarēja vēl nesen politiski “nepieskaramā” Gērta Vildersa “Brīvības partija” (37 vietas no 150), liecina, ka esošā politiskā kārtība grūst zem vispārējā melu, liekulības un vieglprātības svara.

“Kamēr nebūs režīma maiņa, neko civilizētu, tādu, kā mēs to Eiropā saprotam, no Krievijas Federācijas negaidām,” saka politologs, LU Sociālo zinātņu fakultātes politikas zinātnes nodaļas viesdocētājs, bijušais Saeimas deputāts, JV biedrs Veiko Spolītis TV24 raidījumā “Meli un Fakti”.

Satversmes tiesa (ST) 18.oktobrī pasludinās nolēmumu lietā par normām, kuras nosaka liegumu karavīram darboties politiskajās partijās, aģentūru LETA informēja ST.