Likums liedz karavīriem sastāvēt politiskajā partijā. Ko par to saka Satversmes tiesa
Satversmes tiesa (ST) 18.oktobrī pasludinās nolēmumu lietā par normām, kuras nosaka liegumu karavīram darboties politiskajās partijās, aģentūru LETA informēja ST.
ST plkst.14.30 rīkos preses konferenci, kurā informēs par pieņemto nolēmumu. Preses konferencē piedalīsies ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš un tiesnesis Artūrs Kučs.
Lieta ierosināta pēc kāda profesionālā dienesta karavīra iesnieguma. Viņš vēlas iestāties konkrētā politiskajā partijā, taču apstrīdēto normu dēļ nevar vienlaikus pildīt karavīra pienākumus un darboties politiskajā partijā.
Viņš lūdz ST vērtēt Militārā dienesta likuma 10.panta otrās daļas un 15.panta pirmās daļas 1.punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 102.pantam.
Militārā dienesta likuma 10.panta otrā daļa paredz, ka karavīram ir tiesības būt par biedru tādās biedrībās un nodibinājumos, kurām nav politiska rakstura, kā arī dibināt karavīru biedrības un nodibinājumus un piedalīties citos nepolitiskos pasākumos, ja šāda darbība netraucē dienesta pienākumu izpildi.
Savukārt saskaņā ar Militārā dienesta likuma 15.panta pirmās daļas 1.punktu karavīram ir aizliegts veikt politisko darbību.
Satversmes 91.panta pirmais teikums noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.
Savukārt Satversmes 102.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.
Karavīrs norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertais aizliegums nesamērīgi ierobežo viņai Satversmes 102.pantā paredzētās tiesības uz biedrošanās brīvību. Likumdevēja izraudzītais līdzeklis neesot piemērots pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai. Turklāt pastāvot saudzējošāki līdzekļi, kas mazāk ierobežotu personai Satversmes 102.pantā noteiktās pamattiesības, bet ļautu pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi sasniegt līdzvērtīgā kvalitātē.
Viņaprāt, likumdevējs ir varējis pieņemt tādu regulējumu, kas ļauj karavīram būt politikās partijas dibinātājam un biedram, bet liedz aktīvi pārstāvēt savas politiskās intereses dienestā. Apstrīdētās normas arī pārkāpjot tiesiskās vienlīdzības principu. Profesionālā dienesta karavīri atrodoties vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, tostarp ar zemessargiem, rezerves karavīriem un Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem, kuriem aizliegums darboties politiskās partijās nepastāvot. Šādai atšķirīgai attieksmei neesot objektīva un saprātīga pamata, un tā neesot samērīga.