Līvānu jaunais mērs: Joprojām nākas šķetināt "zirnekļu tīklu"
Līdzšinējā novada domes priekšsēdētāja Andreja Vaivoda (LA, JV, NA) vairāk nekā 20 gadu vadīšana Līvānu novadu novedusi pie politiskās varas stagnācijas, lai arī ekonomiski novads attīstījās, intervijā aģentūrai LETA atzina šovasar par jauno novada mēru kļuvušais Dāvids Rubens (JKP). Viņš atzīst, ka vēl joprojām nākas šķetināt "zirnekļu tīklu", tāpat arī opozīcija domē bieži ir nevis konstruktīva, bet emociju vadīta, tāpēc nevar teikt, ka visi strādā vienotam mērķim.
Jūs esat Latvijā jaunākais pašvaldības vadītājs. Kāpēc vispār radās doma iesaistīties politikā?
Lokālā politika, kas ir pašvaldības līmenī, vienmēr šķitusi ļoti būtiska. Parasti tiem, kas kandidē, tas izriet no vēlmes kaut ko mainīt savā dzimtajā vietā, pagastā vai pilsētā. Arī mans stāsts šajā ziņā nav īpaši oriģināls. Es visu savu apzināto dzīvi esmu pavadījis Līvānu novadā, un, protams, ka tajos brīžos, kad redzi, ka kādi procesi, tavuprāt, sāk pieklibot vai nerit vairs tik raiti, rodas vēlme iesaistīties, un tas notiek dabiski.
Man apkārt bija arī komanda, līdzīgi domājošu cilvēku grupa, kuriem arī bija svarīgi kaut ko mainīt savā pašvaldībā. Līdz ar to līdz startam pašvaldību vēlēšanās nonācām diezgan organiski.
Kādas bija tās "nepareizās lietas", kas jums likās, ka jādara citādi? Kas mudināja startēt?
Tajā brīdī, kad mēs ienācām politikā, Līvānu novada pašvaldību 23 gadus bija vadījis viens cilvēks. Iespējams, problēmas pamats nebija viena konkrēta cilvēka vadīšana, bet tas, ka šim politiskajam spēkam iepriekšējos sasaukumos bija absolūts vairākums. Tas noveda ne tik daudz pie ekonomiskas vai procesu stagnācijas, cik pie varas un pārvaldes stagnācijas - novads tika vadīts diezgan vienpersoniski, autoritatīvi, bez redzējuma par novada tālāku attīstību, bez iedzīvotāju uzklausīšanas. Lielā mērā trūka komunikācijas ar sabiedrību.
Nevar teikt, ka paši procesi būtu bijuši slikti, bija gan Eiropas Savienības fondu apguve, citi projekti, bet pārvalde tomēr ir liels kopums, kas ietver daudzus elementus, tostarp ļoti svarīga ir komunikācija un uzticība starp varu un iedzīvotājiem. Ja šī uzticība sāk zust līdz ar daudziem "soļiem", un es pat teiktu, politiskās divkosības dēļ, tad rodas sajūta, ka pārmaiņām ir jānotiek.
Ņemot vērā, ka iepriekš pašvaldību vadīja viens cilvēks tik ilgi, cik daudz jūs saskaraties ar pretestību vai aizkulišu spēlītēm no pašvaldību darbiniekiem?
Ir pagājuši vairāk nekā trīs mēneši, savā ziņā "adaptācijas periods" darba attiecībās ir noslēdzies. Protams, saglabājas arī sava veida piesardzība pret daudziem procesiem, jo ir tāda kā neticība pārmaiņām, kas arī prasa lielu skaidrošanas darbu, izstāstīt, kāpēc mēs vēlamies darīt citādi, jo dzirdam frāzes, ka vienmēr taču esam darījuši tā.
Skaidrs, ka pašvaldības kā darbavietas ir diezgan konservatīvas, pārmaiņas nenotiek tik ātri, kā mēs gribētu. No otras puses arī darbiniekiem ir jājūtas komfortabli pārmaiņu procesā. Arī mēs savas kļūdas atzīstam, un, iespējams, vēl pietrūkst iekšējās komunikācijas procesu virzībā.
Ja runājam par tiešu un apzinātu pretestību, tad es gribētu ticēt, ka tās īsti nav. Protams, ir diezgan daudz zemūdens akmeņu, sasaistīšanās punktu, kad īsti nesaproti, kāpēc tas ir strādājis, vai tas bijis efektīvi, jo ir bijušas "pazīšanās" vai kādas citas lietas. Tas ir diezgan filigrāns uzdevums - izprast šo "zirnekļu tīklu".
