Latvijā lielākā pensija pārsniedz 3000 latu un to saņem pensionārs ar 44 gadu darba stāžu, tomēr lielākā daļa pensionāru jeb 56 procenti saņem pensijas 150–200 latu robežās.
Pensionārus gluži kā nēģerus var atšķirt pēc ārējām pazīmēm. Tāpēc, kad pienāks pensionāru pārvietošanas laiki no laukiem uz pilsētām (sk. Ģ. Rungaiņa ieteikumu), pensionāriem nevajadzēs kā savulaik jūdiem gādāt pat apsējus, kas tos iezīmētu un atšķirtu no godīgiem, strādājošiem pilsoņiem, kuriem Latvijā būs atļauts pārvietoties pa lielajiem ceļiem patstāvīgi.
Latvijas Pensionāru federācija (LPF) gatavos vēstules politiķiem, lai skaidri uzsvērtu, ka pensiju samazināšana nav pieļaujama, pavēstīja šonedēļ federācijas priekšsēdētājas amatā vēl uz trīs gadiem ievēlētā Aina Verze.
Liepājnieks Ernests Puļķis vērsies tiesībsarga birojā ar sūdzību par naida kurināšanu pret pensionāriem, ko sirmais kungs uzskata par Satversmes pārkāpumu.
Liepājas pensionārs vērsies pie jaunā tiesībsarga Jura Jansona, paužot sašutumu par baņķiera Ģirta Rungaiņa izteikumiem medijos par pensionāriem un pensiju samazināšanu, lūdzot padomu, kā rīkoties tālāk.
Valsts augstākās amatpersonas atvainojas pensionāriem par 2009. gadā veikto pensiju samazināšanu, taču vairākās uzrunās skaidri sajūtams zemteksts: pensiju apmēra pārskatīšana nākamgad ir neizbēgama.
Latvijas sabiedrībai ir jārēķinās ar demogrāfisko un ekonomisko realitāti, kurā pašreizējā pensiju nevar funkcionēt un pensijas nevar uzskatīt par "svētajām govīm", ceturtdien publicētā intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" (LA) atzinis ieguldījumu brokeru sabiedrības "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.
Pilnvērtīgas diskusijas vietā draud izvērsties mētāšanās ar viedokļiem, vai, kad un kā varētu samazināt pensijas. Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) ir uztraukta par banku ekspertu secinājumiem, kas plaši tiekot apspēlēti masu medijos, ka pensiju sistēma brūk, un domā, ka tā "ir apzināta un organizēta kampaņa".
Latvijas Pensionāru federācija (LPF) 16.martā rīkos pārskata kongresu, kurā paredzēts pārvēlēt LPF vadību un diskutēt par pensiju politiku un veselības aprūpi, aģentūrai BNS pastāstīja LPF vadītāja Aina Verze.
Visticamāk, tālā nākotnē arī Latvijai vajadzēs diskutēt par vēl augstāku pensionēšanās vecumu, tomēr pašlaik šis jautājums nav darbakārtībā. Tikko valdība ir pieņēmusi lēmumu paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem, un šī reforma, kas sāksies 2016. gadā, noslēgsies tikai pēc desmit gadiem.
Senioriem visā Latvijā ir labas, radošas idejas, kuru īstenošanai ne vienmēr pieticis resursu, – kultūras pasākumi, veselības veicināšana, diskusiju klubiņi, lekcijas, datorapmācība, dejoša, nūjošana, dziedāšana un daudzas citas.
Atšķirībā no plašajiem protestiem Francijā pēc tam, kad valdība paziņoja par apņemšanos turpmākajos astoņos gados palielināt pensionēšanās vecumu līdz 62 gadiem, Latvijā būtisku iebilžu pret šo ideju nav.
Divu sociālo grupu pretnostatīšana ir cilvēku tracināšana un bezatbildība, Neatkarīgajai atzīst Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aina Verze. Sarunā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru vakar viņa norādījusi, ka valdībai jāveic nopietna valsts funkciju analīze, nevis jāsamazina atbalsts ģimenēm ar bērniem un pensionāriem, kā arī jārūpējas, lai veselības aprūpes sistēma neciestu no līdzekļu samazinājuma.
Valdībai būtu jāveic nopietna valsts funkciju analīze un jānovērš to dublēšanās, nevis jāsamazina atbalsts bērniem un pensionāriem, pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru sacīja Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētāja Aina Verze.
Latvijas un Krievijas sociālā līguma izpilde valstij šogad no sociālā budžeta izmaksās nepilnus desmit miljonus latu. No šīs nedēļas Latvijas iedzīvotāji, kuri līdz valsts neatkarības atgūšanai strādājuši Krievijas teritorijā, var veikt pensijas pārrēķinu, jo tagad tiks ņemts vērā tā laika stāžs. Visvairāk no šā līguma iegūs Latvijas nepilsoņi – šo pensionāru skaits Latvijā lēšams ap 17 000 cilvēku.
Divas sabiedrības grupas – bērnus un vecus cilvēkus – nav pieļaujams pretnostatīt, uzdodot jautājumu, kuram budžeta konsolidācijas mērķu vārdā atņemt atbalstu, sarunā ar Neatkarīgo saka Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aina Verze.
Pavisam klusām valdība uzsākusi veikt izmaiņas sociālajā jomā – neraugoties uz sociālo partneru iepriekšējiem iebildumiem, ar valdības lēmumu tiks pārtraukta pensiju piešķiršana pēc atvieglotiem noteikumiem par darbu smagos un kaitīgos apstākļos.