Pensionāri

Valdība atbalstīja grozījumus pensiju likumā pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu no pašreizējiem 62 līdz 65 gadiem. Valdības sēdē par šo sabiedrībai nozīmīgo jautājumu īpašu diskusiju nebija, lai arī valdība nolēmusi pensionēšanās vecumu celt agrāk, nekā tas sākotnēji bija iecerēts, proti, no 2016. gada.

Pēc Eiropas statistikas biroja Eurostat demogrāfijas prognozēm, iedzīvotāju īpatsvars virs darbspējas vecuma Latvijā pieaugs – no 20,5 procentiem 2011. gadā līdz 38,6 procentiem 2060. gadā, savukārt iedzīvotāju īpatsvars darbspējas vecumā samazināsies no 65,8 līdz 49,5 procentiem.

Valsts policija visā Latvijā šomēnes iedzīvotājiem dala trauksmi izraisošās ierīces, lai atbaidītu uzbrucējus un pievērstu līdzcilvēku uzmanību uz noziegumu.

Latvijas valdībai ir iespējas un pienākums iedzīvotājiem izskaidrot, kādas ir alternatīvas nākotnē, ja netiek palielināts pensionēšanās vecums, Neatkarīgajai saka Eiropas Savienības (ES) nodarbinātības un sociālo lietu komisārs Lāslo Andors.

Latvijas Pensionāru federācijas valde vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu neatbalstīt valdības vēlmi jau no 2014. gada paaugstināt pensionēšanās vecumu, Neatkarīgajai pavēstīja Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētājs Andris Siliņš.

Teju ik gadu notiek diskusijas ap pensijām – to apmēru, indeksēšanu, piemaksām, 2. līmeņa iemaksām, pensiju griešanu, sistēmas ilgtspēju u. tml. Tikai pērn tika pieņemti likuma grozījumi, paredzot pakāpeniski celt pensionēšanās vecumu, sākot no 2016. gada, līdz 2020. gadā tas sasniegs 65 gadus, tagad šī vienošanās, kam piekrita arī arodbiedrības, lauzta un iespējams kārtējais referendums.

Valdība šodien atbalstīja pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu jau no 2014.gada, - to paredz Labklājības ministrijas virzītie grozījumi Koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā.

Pensionēšanās vecumu Latvijā vajadzētu palielināt līdz pat 75 gadiem. Tiesa, ar atrunu – pensionēšanās vecums tiktu samazināts atkarībā no bērnu skaita, uzskata ekonomists Ģirts Rungainis.

Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē (NTSP) notika asākās diskusijas par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu – joprojām ne no vienas puses netiek noliegta pati ideja, bet pretestību rada Labklājības ministrijas (LM) virzītais 2014. gads, kad būtu jāsāk paaugstināt pensionēšanās vecumu.

Lai gan valdošo partiju pārstāvji moži runā par starptautiskā aizdevuma programmas sekmēm un makroekonomikas skaitļu uzlabošanos, Latgalē valda depresīvs noskaņojums, īpaši pēc akcīzes preču likuma grozījumu pieņemšanas, kas liedz cilvēkiem ietaupīt vai piepelnīties, iepērkoties Krievijā un Baltkrievijā.

Pirmdien, 13.februārī, veselības ministre Ingrīda Circene parakstīs sadarbības līgumu starp Veselības ministriju un Latvijas Pensionāru federāciju.

Rīgas Stradiņa universitātes profesors un ārsts gastroenterologs Anatolijs Danilāns, veselīga dzīvesveida popularizētāja Inese Ziņģīte, tautas deju ansambļa Zelta sietiņš vadītāja Baiba Rasma Šteina ir cilvēki, kuru vārdi neprasa komentārus, runājot par aktīvu dzīvesveidu, arī sasniedzot senioru vecumu.

Kā rāda Swedbank aptauja, Latvijas iedzīvotāji dzīvo labklājības ilūzijā - šobrīd darbspējīgie neasociē sevi ar esošajiem pensionāriem un cer uz pārtikušām vecumdienām, kad daudz ceļos, apmeklēs kultūras pasākumus un sportos. Tikai 3% aptaujāto sevi vecumdienās gribētu redzēt kā savus vecvecākus. Savukārt vārds "pensionārs" šodien respondentiem visbiežāk raisa asociācijas ar cilvēku gados ar sliktu veselību un zemu dzīves kvalitāti.

Projekts Senioru informētība un veselības veicināšana parādīja, cik ļoti seniori vēlas praktisku informāciju un atbalstu, tāpēc viņiem gada garumā sniedza informāciju par veselīgu dzīvesveidu – uzturu, fiziskām aktivitātēm, ārstniecības augu iepazīšanu un citu.

Demogrāfs Ilmārs Mežs aicina īstenot radikālus risinājumus jauno ģimeņu labā, lai Latvija nepārvērstos par pansionātu, kas pašlaik, viņaprāt, jau notiek.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju ir satraukti par sabiedrības novecošanos, bet trešdaļai tas nešķiet aktuāls jautājums, liecina jaunākais Eirobarometra pētījums. Eiropas Savienībā (ES) vidēji par sabiedrības straujo novecošanos raizējas 42 procenti.

Lai gan ceturtdien jau galīgajā lasījumā bija paredzēts pieņemt grozījumus pensiju likumā, ļaujot vēl divus gadus cilvēkiem doties pensijā priekšlaikus, šo likumprojektu no Saeimas plenārsēdes izslēdza.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija steidzamības kārtā virza likuma grozījumus priekšlaicīgās pensionēšanās saglabāšanai, un tos Saeimas plenārsēdē varētu izskatīt jau šonedēļ.

Noslēdzoties vērienīgajam Lattelecom sociālās atbildības projektam Pieslēdzies, Latvija!, 16.novembrī vairāki simti senioru no visas Latvijas pulcējās Rīgas Latviešu biedrības namā, lai piedalītos īpašā eksāmenā un pārbaudītu savas zināšanas datoru lietošanā.

Iedzīvotājus, kuri izmanto globālo tīmekli un vēlas uzzināt ko vairāk par sociālās apdrošināšanas lietām, visvairāk interesē tieši prognozējamais pensijas apmērs, šādu tendenci novēro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) speciālisti.