Projekts Senioru informētība un veselības veicināšana parādīja, cik ļoti seniori vēlas praktisku informāciju un atbalstu, tāpēc viņiem gada garumā sniedza informāciju par veselīgu dzīvesveidu – uzturu, fiziskām aktivitātēm, ārstniecības augu iepazīšanu un citu.
Projekta ietvaros no pagājušā gada augusta līdz decembrim desmit Latvijas pilsētās rīkoja interaktīvus seminārus senioru problēmu apzināšanai un informētības veicināšanai. Senioru informētības un iesaistes līmeņa paaugstināšana veselības aprūpes jautājumos tika finansēta no Latvijas un Šveices sadarbības programmas līdzekļiem Eiropas Savienībai, un sadarbības partneris ir Latvijas Pensionāru savienība. Kopumā tajā tika iesaistīti gandrīz 1000 senioru un iztērēti 19 000 latu.
Galvenās aktivitātes bija seniora veselības ceļveža sagatavošana un desmit interaktīvi semināri Latvijas pilsētās, drukātu materiālu sagatavošana ar dažādiem mērķa grupai aktuāliem veselības jautājumiem, ieteikumi iesaistītajām valsts institūcijām un rīcības plāna tālākam mērķa grupas atbalstam. Pacientu ombuda mērķis bija veicināt efektīvu un pozitīvu komunikāciju un sadarbību starp visiem veselības aprūpes dalībniekiem, kā arī uzlabot veselības aprūpes kvalitāti Latvijā.
Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze uzsver: «Ņemot vērā, ka ierobežotā finansējuma dēļ projekta ietvaros rīkotie semināri notikuši tikai Latvijas lielākajās pilsētās, projekta turpinājuma gadījumā obligāti būtu jāapzina Latvijas mazpilsētu un pagastu veco ļaužu viedoklis un situācija.» Fizisko aktivitāšu bloku pārstāvis Kaspars Ozoliņš uzsver, ka ģimenes ārstiem vairāk vajag runāt par fiziskām aktivitātēm, lai seniori neslimotu. Liela daļa senioru nav informēti par fiziskām aktivitātēm, un to pieejamība ir pavisam vāja. «Ja seniori veiktu sportiskās aktivitātes, tad viņi nenonāktu līdz sirds slimībām.» Ārstes Margaritas Rupenheites moto: «Jo vecāks, jo vērtīgāks», tādai vajadzētu būt attieksmei pret mūsu senioriem. Vecam cilvēkam ir ļoti daudz informācijas, kuru vajadzētu pierakstīt, lai nākotnē pārņemtu jaunā paaudze un izmantotu seniora gudrību. M. Rupenheite uzsver, ka visos semināros parādījās viens sāpīgs jautājums – ģimenes ārstiem nav laika senioriem, kā savulaik eksprezidente V. Vīķe-Freiberga teica: «Tādēļ dzīvosim tā, lai mēs cits citu saprastu, dzīvosim tā, lai cits citu cienītu, dzīvosim tā, lai cits citu bagātinātu un lai mūsu pēcnācēji var ar mums lepoties.»
Latvijas Universitātes profesore Ārija Karpova ar dzīvi apmierinātākas sejas ieraudzīja tieši Ogrē, kur dāmas smaida, ir uzposušās, staigā cepurēs. Sejas liecināja, ka dzīve ir atvieglināta, seniori nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, veido dažādus pasākumus. Ja skatās kopumā uz sabiedrisko telpu, tad cilvēkiem parādās rūpju nospiestas sejas, kas neliecina par to, ka dzīvē viss būtu kārtībā.
Latvijas valsts profesors gerontoloģijā Jānis Zaļkalns stāsta, ka «Latvija kā valsts ir veca un kļūs vecāka, taču Latvijas cilvēki dzīvo salīdzinoši īsu mūžu, diemžēl, pēc Eiropas datiem, tuvākajā desmitgadē nekas nemainīsies, tas nav pieņemams, tā ir sabiedrības dezinformācija, publiskajā telpā esam dzirdējuši izteikumus no atbildīgām amatpersonām par to, ka Latvijā cilvēki dzīvo ilgāk, tāpēc ir jāmeklē risinājumi». J. Zaļkalns uzsver, ka Latvijā cilvēki nedzīvo ilgāk, neaizmirsīsim, ka ilga mūža noslēpums ir dzīves kvalitāte, kura balstās uz veselību, sociāliem kontaktiem un ekonomisko situāciju.