Lai gan ceturtdien jau galīgajā lasījumā bija paredzēts pieņemt grozījumus pensiju likumā, ļaujot vēl divus gadus cilvēkiem doties pensijā priekšlaikus, šo likumprojektu no Saeimas plenārsēdes izslēdza.
Tas izdarīts starptautisko aizdevēju prasības dēļ – viņi vēlas detalizēti iepazīties ar grozījumiem. Vai šāda aizdevēju vēlēšanās nākusi pēkšņi, un vai tas nozīmē, ka grozījumus pensiju likumā varētu nepaspēt pieņemt tā, lai tie stātos spēkā jau no nākamā gada 1. janvāra, atbildi uz šiem jautājumiem centās noskaidrot Neatkarīgā.
Ceturtdien Saeimas plenārsēdes darba kārtībā bija iekļauts jautājums par priekšlaicīgo pensionēšanos, kā arī citi grozījumi pensiju likumā, kuriem būtu jāstājas spēkā jau no nākamā gada janvāra. Vēl otrdien, kad šos grozījumus apstiprināja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, tās vadītāja Aija Barča atzina, ka ceturtdien grozījumi ir jāpieņem, lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra varētu sagatavoties izmaiņām. Taču ceturtdienas sēdes laikā Saeimas Prezidijs saņēma piecu Vienotības deputātu – Dzintara Zaķa, Jāņa Reira, Lolitas Čigānes, Ojāra Kalniņa un Arvila Ašeradena – iesniegumu ar lūgumu veikt izmaiņas sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības grozījumus likumā Par valsts pensijām un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 5. decembrim. Saeimu uzrunāja deputāts un Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs A. Ašeradens: «Ņemot vērā to, ka Latvija vēl nav pabeigusi starptautiskā aizdevuma programmu un mūsu starptautiskos partnerus ir nedaudz samulsinājusi šī likumprojekta straujā virzība, viņi lūguši laiku, lai detalizēti iepazītos ar šo likumprojektu.» Labklājības ministrijas (LM) vārdā viņš lūdza izslēgt no Saeimas dienas kārtības šo likumprojektu. Deputāti pieņēma lēmumu izslēgt šo jautājumu ar 76 balsīm, 7 – pret, pieci deputāti atturējās.
Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) Neatkarīgajai atzina, ka jautājums par pensiju likuma grozījumiem ir bijis darba kārtībā sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem jau visu to norises gaitu, taču īpaši aktualizējies sarunu beigu posmā, lai vienotos par nosacījumiem sarunu slēgšanai. Grozījumi pensiju likumā Saeimā tiek skatīti ārpus budžeta likumu paketes, tāpēc to fiskālā ietekme ir papildus precizējama. LM Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lūdza nedēļu laika, lai minētos aspektus rūpīgi pārrunātu ar aizdevējiem. Pēc I. Viņķeles teiktā, 1. decembrī tika sarīkota telefonkonference ar aizdevējiem, kurā LM skaidroja Latvijas pozīciju priekšlaicīgās pensionēšanās pagarināšanas jautājumā. Arī Valsts prezidents A. Bērziņš vairākkārt ir norādījis, ka priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas saglabāšana jāanalizē starptautiskā aizdevuma programmas slēgšanas kontekstā.
Uz jautājumu, vai starptautisko aizdevēju vēlme šo jautājumu padziļināti pētīt var nozīmēt arī to, ka viņi var nepiekrist šiem grozījumiem pensiju likumā, labklājības ministre atzīst: «Šobrīd ir grūti komentēt starptautisko aizdevēju lēmumu turpmākai pensiju likuma grozījumu virzīšanai.» I. Viņķele norāda: ja vēlamies sekmīgi noslēgt sarunas, mums jārod kompromiss starp aizdevēju prasībām, Latvijas iedzīvotāju gaidām un pensiju sistēmas ilgtspēju. Domājams, ka konkrēts lēmums par tālākajiem soļiem ar pensiju likuma grozījumiem būs skaidrs jau nedēļas laikā.
Neatkarīgā rakstīja, ka šie grozījumi pensiju likumā paredz, ka līdz 2013. gada 31. decembrim personām būs iespēja iet pensijā priekšlaikus – divus gadus pirms noteiktā pensionēšanās vecuma, tāpat likumā paredzēts saglabāt normu par atvieglojumiem pensiju saņemšanā smagos un kaitīgos darbos strādājošajiem.