Kā rāda Swedbank aptauja, Latvijas iedzīvotāji dzīvo labklājības ilūzijā - šobrīd darbspējīgie neasociē sevi ar esošajiem pensionāriem un cer uz pārtikušām vecumdienām, kad daudz ceļos, apmeklēs kultūras pasākumus un sportos. Tikai 3% aptaujāto sevi vecumdienās gribētu redzēt kā savus vecvecākus. Savukārt vārds "pensionārs" šodien respondentiem visbiežāk raisa asociācijas ar cilvēku gados ar sliktu veselību un zemu dzīves kvalitāti.
Jautājums - ko iedzīvotāji dara šodien, lai pārtikušas vecumdienas nekļūtu par ilūziju? Swedbank pētījumi rāda, ka 62% Latvijas iedzīvotāju neveido uzkrājumus vecumdienām, bet 69% paļaujas uz valsts pensiju kā savu galveno ienākumu avotu vecumdienās. Tas rada bažas, ka iedzīvotājiem būs grūtības sasniegt vēlamo dzīves līmeni, jo pensiju 1.un 2. līmenis varētu veidot pensiju tikai 50% apmērā no ierastajiem ienākumiem.
Jaunākais Swedbank pētījums par pensiju atklāj daudz pretrunu iedzīvotāju uztverē par ieguldījumiem un pensiju sistēmu, kas, galvenokārt, skaidrojams ar mazo pieredzi ieguldījumu veikšanā. Tāpēc Swedbank atklāj Nopietnas pensijas skolu, kas ir finanšu izglītību veicinoša iniciatīva ar mērķi vairot iedzīvotāju zināšanas par pensiju sistēmu un aicinātu katru pašu rūpēties par uzkrājumu veidošanu savām vecumdienām.